Daži gaišreģi apgalvoja, ka dzīve pēc Dziesmusvētkiem beidzas. Vieniem speķa pīrādziņus un užavnieku nomaina hamburģeri un badvaizers. Otriem tautastērpus - arodbiedrības "Laba" formastērps un Sirmo pie diriģenta pults -Bartaševičs un Ushak off.

Kaban off apsteidz Hillarions

Tomēr gaišreģi kļūdījās. Sirmais ar dziedošo tramvaju vēl nebija nokļuvis mājās no sadziedāšanās, kad burtlicis "Pravdā" jau lika pēdējo vārdu marksisma ļeņinisma neoklasiķa Kaban off jaunajam garadarbam "Maslo dļa žopi vožaka Kremļa". Kā izrādījās, labākā "maslo" esot māksla uzrakstīt kaut ko sirreāli idiotiski ņirdzīgu par Dziesmusvētkiem. Par tiem pašiem svētkiem, kuros pats Kaban off VIP teltī garneļmaizes stūmis savā sejā ar abām rokām, lielo alus kausu virsū uzdzerot. Rūpīgam vērotājam gan bija skaidrs, kāpēc viss pēc tam izvērtās tieši tā. Verbālo caureju izsauca mīkstinājums ķermeņa vidusdaļā. To sauc arī par nesaturēšanu. Bet vēl rūpīgāks vērotājs atcerējās, ka vienīgo kroku smadzenēs cienītais deputāts un nu arī neoklasiķis dabūjis studentu celtnieku vienībā, kad viņam komisārs Gapoņenko iebelzis ar lāpstu pa galvu. Kopš tā laika abi kā Siāmas  dvīņi, pardon, - Sidorova kozli...

 "Ohota na kaban otkrita!" nozviedzās Rīgas domnieks Jarošenko un tik izslēgts no frakcijas, partijas un Brīvostas pārvaldes. Toties Zatlers viņam piesolīja RP Kukuli.

Tomēr, lai kā arī Kaban off centās ieeļļoties, daudz ātrāk un daudz dziļāk jau bija paguvuši ielīst konkurenti. Nē, kādi tur konkurenti - vistīrākie sabiedrotie - Hillarions D.Irss un prosto Osipovs. Viņi katru nedēļu tiek laipni uzņemti Kremlī, saņem instruktāžu un ik pa reizei arī ko derīgi taustāmu. Lūk, pēdējā piegājienā pa aizdurvi, kad abi bija ļoti ieeļļoti un ielīda tik dziļi, ka visiem kremliešiem ļooooti patika, kā balvu saņēma rakstāmmašīnu.  Pēc skandāla ar to dīvaino amerikāni, kam iepaticies dzīvot Šeremetjevā (baigais grāfs Šeremetjevs atradies!), ir pieņemts lēmums datoram vairs neuzticēties un visu slepeno drukāt kā Ļeņina laikos - ar rakstāmmašīnu! H.D.Irss bija pirmais ārzemju aģents, kas tika pie šīs slepenās un iekodētās ierīces. Kas attiecas par Snoudenu, mūsu Kozlovskis esot redzējis, ka caur Rietumu bankas iestaigātajiem ofšoru ceļiem, viņš jau nedēļu ņe čiku, ņe grabļi klusi dzīvojot "Royal Garden Park Hotel". Tur vēl smaržojot pēc Bagramjana, kad viņš te bija Baltijas kara apgabala priekšnieks. Kopš tā laika te esot arī armēņu restorāni.

Kad pat Kristīne apvainojas

Klasiķa Kaban off bākai centās sekot arī Puzes taurētājs un jau bija ielāgojis, ka pietiek viņam palaist purkšķi, kā visos Latvijas novados atsaucas. Gandrīz tāpat kā "Dziesmai šodien liela diena". Viņš arī pēc nostāstiem no vecmāmiņas atcerējās labāko metodi, ko pielietojuši vērmahta kareivji - kāposti ar rūgušpienu. Tad skan labāk par visiem pūtēju orķestriem, kas bija uz Lielās estrādes. Taču nacionālajā aizgrābtībā pie visa vēl klāt piekoda Sabiles bračku uz svētkiem atsūtīto cepto ezi. Kombinācija bija vēl trakāka par driģeņu mērci. Halucināciju kulminācijā Puzes virsaitis latviešu Dziesmusvētkus salīdzināja ar Aušvices, Štuthofas, Buhenvaldes koncentrācijas nometnēm kopā ņemtām. Par Salaspili pat aizmirsa. Atšķirībā no Cinkus un Birziņas tur spīdzinājuši mazāk. Un vīriešiem ar sievietēm vienā telpā nav bijis jāguļ un jāmazgājas. Turpmāk Ventspilij būšot ne tikai sava nauda - venti, bet arī savi Dziesmusvētki. Talsenieks Tiguls gabalu jau esot sarakstījis - "Dod, Lembiņ..."

Taču, kā VDK rokasgrāmatā rakstīts "Pizdec možet podkrastsa ņezametno". Šoreiz arī. Koncentrācijas nometnes pieminēšana bija par daudz aizvainojusi viņa Kristīni. "Sak, daudzus gadus tu mani izmantoji visos piecos veidos, bet sabiedrībā biji gatavs iziet tikai nesen. Ko, vai tas nav vēl trakāk kā dzīvot konclāģerī? Labāk nevajag! Atvainojies latviešu tautai un nekad, nekad tā vairs nedari!" Aivars samulsa. Neviens viņam tā nav drīkstējis teikt - ne Berķis, ne Meroni, ne Grīnbergs. Par Dombrovski nemaz nerunājot. Bet VARAM Sprūdžs un "Ira" Ozoliņš neskaitās, jo nav pieskaitāmi.  Viens vēl neskuj bārdu, otrs vairs nedzer. Tā sakot - no vienas puses netapusī un no otras - zudusī paaudze. Bet ne jau par paaudzēm, bet par ceptiem ežiem bija runa.

Imkas evolūcija - Ļeņinam, Putinam.

Interesi par Dziesmusvētkiem kā rietumu civilizācijai tuvu orģiju bija zaudējis arī Imka. Viņam, sākot ne gejiem un zoofiliem un beidzot ar cīņu par sieviešu vientiesību un "Femen" naturāli riebjoties viss no rietumiem. Toties ļoti patīkot krievu aktivitātes Pugačovas ciemā un arī darba ražīgums un regulāra piecgadu plāna pārpilde  Lukašenko kolhozos. Tāpēc Imantdienu pašā kulminācijā pašā augstākajā Piebalgas kalnā, kas tajā vakarā bija pat augstāks par Munameģi, notika divi pirmatskaņojumi.

Oratorija "Putinam", ko ar lielu aizgrābtību izpildīja Imkas pēdējo mēnešu tuvais draugs Eirodeputāts Merzkijs. Kā arī "Oda Batjkam", ko izpildīja Amerika/Ushak off trīsdāmītes Cimdiņa, Pīka, Jermoloviča, kurā balalaikas solo piespēlēja mūsu Batjka. Visa izpildījuma laikā aizgrābtībā asaras slaucīja ne tikai pats autors, krievu Vešņakovs, bet arī visi viņa bērni, no kuriem dažu Imka redzēja pirmo reizi. Daudziem vārdi bija vienādi. Toties mātes dažādas!

Ne uz Imkām, ne uz Dziesmusvētkiem neieradās, kā pašam ļoti likās, tur ļoti  gaidītais Igo. Viņam viss jau bijis saplānots divus gadus atpakaļ un trīs gadus uz priekšu. Tagad darbs tikai advokātiem. Imantdienas uz Igo bija ne pa jokam apvainojušās, jo viņš bija klāt uz visiem ģenerālmēģinājumiem, lai gan neviens nebija paredzēts. Toties Dziesmusvētkos pagodināja tikai vienu un tajā pašā nespēja noturēt balsi un atšķirt sidiēzu no jebibemol. Tik daudz pat Kultūras Gremde protot, taču nedziedāja. Bet Igo par visām varēm gribējis. Tiktāl par Dziesmusvētkiem. It kā deju svētku nemaz nebūtu bijis. Taču dzīve turpinās arī pēc tiem un LNT solīja svētku reklāmas rādīt līdz pat Ziemassvētkiem, lai latvjiem īpaši augtu nacionālā pašapziņa. Grigule vēl ilgāk solīja cīnīties par eiro.

Un tad vēl trakāk kā viesulis un tornado kopā ņemti, Latviju pāršalca "Sommer Sound" un Zvejnieku svētki. Bija sajūta, ka Liepājā ir sabraukušas divas Latvijas un no auto lielās slodzes Rīgas - Liepājas šoseju vajadzēja sākt remontēt no jauna. Izdzertā apjomi vēl tiek aprēķināti, bet pēc tukšās taras ir pieņēmums, ka Liepājas pludmalē vienlaikus bijusi Pekina un Šanhaja. Savs labums būs arī Seskam, kas no atkritumiem vienā rāvienā varēšot uzķīlēt kalnu, kas augstāks par Lembetrga hūti.

"Par Zvejniek svētkiem cits stāst. To Ōskar pie jūrs vairs nav palics. Tukš.  Zīvs nāv. Tīkls rōņ piedirsuš un pāš tais nosprāgš... Par tō tād ar vēn lēl āls un šnābs dzēršan tie svētk ir pagājuš."

Jā, daudzās vietās no Zvejnieku svētkiem tie kļuvuši par jūras svētkiem, jo pēdējais zvejnieks jūras krastā pazuda līdz ar pēdējo lūžņos nodoto kuģi. Pēc tradīcijas centrālā svētku vieta bija Roja un pēc tradīcijas arī šoreiz pāris mērsradznieki un melnsilieši pāri tilta  margām Rojas upē tika ielidināt. Lai zina, kas ir galvenais čiekurs līča krastā! Pats galvenais čiekurs - Fredis - tikai gaidīts vēl vairāk par Igo Mežaparkā. Bet arī nebija. Laikam tobrīd izvēlējās jaunu partneri rīta sarunām...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!