"Pacientam, kas caur "zaļo koridoru" nonāk pie speciālista, pēc Ministru kabineta noteikumiem četru nedēļu laikā būtu jāsaņem ārstēšana. Tas ir tikai "uz papīra"," raidījuma "Spried ar Delfi" speciālizlaidumā "Kurš ārstēs vēža pacientus?" atzina stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš.
Viņš sacīja, ka laikus saņemt ārstēšanu pacients var tikai tajos gadījumos, ja viņam vajadzīga tikai datortomogrāfija, ir jau veikta endoskopija, un pacientam ir tāda situācija, ka viņu uzreiz var operēt.
Sīviņš norādīja, ka ķirurgi var pacientu izoperēt, bet, ja pacientam vajadzīgs magnētiskās rezonanses izmeklējums, tad Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā gaidīšanas laiks uz to ir piecas nedēļas, uz datortomogrāfiju – trīs nedēļas. Savukārt, ja pacientam ir vajadzīga pirmsoperācijas staru terapija vai ķīmijterapija, tad vēl, neskaitot šos izmeklējumus, klāt nāk vēl nedēļas un mēneši.
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe raidījumā sacīja, ka šīs problēmas ir samilzušas arī Covid-19 situācijas dēļ, kad visi spēki uz to tika koncentrēti.
Viņa atsaucās uz nesen veiktu pacientu aptauju par problēmām, ar kurām saskaras pacienti pēckovida laikā, kas atklāja, ka pacienti uz izmeklējumiem gaida arī ilgāk: "Sievietei bija bailes par to, ka viņai varētu būt [slimības] recidīvs – jūlijā šīs bailes radās, bet iespēja veikt izmeklējumu bija decembrī."
""Zaļais koridors" vēl daudzmaz darbojas – tam seko līdzi, bet, ja mēs runājam par cilvēkiem, kuri ir pēc akūtās ārstēšanas, kuriem regulāri ir jāveic izmeklējumi un uzraudzības process, kuriem, ja ir kaut kādas bailes, ka varētu būt atkal kaut kas slikts organismā, šie izmeklējumi ir ārkārtīgi ilgi jāgaida, tie ir nepieejami," secināja Berķe.
Viņa minēja arī sūdzības par pieteikšanos uz izmeklējumiem – kad izdodas sazvanīt, tad saka, ka pieraksts uz izmeklējumu vēl nav atvērts, bet citā reizē, kad izdodas sazvanīt – pieraksts jau ir slēgts un pierakstīties nav iespējams.
Berķe sacīja, ka gaidīšanas laiks uz atkārtotiem izmeklējumiem ļoti bieži ir ilgs, ļoti tracinošs un stresains, un tad cilvēks meklē iespēju, kur var to izdarīt ātrāk – ļoti bieži izmanto kā maksas pakalpojumu, ja to var un ja tas ir pieejams, jo bieži nav pieejami arī maksas pakalpojumi.
Veselības ministrijas Ārstniecības departamenta direktore Sanita Janka raidījumā skaidroja, ka "zaļā koridora" gadījumā tas nav jautājums par finansējumu, jo "zaļajā koridorā" "nauda seko pacientam". Viņa arī norādīja, ka liela daļa pacientu izvēlas veikt primārā "zaļā koridora" izmeklējumus tieši universitātes slimnīcās, bet tos var veikt arī citās ārstniecības iestādēs, kur pie tiem var tikt ātrāk.
Taču no brīža, kad pacientam ir noteikta onkoloģiska diagnoze, kad jānosaka saslimšanas stadija un jāpieņem lēmums par turpmāko ārstēšanas taktiku, tad gan ir nepieciešamas universitātes slimnīcas, Daugavpils un Liepājas slimnīcas, jo šajos gadījumos iesaistās multidisciplinārais konsīlijs, sacīja Janka.
Viņa arī aicināja nozares pārstāvjus sniegt priekšlikumus – ja "zaļā koridora" sistēma ir novecojusi, un ir jāmaina kādi pakalpojumi, ko tajā veic, tad Veselības ministrija ir gatava tos mainīt. Jau šobrīd uzsākts šo sistēmu pārskatīt, lai "zaļais koridors" būtu ātrāks, jēgpilnāks un pacients ātrāk nonāktu pie diagnozes, sacīja Veselības ministrijas pārstāve.
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!