'Jātrenējas uz kaķiem, ne cilvēkiem.' Latvijas šaušalīgais rekords aknu transplantācijā

Ikdienā viņa jutās labi, līdz pēdējai dienai strādāja lielā uzņēmumā, kas tirgo aprīkojumu restorāniem. "Mamma cerēja, ka transplantācija uzlabos dzīvi. Viņa ļoti gribēja dzīvot, auklēt mazbērnus," atceras Emīra, kura patlaban dzīvo Dānijā. Trīs mēnešus pirms nāves mamma pieredzēja savu pirmo mazdēlu. Vēl vienu mazmeitu un divus mazdēliņus nesagaidīja, jo 2019. gada oktobrī nomira – transplantētā akna neapasiņoja. Lai arī donors bija līdzīga auguma un svara, tomēr akna esot bijusi par lielu. "To man teica pats operējošais ķirurgs. Es viņu nevainoju. Daudz esmu domājusi, ka varbūt vajadzēja lūgt palīdzību "Ziedot.lv", lai dabūtu mammu ārpus Latvijas, kur ir lielāka pieredze aknu transplantācijā," saka Emīra.

Alberts Lulla nomira sešas stundas pēc operācijas. Viņš bija 55 gadus vecs. Kopā ar draudzeni Baibu vadīja paši savu dārzeņu veikaliņu Zasulaukā. Alberts bija fiziski spēcīgs, taču ar viņa diagnozi dzīvošana būtu iespējama tikai tad, ja tiktu transplantēta akna. 2019. gada 16. janvārī Alberts saņēma zvanu no Stradiņa slimnīcas – esot aknas donors, lai braucot uz slimnīcu. "Viņam todien nedaudz bija iesnas. Es teicu – nu nevajag tev operāciju, ja jūties nevesels," atceras Alberta draudzene Baiba. Jaunā akna neapasiņoja, īsi pēc operācijas Alberts nomira. Baiba par to uzzināja pulksten 12 dienā. "Viņš aizgāja pats savām kājām vakarā uz slimnīcu, un otrā dienā vairs cilvēka nebija. Vainoju sevi, ka ļāvāmies dakteru paustajam, cik laba dzīve būs ar jauno aknu. Es jau gribēju sūdzēties Veselības inspekcijā, taču tas būtu sarežģīti, jo mēs nebijām oficiāli precējušies," saka Baiba, kura nereģistrētā laulībā ar Albertu nodzīvoja 30 gadus. Bērnu abiem nebija.

Astoņi mirušie piecos gados

Alberts un Inguna ir tikai divi no tiem astoņiem pacientiem, kas miruši pēc aknas transplantācijas pēdējo piecu gadu laikā. No kopumā VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" veiktajām 13 operācijām pieci pacienti ir uz savām kājām, astoņi aizgāja no šīs dzīves, nenodzīvojot ilgāk par 10 dienām. Taču zaudēti ir ne tikai tie astoņi, bet arī astoņas veselas aknas, kas varēja glābt citus cilvēkus. Tātad kopumā ir zaudētas 16 dzīvības. Turklāt katra transplantācija valstij izmaksāja ap 40 000 eiro. Vai un kā mazajā Latvijā iespējams uzlabot aknu transplantācijas operāciju kvalitāti? Varbūt pacientus sūtīt uz Lietuvu, kur dzīvildze pēc operācijas ir 15–20 gadi? Kāpēc Spānija šajā jomā ir čempione?

Aknu transplantācijas ķirurgs Vitālijs Sokolovs no Lietuvas nav jāiepazīstina ar datiem Latvijā. "Zinu, ka jums iet slikti. Varējāt vest pie mums.