Nemaz nav reta parādība, kad rūpes sagādā uguns sārti, gluži kā saulē apsviluši vaigi. Visbiežāk šīs problēmas skartais dodas uz kosmētikas preču veikalu un iegādājas līdzekļus jutīgai ādai, jo šķiet, ka āda vienkārši ir iekaisusi un ugunīgie vaigi ir atbilde uz kādu ārēju kairinājumu.
Taču šādai parādībai ir nosaukums un tātad arī veidi, kā ar to cīnīties. Visbiežāk sieviešu žurnālos to mēdz dēvēt par kuperozu ādu.

Rozācija – kosmētisks defekts vai slimība?

Rozācija ir bieža sejas ādas slimība. Lai arī rozācija var attīstīties dažādi un jebkurā vecumā, visbiežāk tā parādās aptuveni ap 30 gadiem kā vaigu, deguna, zoda vai pieres piesarkums, kas periodiski parādās un pāriet.

Kaut gan rozācijas cēlonis nav zināms un tai nav patoģenētiskas ārstēšanas, tās pazīmes un simptomus var kontrolēt, lietojot medikamentus un ievērojot zināmu dzīves stilu.

Rozācija – minējumi un fakti

Ir ārsti, kas uzskata, ka apsārtumu vaininiece ir visiem labi zināmā ādas ērcīte demodex folliculorum. Šī ērcīte ir normālas ādas mikrofloras pārstāve, taču rozācijas gadījumos to uz ādas atrod ievērojami lielākā daudzumā nekā parastos apstākļos. Taču tai pašā laikā dermatologi vēl joprojām strīdas, vai ērcīte ir slimības izraisītājs vai arī tās sekas, jo, pateicoties labvēlīgai augsnei un iekaisuma procesiem, var viegli savairoties. Taču viens ir skaidrs – lietojot antibakteriālu terapiju, lai atbrīvotos no ērcītes, rozācijas simptomi samazinās.

Pastāv viedoklis, ka rozāciju izraisa helikobaktērija, kas mājo kuņģī un izraisa dažādas kuņģa un zarnu trakta gļotādas problēmas, vienlaikus veicinot arī sejas ādas problēmas. Šīs baktērijas darbības dēļ pastiprināti izdalās tāds specifisks ferments, kurš savukārt veicina asinsvadu paplašināšanos. Taču pēdējie pētījumi liecina, ka šī baktērija vienādos daudzumos tiek atrasta gan cilvēkiem ar rozāciju, gan bez tās.

Vispamatotākā no visām teorijām šķiet – rozācija ir asinsvadu saslimšana. Asinsvadi ir tendēti uz kādu kairinošu aģentu, uz iekšēju stresu vai uzturā lietotiem produktiem reaģēt ar pārmērīgi ātru paplašināšanos, kas savukārt izraisa arī ādas virskārtai tuvo kapilāru paplašināšanos, radot asiņu pieplūdumu, kas ārēji izpaužas kā ādas piesarkums. Kamēr tas ir periodisks un pārejošs, piemēram, nosarkšana jaunām meitenēm, problēmu nav. Tās rodas, kad asinsvadiņu paplašinājums kļūst pastāvīgs un sarkanie, it kā saulē apdedzinātie vaigi ir visu laiku. Taču šī ir tikai pirmā rozācijas stadija.

Nākamajā stadijā var attīstīties parastajām jauniešu pinnēm līdzīgas pūtītes un pumpas, kuras atšķiras ar to, ka ir velkošas un dedzinošas (jo pusaudžu pumpas tā nereaģē), kā arī nav jauniešiem tik raksturīgo balto un melno komedonu. Kad pūtītes uz sejas ir pastāvīgi, tā ir nopietna kosmetoloģiska problēma, kas sagādā nepatīkamas izjūtas.

Slimības pilnīgs saasinājums ir hipertrofēti audi uz sejas – palielinās deguns, kļūst liels, uzbriedis, tūskains, uzburbis un bieži vien tiek asociēts ar alkoholismu, kaut gan īstenībā šī slimība, kā jau mēs to noskaidrojām, saucas rozācija un nelaimīgajam pacientam nav nekāda sakara ar pārmērīgu grādīgā dzērienu lietošanu. Un visbiežāk palielināts deguns jeb, kā medicīnā to sauc – rinofīma, attīstās tieši vīriešiem. Sievietēm šī parādība vērojama retāk.

Kam jāpievērš uzmanība

Rozācija dažādiem pacientiem var ievērojami atšķirties, un bieži vien parādās tikai daži simptomi, nevis visi. Uzskata, ka rozāciju var diagnosticēt, ja novēro vismaz vienu primāro pazīmi, savukārt sekundārās var pievienoties vēlākajā slimības gaitā.

Primārās pazīmes:

  • pietvīkums – viena no pirmajām pazīmēm, sākotnēji parādās un pazūd;
  • pastāvīgs piesarkums – atgādina nepārejošu saules apdegumu;
  • pūtītes un pumpas – atšķiras no acne vulgaris jeb parastajām pinnēm;
  • redzami sīkie zemādas asinsvadiņi – daudzu rozācijas slimnieku raksturīga pazīme.

Sekundārās pazīmes:

  • acu kairinājums;
  • dedzināšana;
  • ādas plēkšņošanās;
  • ādas sabiezēšana;
  • pietūkums.

No faktiem – pie rīcības!

Ja cilvēks konstatē, ka viņam ir līdzīgi simptomi un tas rada psiholoģiskas problēmas, vēlams aiziet pie ģimenes ārsta. Atkarībā no slimības smaguma pakāpes tiek nozīmēts antibakteriālu medikamentu kurss kopā ar lokāliem līdzekļiem. Pēc šī kursa beigām parasti nosaka lokālo terapiju, kas uztur ādu normālā stāvoklī un pastāsta, kas jādara, lai novērstu asiņu pieplūdumu sejai.

Ņemot vērā, ka katram indivīdam asinsvadu paplašināšanos var izraisīt kāds cits aģents, vajadzētu pašam izvērtēt, kas tas ir, veicot pierakstus. Jāiekārto ikdienas norišu dienasgrāmata, kurā atzīmē visus notikumus, kā arī katru recidīvu, tā pamazām izskaitļojot lēkmju likumsakarības. Kaut arī katram lēkmes izraisītājs var būt kas cits, šai slimībai ir arī kopīgie faktori. Uzskaitīsim populārākos cēloņus (kārtojot pēc iespējamā biežuma):

  1. atrašanās saulē;
  2. emocionāls stress;
  3. karsts laiks;
  4. vējš;
  5. smaga fiziska piepūle;
  6. alkohols;
  7. karsta vanna;
  8. auksts laiks;
  9. ass ēdiens;
  10. mitrums;
  11. atsevišķi ādas kopšanas līdzekļi;
  12. medikamenti;
  13. saslimšana;
  14. atsevišķi augļi;
  15. marinēti produkti;
  16. piena produkti.

Izvairoties no faktoriem, kas izraisa lēkmes, tās var ievērojami ierobežot.

Kosmētika

Nevajadzētu vairīties no kosmētikas lietošanas, vienīgi jāievēro, ka tai jābūt pietiekami maigai, bez piedevām, kas varētu veicināt asinsvadu paplašināšanos. Parasti seju tīra ar maigiem pieniņiem, noskalo ar siltu ūdeni (ne karstu!) un tad nosusina ar maigu kokvilnas dvielīti. Nedrīkst ādu berzt ar asu frotē dvieli. Beigās jāuzklāj maigs krēms.

Vislabāk, ja krēmu periodiski aizstāsiet ar kādu speciāli šim nolūkam pirktu ārstniecisku līdzekli. Latvijā var iegādāties Auriderm XO. Tas bagātīgi satur K vitamīnu, kas iestrādāts nonosomās, tātad tiek nogādāts jeb transportēts tieši tajā ādas daļā, kur tas ir vajadzīgs. (Nonosoma – mikroskopiska kapsula vielas transportēšanai ādas dziļākajos slēpņos.)

K vitamīns nostiprina asinsvadu sieniņas, kas padara asinsvadiņus stiprākus un novērš nevēlamās svārstības un acīm redzamās reakcijas. Līdzekļa patīkamais atvēsinošais efekts ir jūtams uzreiz. Vēsuma efekts nav saistāms ar slimības formām, kurām reakcija rodas no auksta vēja, tādēļ lietojams arī šiem pacientiem.

Ja sīkie asinsvadi spīd cauri ādai un ir saskatāmi, var izmantot pūderkrēmus, lai tos maskētu, vai arī maskējošos līdzekļus, kuros iestrādātas īpašas atstarojošas vielas zaļā krāsā, kas sevišķi veiksmīgi palīdzēs noslēpt ādas defektus.

Bez ārējiem kosmētikas līdzekļiem var lietot lāzerterapijas procedūras. Ar lāzeri likvidē ādas defektus un tad veic uzturošo terapiju ar Auriderm XO.

Cilvēkiem, kuriem ir aizdomas, ka viņi cieš no rozācijas, ieteicams doties pie ģimenes ārsta vai dermatologa, lai savlaicīgi – pirms slimība ir kļuvusi smaga un izraisījusi grūti novēršamas ādas problēmas – noteiktu diagnozi un uzsāktu piemērotu ārstēšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!