Baltijas valstīs 2022. gadā jaunu ar dīzeļdzinēju darbināmu automašīnu pārdošanas apjomi bija par 17 procentiem mazāki nekā 2021. gadā, un to tirgus daļa saruka no 29 līdz 26 procentiem. Ar benzīnu darbināmu jaunu automašīnu pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā samazinājās par 12 procentiem, tirgus daļai sarūkot no 46 līdz 45 procentiem.
Savukārt dažādu hibrīdautomobiļu pārdošanas apjomi pērn bija par 1 procentu lielāki (tirgus daļa pieauga no 21 līdz 23 procentiem), un elektromobiļu realizācijas pieaugums sasniedza pat 40 procentus (tirgus daļa pieauga no 3 līdz 5 procentiem).
Viss jauno M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu tirgus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 2022. gadā saruka par 9 procentiem – līdz 71 972 pārdotām automašīnām.
Arī pieprasījums pēc pilsētas apvidniekiem (t.s. krosoveriem) nemazinājās – tas sakošļā visus pārējos tirgus segmentus. Piemēram, hečbeku pārdošanas apjomi, kas ieņēma otro vietu, samazinājās pat par 42 procentiem, un hečbeku tirgus daļa samazinājās no 20 procentiem līdz 13 procentiem.
Līdzīgas vēsmas ir gandrīz visās Eiropas valstīs, tāpēc nav brīnums, ka autoražotāji ļoti ātri reaģē uz pircēju izvēlēm. Un viņu reakcijas augļi reizēm ir ļoti daiļrunīgi – to pierāda Dienvidkorejas ražotāja "Kia" piedāvājums vienā no populārākajiem un konkurētspējīgākajiem segmentiem B-SUV.
