Par daudz tērējies? Zinātnē pamatoti padomi, kā 'uzhakot' prātu un pretoties kārdinājumam  (1)

Viena no cilvēka prāta brīnišķīgajām spējām ir mentāli ceļot laikā – spējam iztēloties, kāda būs nākotne un kādas sajūtas tā mums sagādās. Zinātnieki to sauc par afektīvo prognozēšanu. Labs piemērs ir prātošana par gaidāmo ceļojumu – iztēlojamies siltos saules starus, pludmales smiltis starp kāju pirkstiem, smaidu sejā. Taču, kā izrādās, mums šī afektīvā prognozēšana pārāk labi nesanāk. Bieži vien "aizšaujam garām" ar prognozēm par gaidāmajām emocijām, to intensitāti un ilgumu. Tipisks piemērs ir loteriju uzvarētāji. Pretēji gaidām, daudzi pēc lielā laimesta nemaz nav tik ļoti laimīgi, vai vismaz nav laimīgi diez ko ilgu laiku.

Pirmais padoms – maksā tagad, izmanto vēlāk

Mūsdienās dominē "pērc tagad, maksā vēlāk" piedāvājumi. Mums ir iespēja savas iegribas apmierināt uzreiz. Taču šī acumirklīgā vēlmju apmierināšana mūs arī "apzog" – tā atņem prieku, ko var sagādāt patīkama notikuma gaidīšana. Labāka stratēģija ir nolemt par labu kādam pirkumam, bet pašu pirkumu un preces vai pakalpojuma izmantošanu nedaudz novilcināt.

Katrs pirkums neizbēgami nozīmē iztērētu naudu. Tas reprezentē gan nopirktās preces vai pakalpojuma monetāro vērtību, gan arī alternatīvās izmaksas. Nopērkot vienu, mēs zaudējam iespēju nopirkt ko citu.

Izmaksas ir noteikta zaudējuma forma, un mums nepatīk ciest zaudējumus. Tieši tāpēc ir psiholoģiski grūti tērēt naudu. Zinātnieki to tieši tā arī dēvē – ciešanas, ko sagādā maksāšanas process jeb "pain of paying".

Saskaņā ar vienu no teorijām, mēs pieņemam lēmumu kaut ko nopirkt pēc tam, kad esam veikuši ātru izvērtējumu, vai no pirkuma sagaidāmā atdeve (prieks, bauda) būs lielāka nekā nepatīkamās izjūtas, ko sagādā maksāšana. Šo procesu pat var fiziski novērot smadzeņu aktivitātē.

Vienā šādā pētījumā dalībnieku smadzenes tika skenētas ar magnētiskās rezonanses iekārtu brīdī, kad dalībnieki pirka pārtiku. Secināts, ka šajā momentā palielinās neironu aktivitāte tajos smadzeņu apgabalos, kas saistīti tostarp ar sāpju signālu apstrādi. Jo lielāka bija pirkuma cena, jo izteiktāka aktivitāte šajos apgabalos.

Kā tu norēķinājies par savu pēdējo maltīti? Vai bāzi roku makā un vilki ārā nepieciešamo summu banknotēs un monētās? Vai varbūt vienkārši izvilki un nopīkstināji plastmasas karti. Varbūt vienkārši pieskāries iekārtai ar savu viedtālruni?

Izrādās, ka arī maksāšanas metode ietekmē, cik nepatīkamas sajūtas piedzīvojam pirkuma brīdī. Vienā no šādiem pētījumiem universitātes darbiniekiem tika piedāvāts iegādāties krūzīti, kurai piemērota atlaide. Pusei ļauts maksāt tikai ar skaidru naudu, bet otrai pusei bija jālieto kredītkarte vai debetkarte. Pēc tam veiktās pētījuma dalībnieku aptaujās secināts – tie, kas maksāja ar ar banknotēm un monētām, maksāšanas brīdī jutās sliktāk. Kā šo varam izmantot savā labā?

Otrais padoms – maksā tā, lai tu to redzi

Ja esi nobažījies, ka pirmssvētku sezonā pārlieku tērēsies, padari maksāšanu par pēc iespējas nepatīkamāku pieredzi. Maksā skaidrā naudā vai ieslēdz paziņojumus, kas tev atgādina par katru reizi, kad nauda atstāj tavu bankas kontu.

Vēl viena fundamentāla cilvēku īpašība ir spēja pielāgoties – mēs ļoti ātri pierodam pie jauniem apstākļiem un sākam tos uztver kā normu. Tas attiecas arī uz pirkumiem, un pētnieki to dēvē par hedonisko adaptāciju jeb pielāgošanos. Laika gaitā vienas un tās pašas lietas patērēšana gūto gandarījumu samazina.

Otra problēma ar hedonisko adaptāciju ir mūsu priekšstats, ka risinājums ir nopirkt atkal ko jaunu. Varbūt jaunāku viedtālruni, lai aizvietotu nedaudz saskrambāto veco? Ja šis ir tas veids, kā tu domā, tad laipni lūgts nebeidzamā hedoniskajā "vāveres ritenī". Nu vienīgais veids, kā sagādāt sev prieku un justies laimīgam, ir nemitīgi tiekties pēc aizvien labākām un labākām precēm un pakalpojumiem. Kā no šī riteņa izkļūt?

Trešais padoms – pērc pieredzes, nevis lietas

Izrādās, ka cilvēki ir daudz laimīgāki tad, ja tērē naudu jaunām pieredzēm nevis lietām. Piemēram, kādā pētījumā vērtēts, cik laimīgi pēc pirkumiem ir gados vecāki cilvēki. Izrādījās, ka vērā ņemamu laimi sagādāja vien tā pirkumu kategorija, kas saistāma ar pieredzēm – ceļojumi, labas filmas noskatīšanās kinoteātrī, aizraujoša sporta mača vērošana klātienē.

Viens no iemesliem ir, ka šajā scenārijā lēnāk izveidojas pieradums nekā tad, ja pērkam materiālas vērtības. Jaunais telefons būs pa rokai katru mirkli, bet ceļojumos katru dienu nebraucam.
Tādēļ nākamreiz, kad izvēle jāizdara par labu biļetei uz kādu festivālu vai kāda "gadžeta" iegādei, labāk paliec pie sava vecā viedtālruņa un nopērc biļetes uz lielisku pieredzi sev un saviem draugiem.

--

Šis raksts ir pārpublicēts no "The Conversation" saskaņā ar "Creative Commons" licenci un autora atļauju. Visu rakstu oriģinālvalodā var lasīt vietnē "The Conversation".

Raksta autors ir Adrians Kamileri (Adrian Camilleri), Sidnejas Tehnoloģiju Universitātes lektors ar doktora grādu psiholoģijā.