Aptaujas dati rāda, ka vēl daļai jeb 6% autovadītāju blakussēdētāja uzvedībā traucē nepārtraukta runāšana, kas neļauj koncentrēties. Savukārt 5% aptaujāto traucē, ja blakussēdētājs pārslēdz mūziku, regulē skaļumu un kondicionieri. Turpretim 2% atbildēja, ka viņiem traucē vadīt auto, ja blakussēdētājs ēd. 23% aptaujāto autovadītāju blakussēdētāja uzvedībā nekas netraucē, lai vadītu auto.
Neliela daļa respondentu jeb 2% norādījuši dažādus citus variantus, kas viņiem, vadot automašīnu, traucē, piemēram, skaļa bērnu uzvedība, blakussēdētāja gulēšana vai dziedāšana, kā arī brīži, kad blakussēdētājs aizsedz labās puses spoguļa redzamību.
Vienlaikus brīžos, kad autovadītāja uzmanību novērš pasažieri, būtisku lomu spēlē automašīnas drošības sistēmas, kas var strauji reaģēt un paglābt no satiksmes negadījuma, piemēram, adaptīvā kruīza kontrole, "aklās zonas" uzraudzības sistēma, parkošanās sensori, 360 grādu apkārtskata kameras, kā arī sistēmas, kas palīdz automašīnai automātiski noturēties braukšanas joslā u.tml., tā autovadītājam sniedzot papildu atbalstu.
Aptauja tika īstenota februārī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija" un kopumā piedaloties vairāk nekā 1000 aktīviem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
