Akciju tirgus aktivitātē atpaliekam ne tikai no tālākajām Eiropas valstīm, bet arī no abiem kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem, intervijā "Delfi Bizness" saka "Luminor" Finanšu tirgus klientu nodaļas vadītājs Baltijā Gints Belēvičs.
Pēdējos gados šķietami obligācijas, kas uzskatāmas par vecmodīgāku un nepopulārāku instrumentu, ir atguvušas popularitāti. Kā tas ir atspoguļojies Baltijā?
Pēdējā laikā obligāciju tirgus ir kļuvis pievilcīgāks investoriem, nevis valdībām vai uzņēmumiem, kas grib aizņemties. Tas saistīts gan ar likmju kāpumu, gan prēmijām, kas jāmaksā. Aizņemties ir kļuvis dārgāk. Obligāciju tirgus pēdējos pāris gadus ir bijis ļoti karsts. Ir bijuši vairāki gan mazie, gan lielie uzņēmumi, kas ir emitējuši obligācijas. Ir bijušas gan obligācijas, kas pieejamas tikai institucionālajiem investoriem, gan publiski piedāvājumi.
Likmes ir stipri kāpušas. "Latvenergo" pirms diviem gadiem emitēja obligācijas ar likmi tuvu 0,5%, šogad tā ir jau tuvu 5%. Tātad vienkāršoti – aizņemšanās izmaksas ir desmitkāršojušās. Bet jāņem vērā, ka inflācija ir augsta un tā lielāko daļu no šī papildu ienākuma apēd.
Kā raugāties nākotnē?
Skaidrs, ka nestabilitāte veicina riska prēmiju pieaugumu. Aizņemties kļūst dārgāk. Savukārt nestabilitāte veicina to, ka Eiropas Centrālā banka un ASV Federālā rezervju sistēma varētu pārtraukt likmju celšanu vai celt tās mazāk. Ir skaidrs, ka banku problēmas nenāk par labu investīciju noskaņojumam.
Pēdējās divās nedēļās ASV un Eiropas bankas pieredzējušas grūtus laikus. Satraukumu par jauno finanšu krīzi varēja redzēt arī vērtspapīru tirgos. Taču otrdien jau bija ziņas, ka pat finanšu sektors, ja runājam par akcijām, atsācis izaugsmi.
Svarīga ir arī kapitāla aizplūšana no vienas nozares uz citu. Ja investori uzskata, ka vēl kādai bankai varētu rasties problēmas, tad mēģina to paredzēt un pārvietot uz citām nozarēm.
