Foto: Shutterstock
Tiem, kuri ir pārāk apsēsti ar darbu, taču vēlas atbrīvoties no šīs atkarības, bieži traucē maldīgi domāšanas modeļi. Lūk, aplūkosim tipiskākos darbaholiķu domāšanas modeļus un alternatīvas, kas var palīdzēt mainīt sliktos ieradumus!

Tos portālā "Psychology Today" skaidro klīniskā psiholoģe Alise Boiese.

Tu gaidi "piemērotu brīdi", lai samazinātu tempu

Domāšanas kļūda

Tu pastāvīgi gaidi piemērotu laiku, lai beidzot samazinātu slodzi un nedaudz atslābtu. Bet tāds laiks nekad neiestājas – vienmēr uzrodas cits projekts vai apstākļi, kas tevi piespiež turpināt ielikt visus savus spēkus un laiku darbā.

Kognitīva maiņa

Pacenties saprast, kāpēc esi izvēlējies tādu stratēģiju. Dažiem samazināt telpu traucē bailes palaist garām kaut ko svarīgu – tas ir tā dēvētais zaudēto iespēju sindroms. Ja tava problēma slēpjas tieši šajā faktā, atzīsti, ka tas ir normāli – dažreiz kaut ko palaist garām. Centies izvēlēties nevis ierasto "deficīta domāšanu", bet gan "pārpilnības domāšanas" veidu, un tev vienmēr būs daudz iespēju un daudz projektu. Biežāk sev saki: "Manējais atradīs mani".

Ja tev nav laika risināt problēmas, kas sakrājušās lielā darba apjoma dēļ, izdomā, kas jādara, lai tava darba slodze un gaidas pašam no sevis būtu saprātīgas. Apzinies, – ja šodien neatrisināsi visus uzdevumus, diez vai šī situācija novedīs pie katastrofas.

Tu baidies: ja uzcītīgi nestrādāsi, tevi uzskatīs par viltvārdi

Domāšanas kļūda

Cilvēki, kuri tā jūtas, bieži, piemēram, brīvprātīgo darbu uztver kā sava veida aizsardzību pret neveiksmēm karjerā. Viņiem šķiet pats par sevi saprotams, ka godīgs un kārtīgs cilvēks vienkārši nevar atļauties kaut uz minūtīti atslābt.

Kognitīva maiņa

Atzīsti: ticība, ka virsstundu darbs tevi pasargās no katastrofas karjerā, – tā ir domāšanas kļūda. Pasaki sev: "Klau, tas vienkārši ir viltvārža sindroms. Tas tevi maldina". Padomā par to, ka tavu pārstrādāšanos kolēģi un priekšniecība var uztvert kā nekompetences pazīmi. Viņi var nolemt, ka tev ir problēmas ar pašorganizēšanās prasmēm, ka tu nespēj atšķirt svarīgo no otrā plāna lietām un ka tev ir vajadzīgs daudz vairāk laika, nekā citiem, lai paveiktu nepieciešamo.
Foto: Shutterstock

Tu esi pārliecināts, ka vari "rukāt", nezaudējot savu produktivitāti, pat ja citi to nespēj

Domāšanas kļūda

Kad cilvēki dara kaut ko kaitīgu vai bīstamu, viņi bieži (tieši vai netieši) uzskata sevi kādu noteikumu izņēmumu. Piemēram, tie, kuri sūta īsziņas, vadot automašīnu, domā: "Esmu lielisks, pieredzes bagāts autovadītājs. Es varu rakstīt īsziņas, nenovēršoties no ceļa, nekas briesmīgs jau neatgadīsies". Tādā pašā garā cilvēki, kuri daudz un smagi strādā, domā, ka viņiem jau nu gan nedraud izdegšanas problēmas: viņi ir spējīgi strādāt bez atpūtas, nesamazinot produktivitāti.

Kognitīva maiņa

Atzīsti, ka tu ar augstu ticamības līmeni līdzinies citiem cilvēkiem. Un ja tu pārāk ilgi strādā, neļaujot sev atjaunoties, tavs darba ražīgums nokritīsies tik tālu, ka turpmākie pūliņi nenesīs vēlamo rezultātu. Ir pētījumi, kuri parāda, ka efektīvs darbs vidēji var ilgt no 40 līdz 50 stundām nedēļā.

Tu domā: "Ai, izdarīšu, nu, es vēl kaut ko"

Domāšanas kļūda

Šis jau it kā varētu šķist pavisam nevainīgs ieradums – darba dienas beigās sev pateikt: "Es vienkārši izdarīšu, lūk, vēl šo!". Taču pat vienkāršu lietu paveikšana taču prasa papildu laiku – un te nu, lūk, tava regulārā darba slodze jau pārsniedz 40-50 stundas nedēļā.

Kognitīva maiņa

Iemācies atpazīt kaitīgas domas tieši tajā brīdī, kad tās rodas un jau iepriekš izdomā plānu, kā tu uz tām reaģēsi. Piemēram, neaizmirsti tajā minūtē sev pateikt: "Tagad nav nekādas nepieciešamības piespiest sevi darīt papildu darbu. Tas nav manās interesēs. Esmu izlēmis paeksperimentēt: beigšu darbu, nesagaidot pilnīgu sagurumu. Gribu paskatīties, kas no tā visa sanāks".

Tu no pārslodzes iegūsti sekundāras priekšrocības, bet to pat neapjaut

Domāšanas kļūda

Dažreiz cilvēki ir gatavi "nomirt" darbā, jo tas palīdz izvairīties no lietām, kas emocionāli ir daudz vērtīgākas. Vai arī tāpēc, ka tas ļauj viņiem justies daudz atbildīgākiem, strādīgākiem, ar "plašāku" sirdi, nekā citi. Piemēram, tu rīkojies tā, lai parādītu vīram: tu esi pārgurusi darbā, un lai viņš nepieprasa no tevis to, ko ir iedomājies.

Kognitīva maiņa

Paanalizē visus plusus un mīnusus savai pārmērīgai "mīlestībai" pret darbu, lai saprastu iemeslus, kas tevi mudina uz šādu rīcību.

Tu nenovērtē to, ko palaid garām, strādājot virsstundas

Domāšanas kļūda

Tu domā: "Bērniem (grāmatām, braukšanai ar velosipēdu utt.) man allaž atradīsies laiks, bet tikai ne tagad, bet pēc tam".

Kognitīva maiņa

Cilvēkiem visai bieži ir grūti aprēķināt savu "garām palaisto izdevību" – proti, kās priekšrocības viņi zaudē A variantā, izvēloties B variantu. Beidzot sagatavo sev atskaiti par to, ko tu sev un ģimenei liedz, veltot lielāko daļu savas dzīves darbam. Padomā par to reālajā laikā. Piemēram, "es varu pastrādāt vēl vienu stundiņu, bet varu arī iet mājās un ar bērnu uzspēlēt futbolu".

Tu izjūti trauksmi, ja pārstāj strādāt

Domāšanas kļūda

Ja tu pastāvīgi strādā uz izsīkuma robežas, pārslodzes režīmā, tad, visticamāk, tu izjūti spēcīgu nemieru, cenšoties attālināties no ierastās uzvedības. Cilvēki šīs bailes parasti nepareizi interpretē kā signālu, ka viņiem steidzami jāatsāk intensīvs darbs.

Kognitīva maiņa

Atzīsti, ka īslaicīgs trauksmes pieaugums ir normāla uzvedības maiņas daļa, nevis pazīme, ka tu izdari nepareizo izvēli. Ievēro savu plānu un ļauj emocijām norimt patstāvīgi, bez tavas iejaukšanās.

Izvēloties darbavietu, ar vienkāršu sludinājumu vairs nepietiek – arvien lielāku uzmanību pievēršam kopīgām vērtībām, modernai darba videi, personīgajai izaugsmei un citiem faktoriem. Lai ļautu darba devējiem un darba ņēmējiem satikties, "Delfi" piedāvā platformu #darbavietas – ērtu, pārskatāmu un uzticamu vietni, kur iepazīt uzņēmumus un aktuālās vakances tajos."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!