Atrodi laiku būt kopā ar mīļajiem!

Foto: Bigstock photo

Atrodi laiku būt kopā ar mīļajiem!

Cilvēks nav vientuļa sala – katram no mums reizēm ir vajadzīgs drauga plecs. No tā, cik veiksmīgi veidojas attiecības ar svarīgiem cilvēkiem – mīļotajiem, ģimeni, draugiem, tuviem kolēģiem, lielā mērā ir atkarīga arī mūsu labsajūta, saka AS "Olainfarm" pārstāvju darba efektivitātes vadītājs, sistēmiskais ģimenes psihoterapeits Aldis Miglinieks. Gada tumšajā laikā, kad ne viens vien cieš no sezonālās depresijas, īpaši spēcīgi skumjas var pārņemt, ja kaut kas buksē attiecībās ar dzīvē svarīgiem cilvēkiem. Tāpēc viens no veidiem, kā palīdzēt sev justies labāk, ir atrast laiku būt ar viņiem kopā!
Cilvēks nav vientuļa sala – katram no mums reizēm ir vajadzīgs drauga plecs. No tā, cik veiksmīgi veidojas attiecības ar svarīgiem cilvēkiem – mīļotajiem, ģimeni, draugiem, tuviem kolēģiem, lielā mērā ir atkarīga arī mūsu labsajūta, saka AS "Olainfarm" pārstāvju darba efektivitātes vadītājs, sistēmiskais ģimenes psihoterapeits Aldis Miglinieks. Gada tumšajā laikā, kad ne viens vien cieš no sezonālās depresijas, īpaši spēcīgi skumjas var pārņemt, ja kaut kas buksē attiecībās ar dzīvē svarīgiem cilvēkiem. Tāpēc viens no veidiem, kā palīdzēt sev justies labāk, ir atrast laiku būt ar viņiem kopā!
Draugi – gaismas stars tumšā laikā
Kā liecina SKDS 2022. gada novembrī veiktās aptaujas rezultāti, 24% Latvijas iedzīvotāju gada tumšajos mēnešos uzlabo pašsajūtu, tiekoties ar draugiem.*

"2022. gada Pasaules laimes ziņojumā un aptaujā secināts, ka somi jau piekto gadu pēc kārtas ir laimīgākā nācija pasaulē. Līdzās tādiem dzīves aspektiem kā IKP uz vienu iedzīvotāju, sociālais atbalsts grūtību laikā, zema korupcija, augsta sociālā uzticēšanās un brīvība pieņemt svarīgus dzīves lēmumus kā laimes avoti tiek minēti arī veselīgs, ilgs mūžs un sabiedrība, kurā cilvēki rūpējas viens par otru. Nav brīnums, ka draugu sabiedrībā cilvēks jūtas laimīgāks: draugi – tas ir prieks, smiekli, kopīgas atmiņas, rūpes vienam par otru," skaidro Aldis Miglinieks.

Aldis Miglinieks, AS "Olainfarm" pārstāvju darba efektivitātes vadītājs, sistēmiskais ģimenes psihoterapeits
Foto: Publicitātes
Labas savstarpējās attiecības ir kā puķe – tās jākopj, jāciena un jāmīl.
Kopīga svētku svinēšana, vecu un jaunu tradīciju ievērošana, kopā būšana ikdienā, kaut vai kopīgi pagatavojot vakariņas, – ir svarīgi svinēt skaistos dzīves mirkļus un pārvērst ikdienu svētkos, jo dalīts prieks ir divkāršs prieks.
No mazām laipnībām līdz garām pastaigām – iepriecinās jebkas!
Apmeklējiet kopā kādu jauku pasākumu, izvērsiet radošas aktivitātes vai no sirds parunājieties pie tējas tases – katrs mīļu cilvēku sabiedrībā pavadītais mirklis vairo serotonīnu jeb laimes hormonu, tāpēc šādas tikšanās krietni uzlabo garastāvokli. 
Ja pašam neizdodas atbrīvoties no dzīvesprieka trūkuma, drūmām domām un citām likstām, kas nereti piemeklē gada tumšajos mēnešos (42% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka rudenī un ziemā ir nomāktā garastāvoklī, un daudzi arī norāda uz biežāku slimošanu, miega traucējumiem un nervozitāti), nevajadzētu kautrēties meklēt līdzcilvēku atbalstu. Tam jau draugi ir domāti! Turklāt šis ir divvirzienu padoms: katrs var mudināt savu sadrūmušo draugu iziet kopīgā pastaigā vai atsaukties draugu aicinājumam, ja pats nejūtas priecīgs. 

"Noteikti nevajadzētu kautrēties meklēt palīdzību, ja paši ar sliktu pašsajūtu netiekam galā. Ja redzat, ka otrs jūtas nomākts vai bez redzama iemesla dusmojas, pajautājiet, kā viņš jūtas – varbūt viņam vajadzīga palīdzība, taču viņš pats kautrējas to meklēt. Parūpējieties par maziem uzmanības apliecinājumiem, lai visi cilvēki apkārt justos laimīgāki. Pasakiet otram cilvēkam komplimentu. Uzslavējiet par labi padarītu darbu. Lieku reizi uzsmaidiet. Pagatavojiet otram kafiju. Maza laipnība var būtiski uzlabot visu dienu gan dāvātājam, gan saņēmējam," iesaka eksperts.

Foto: Publicitātes

Ko darīt, ja tomēr attiecības buksē
Tiesa, arī ģimenes lokā, trokšņainā draugu pulkā un pat kopā ar mīļoto cilvēku var justies vientuļi, ja mūsu gaidas attiecībās nav piepildījušās. Aldis Miglinieks uzsver – tāpēc ļoti būtiski ir pieņemt sevi, censties atrast sajūtu, ka ar sevi kopā nekad neesam vientuļi, ka esam atbildīgi par savu pašpietiekamību. Savukārt domājot par attiecībām ar tuviniekiem, ir noderīgi izvērtēt, vai tās nebalstās uz kādu no tik populārajām, taču neauglīgajām izdzīvošanas stratēģijām – cīņu vai bēgšanu.
Ja cilvēks reiz ir iemācījies šādi reaģēt uz grūtībām, viņš tā arī turpina funkcionēt – vai nu cīnās ar otru cilvēku jeb nemitīgi strīdas, vai arī bēg no attiecībām. Šajā komplektā labi iederas arī izvairīšanās – ja mājās rodas grūtības, nav nekā vienkāršāka, kā ieiet savā istabā, aizvērt aiz sevis durvis, norobežoties un izlikties, ka mani ģimenes locekļu konflikts neskar. Taču šīs izdzīvošanas stratēģijas nav palīdzošas. Daudz palīdzošāka ir sadarbības stratēģija – proti, ja attiecībās ir problēmas, nevajag gaidīt brīnumus no malas, svarīgākais ir apzināties, kā šajās attiecībās iet, cik apmierināti ar to esam, kādas izmaiņas nepieciešamas un ko katrs var darīt, lai nākotnē justos labāk.
Aldis Miglinieks, AS "Olainfarm" pārstāvju darba efektivitātes vadītājs, sistēmiskais ģimenes psihoterapeits

Foto: Shutterstock

"Olainfarm" jau 50 gadus rūpējas par Latvijas sabiedrības veselību un ar prieku dalās uzkrātajā pieredzē un noderīgos padomos.
*Dati ir daļa no pētījumu centra SKDS un AS “Olainfarm” aptaujas par iedzīvotāju noskaņojumu gada tumšajā laikā. Tā veikta 2022. gada novembrī, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.