Foto: Shutterstock

Esošā kārtība, kad Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) tiek liegta atļauja saņemt transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai tiek liegts veikt spēkrata tehnisko apskati gadījumos, kad personai ir vēl tikai piemērots administratīvais sods, piemēram, par automašīnas novietošanu neatļautā vietā, ir nesamērīgs, uzskata Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS). Šobrīd Saeimā tiek virzītas izmaiņas, iestājoties par autovadītāju tiesībām uz nevainīguma prezumpciju.

Aizvadītajā nedēļā Saeima otrajā lasījumā izskatīja un konceptuāli apstiprināja priekšlikumu precizēt Ceļu satiksmes likuma 14.2 pantu un 43. pantu, nosakot, ka personas darbības ierobežojumi CSDD tiek noteikti nevis pēc tam, kad personai tiek piemērots naudas sods, bet kad lēmums par naudas sodu ir stājies spēkā.

Kulbergs uzsver, ka Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmais un otrais teikums nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, kā arī ikviens uzskatāms par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.

"Nereti ir situācijas, kad persona piespriestajam administratīvajam pārkāpumam nepiekrīt un to apstrīd, tāpēc neloģiski ir šādā brīdī ierobežot veikt jebkādas ceļu satiksmei kritiski vajadzīgas darbības CSDD. Faktiski, liekot pirms CSDD tehniskās apskates obligāti apmaksāt jebkuru piespriesto sodu, "de facto" tiek raidīti signāli, ka autovadītājam nav tiesības piespriestajam lēmumam par sodu nepiekrist. Ir jāapzinās, ka soda lēmums iespējams vēl nav stājies spēkā, līdz ar to autovadītājs vēl nav juridiski sodīts. Piedāvātie grozījumi veicinātu taisnīgumu, aizsargājot pilsoņus no priekšlaicīgas sodīšanas, līdz ar to veicinot uzticību tiesu sistēmai un atbalstot nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību," skaidro Kulbergs.

Saeimas deputāts arī piebilst, ka izmaiņas veicinātu taisnīgāku un efektīvāku tiesu sistēmu, kas balstīta uz likuma ievērošanu un iedzīvotāju interešu aizstāvību.

"Lēmuma par naudas sodu stāšanās spēkā nosacījums ir svarīgs pilsoņu tiesību aizsardzības instruments, kas nodrošina, ka neviena persona netiek sodīta pirms lēmums par naudas sodu stājas spēkā. Ar šo likuma izmaiņu ieviešanu Saeima atbalstītu taisnīgumu un pilsoņu pamattiesības, vienlaikus arī pastiprinot sabiedrības uzticību valsts pārvaldei," rezumē Kulbergs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!