Foto: Shutterstock
Skolās jau sākušies valsts pārbaudījumi dažādos mācību priekšmetos, tāpēc daudzās ģimenēs jaušams satraukums par to, kā labāk sagatavoties eksāmeniem un diagnosticējošajiem darbiem. Vai veltīt vairāk laika mācībām un atkārtošanai, vai tomēr nepārslogot sevi laikā pirms eksāmeniem, tā teikt – kas apgūts, apgūts? Kamēr vieni nesatraucas, citi steidz pēdējos mēnešos, nedēļās un pat dienās atgūt to, kas, iespējams, gada laikā ir iekavēts.

Kāds būtu labākais risinājums, un, kā neradīt papildu stresu skolēnam? To stāsta Eiropas Tālmācības vidusskolas latviešu valodas skolotāja Maija Skopāne.

Pirms eksāmeniem svarīgākais ir saprast kopsakarības

Vislabāk, protams, ir mācīties regulāri, apzinoties, ka mācību process ir vērtīgs ieguvums skolēnam pašam. Tādā gadījumā arī uz eksāmenu varēs lūkoties kā uz svētkiem. Tas ir brīdis, kad pēc secīga un regulāra darba var saposties un parādīt zināšanas, prasmes un attieksmi. Protams, satraukums un stress būs vienmēr, tomēr ir jāmēģina ar to tikt galā. Ieteikums – saplānot savu dienu tā, lai ir laiks gan mācībām, gan atpūtai. Ja mācību process bijis regulārs, pirms eksāmeniem svarīgākais ir saprast kopsakarības, procesu, ieraudzīt "lielo bildi", būt gataviem analizēt, secināt un izteikt savu viedokli.

Atkātot vielu "lielos vilcienos"

Runājot par to, vai vērts gatavoties pēdējā brīdī, jāsaka, ka pēdējā dienā pirms eksāmena būtu vērts padomāt, vai ir saprastas konkrētā mācību priekšmeta lielās tēmas, sadaļas, klasifikācija un jēdzieni. Ieteiktu atkārtot vielu "lielos vilcienos". Ja ir veidoti konspekti, tos var pārlasīt, vērtīgi arī pārskatīt tabulas un shēmas. Katrā ziņā neieteiktu gatavoties visu dienu un vēl sliktāk – arī nakti. Negulēta nakts pirms eksāmena var ļoti slikti ietekmēt rezultātus un radīt tikai problēmas.

Testi un uzdevumi pašpārbaudei

Skolās, jo īpaši tālmācībā, bieži tiek izmantoti testi un uzdevumi pašpārbaudei. Tie ir ļoti labi instrumenti un veids, kā mācīties un sevi pārbaudīt. Ir daudz resursu internetā, piemēram" "Valoda.lv", "Soma.lv", "Uzdevumi.lv". Šobrīd dzīvojam laikā, kad mācīšanās iespējas ir ļoti plašas un daudzveidīgas, katram ir iespēja atrast sev piemērotāko un noderīgāko veidu, formu. Šādas iespējas padara mācīšanos interesantu.

Iepazīties ar vērtēšanas kritērijiem

Pirms pārbaudes darbiem ir vērts iepazīties arī ar vērtēšanas kritērijiem. Domāju, ka tas ir katra skolotāja uzdevums un atbildība – iepazīstināt savus skolēnus ar vērtēšanas kritērijiem. Kad skolēni zina un saprot kritērijus, viņiem ir daudz mazāks stress un eksāmens var nešķist kā bieds un drauds. Šādā gadījumā skolēni spēj labāk sagatavoties, jo saprot, kas jāpaveic, kas no viņiem tiks sagaidīts, kā veiksmīgāk veidot savas atbildes.
Foto: Shutterstock

Špikeris var arī nenoderēt

Vēl būtisks jautājums ir arī par špikeriem. Uz eksāmenu līdzi to, protams, nevajag ņemt, tomēr špikeru gatavošanas tradīcija ir dzīva visos laikos. Vislabāk būtu, ja skolēni sagatavotu pat vairākus variantus, jo tieši tā var apgūt attiecīgo vielu tā, lai špikeris nemaz nebūtu jāizmanto. Man gan šķiet, ka špikeris zināmā mērā ir sevis mānīšanas veids, jo diezin vai vairs eksāmenos noderēs precīzi norakstītais. Šobrīd eksāmenos jādomā plašāk, jāizsaka savs viedoklis un jāsaskata kopsakarības. Kā gan te var palīdzēt špikeris?

Triki faktu iegaumēšanai un rūpīga uzdevuma izlasīšana

Domājot par to, kā labāk iegaumēt lietas, piemēram, formulas, gada skaitļus, deklināciju izņēmumus, pareizrakstības likumus u.c., jāsaka, ka katrs skolotājs cenšas saviem skolēniem sniegt šādus padomus sava priekšmeta ietvaros. Es latviešu valodā vienmēr izstāstu skolēniem "Za – Da – Tas" likumu, lai saprastu, kāds burts rakstāms pirms izskaņas -dams. Ja ēda – tad – ēzdams, ja meta – tad mezdams, ja lauza – tad lauzdams, bet, ja nesa – tad nesdams. Uzsveru, ka vārda "lūzt" pārbaudei noder vārda "nirt" formas. Deklināciju izņēmumi nav jāiekaļ no galvas, tur visnoderīgākais ir datīva locījums, pēc kura visu var pārbaudīt. Daži skolotāji iesaka kādu sarežģītu frāzi vai gada skaitli it kā ar acīm fotografēt un "iecelt" vizuālajā atmiņā, palīdz, ja it kā ar acīm to uzraksta uz sienas kādā konkrētā vietā.

Vēl cenšos skolēnus mudināt izmantot pašu eksāmena tekstu un uzdevumu formulējumus, jo, uzmanīgi lasot, nereti var ieraudzīt jau daļēju atbildi! Mudinu eksāmena situācijā saskatīt un izmantot to, kas jau ir ielikts tieši rokās!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!