Foto: DELFI Aculiecinieks
19. februāra vakarā Daugavpils novada Demenes pagastā ceļu satiksmes negadījumā cieta suns. Autovadītājs notikuma vietu pameta, savainoto suni atstādams guļam uz brauktuves, portālam "Delfi" ziņo notikušā aculiecinieks Viktors.

"19. februāra vakarā kļuvu par aculiecinieku baisai ainai," raksta Viktors. "Braucot no Daugavpils uz Demeni, pie Briģenes autobusa pieturas es un mana sieva ievērojām uz ceļa notriektu, bet vēl dzīvu palielu vilku sugas suni."

Viktors klāsta, ka turpat blakus cietušajam dzīvniekam mētājās auto valsts reģistrācijas numurzīme. "Acīmredzot tā bija nolūzusi triecina brīdī," lēš aculiecinieks. "Tomēr autovadītājs no notikuma vietas vienkārši aizbrauca," viņš piebilst. Vīrietis par notikušo paziņoja policijai, kas ieradās un apskatīja negadījuma vietu, kā arī paņēma nolūzušo numurzīmi. Savainoto suni Viktors kopā ar policiju nogādāja Demenes pagasta dzīvnieku patversmē "Otrā māja dzīvniekiem", kas atrodas netālu no avārijas vietas.

Valsts policijas Latgales reģionālajā pārvaldē portālam "Delfi" apstiprina, ka 19. februārī ap pulksten 19 saņēma izsaukumu un devās uz avārijas vietu Daugavpils novada Demenes pagastā, kur bija notriekts suns. Likumsargi sākuši administratīvo lietvedību un izmeklē negadījuma apstākļu. Iespējamais vainīgais 21. februārī vēl nebija nopratināts, tāpēc plašākas ziņas par lietas virzību likumsargi sola sniegt nākamnedēļ.

Savainotā suņa saimniekus līdz šim nav izdevies noskaidrot, portālam "Delfi" pastāstīja patversmē "Otrā māja dzīvniekiem". Dzīvnieks, kuram avārijā gūtā trieciena dēļ sākās spēcīga asiņošana galvā, 20. februāra rītausmu patversmē tā arī nesagaidīja.

"Suns bija labi barots. Visticamāk, tas dzīvoja tepat netālu lauku mājās. Saimnieku grūti noskaidrot, jo mājdzīvnieks nebija čipēts, kā arī bez kaklasiksnas," dzīvnieku raksturoja patversmes pārstāve Žanete Sosnāre.

Foto: DELFI Aculiecinieks

Kā rīkoties šādos gadījumos?

Dzīvnieku notriekušajam autovadītājam par negadījumu bija jāinformē likumsargi, portālam "Delfi" skaidro Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Kaļķe.

"Transportlīdzekļa vadītājam, kurš ir uzbraucis mājdzīvniekam, var tikt piemērots sods tādā gadījumā, ja viņš atstāj notikuma vietu, neziņojot par to policijai. Atbildība par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma ir noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. pantā," vērš uzmanību Kaļķe.

Autovadītājam par šādu pārkāpumu var piemērot naudas sodu no 70 līdz 700 eiro un atņemt autovadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem.

Policijā pa tālruni 110 transportlīdzekļa vadītājam jāvēršas ikvienā no gadījumiem, kad sadursmē ar mājas (suni, kaķi, mājlopu) vai savvaļas dzīvnieku tas savainots. Kā norāda policijā, piemēram, par notriektu peli vai žurku nav nepieciešams informēt, taču jāziņo, ja bojājumi radušies transportlīdzeklim.

Katru negadījumu, kurā iesaistīts mājdzīvnieks, policijā gan izvērtē individuāli, akcentē Kaļķe. Ja avārijā cietušam mājdzīvniekam ir saimnieks, tad sodu saņem viņš, jo tiek pārkāpti Ministru kabineta noteikumi Nr. 266. Tie paredz, ka pilsētās vai ciemos sunim atrodoties ārpus telpām, īpašniekam jānorobežo privātā teritorija no publiskās, lai novērstu dzīvniekam iespēju nokļūt publiski lietojamajā daļā. Turklāt pilsētās un ciemos suns bez pavadas pastaigas laikā var atrasties zaļajā zonā un mežā īpašnieka uzraudzībā tādā attālumā, lai varētu kontrolēt tā rīcību.

"Policija šādu gadījumu, kad cietis mājdzīvnieks, piefiksē un izbrauc uz notikuma vietu, taču pēc tam informē konkrētās pašvaldības administratīvo komisiju, kas lemj, vai piemērot sodu dzīvnieka turētājam," skaidro VP pārstāve.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja Daugavpils novada pašvaldībā, teritorijā nav spēkā saistošo noteikumu, kas regulē klaiņojošu suņu uzraudzību. Katrs pagasts vai pilsēta problēmu risina atšķirīgi. Piemēram, Demenes pagastā, kur notika avārija, vietvara par klaiņotājiem ziņo patversmei "Otrā māja dzīvniekiem". Noķertie mīluļi patversmē uzturas, līdz tiem pakaļ ierodas saimnieki, vai arī paliek patversmē, ja īpašnieks neatrodas. Pārsvarā šādos gadījumos piesaista policiju, lai fiksētu konkrēto gadījumu.

"No visiem administratīvajā komisija pērn noformētajiem pārkāpumu protokoliem seši septiņi bija par klaiņojošiem mājdzīvniekiem," informēja Davidova. Administratīvo pārkāpuma kodekss klaiņojoša mīluļa saimnieku paredz sodīt ar 7 līdz 350 eiro lielu naudas sodu, ja īpašnieks ir fiziska persona, bet juridisku personu ar naudas sodu no 15 līdz 700 eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!