Vācija 5.decembrī nāca klajā ar paziņojumu, ka maina savu apņemšanos strauji palielināt aizsardzības budžetu, atceļot savu solījumu, kas tika pausts pāris dienas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, informē medijs "Politico".
Valdības preses konferences laikā preses pārstāvis mazināja cerības uz Vācijas aizsardzībai veltīto izdevumu palielināšanu, paziņojot žurnālistiem, ka divu procentu mērķis no valsts iekšzemes kopprodukta netiks sasniegts ne šogad, ne arī nākamgad. Preses pārstāvis piebilda, ka viņa "piesardzīgā cerība" ir, ka Berlīne šo mērķi sasniegs līdz 2025. gadam.
Preses pārstāvja paziņojums izskanēja laikā, kad Vācija saņem arvien lielāku kritiku par tās veidoto drošības un aizsardzības politiku. Aizvadītajā nedēļā, piemēram, aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte izpelnījās asu kritiku pēc tam, kad atklājās, ka viņa nav pasūtījusi pietiekamus rezerves munīcijas krājumus par spīti sen zināmajam iztrūkumam.
Vācijas gaisa spēku 35 amerikāņu F-35 iznīcinātāju iepirkuma iespējamā aizkavēšanās rada vēl lielāku situācijas saasināšanos. Aizvadītajā nedēļā Lambrehte atzina, ka šo lidaparātu iegāde, no kurām pirmās astoņas paredzēts piegādāt 2026. gadā, riskē ar kavēšanos un papildu izmaksām.
Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis gan centās apslāpēt pret iepirkumu vērsto kritiku un preses konferencē paziņoja reportieriem, ka "projekts noteikti ir uz pareizā ceļa", raksta "Politico".
Divu procentu solījums bija galvenais punkts kanclera Olafa Šolca runā Vācijas parlamentam februārī, dažas dienas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kurā kanclers teica: "Mēs no šodienas, gadu pēc gada, mūsu aizsardzībā ieguldīsim vairāk nekā divus procentus no iekšzemes kopprodukta."
Šo apņemšanos, kas ir saskaņā ar to, par ko 2014. gadā vienojās visas NATO militārās alianses dalībvalstis, pirmdien Ārlietu komitejas sēdē atkārtoja Šolcs, lai gan viņš vairs neteica, ka saistības turpmāk tiks izpildītas.
