Somu uzņēmums "Nokia", šķiet, ir viens no labākajiem piemēriem tam, cik ātri digitālo tehnoloģiju pasaulē no nozares līdera, kura vārdu zina visi un kura akcija maksā vairāk nekā 60 eiro, var pārtapt marginālā un globālās sabiedrības aizmirstā uzņēmumā ar akciju vērtību pie 4 eiro. Tomēr viss nebūt nav tik slikti, kā, no malas skatoties, varētu šķist, un labie biznesa rādītāji liecina, ka uzņēmuma akcijas var kļūt par nesliktu investīciju 2023. gadā.
Šobrīd to var redzēt video straumēšanas jomā, kur "Netflix", kas pirms dažiem gadiem bija neapstrīdams līderis, strauji zaudē savas pozīcijas iepretim "Disney" un citiem servisiem.
Ja paskatāmies nedaudz senāk, tad līdzīgs piemērs ir somu uzņēmums "Nokia" ar 150 gadu vēsturi.
Kas notika ar līderi?
"Nokia" ir uzņēmums, kura nosaukums gadsimta sākumā bija faktiski sinonīms vārdam "mobilais telefons". Tomēr tā vēsture ir krietni senāka. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1865. gadā izveidotā papīra fabrikā. Vēlāk, 19. gs. izskaņā, papīra biznesam pievienojās elektrības ražošana, pēcāk uzņēmums apvienojās ar reģiona gumijas ražotāju. Ilgus gadus "Nokia" darbojās dažādās saimniecības jomās, tostarp pievērsās mežsaimniecībai. Taču 60. gados uzņēmums bija pievērsies elektronikai un 60. un 70. gados valsts bruņotajiem spēkiem ražoja gan komunikācijas iekārtas, gan gāzes maskas. Vienlaikus tika strādāts arī pie telekomunikācijas iekārtām. 1982. gadā "Nokia" izstrādāja savu pirmo mašīnā iebūvējamo bezvadu mobilo sakaru telefonu "Mobira Senator", bet 1987. gadā pirmo pārvietojamo mobilo telefonu.
