Portāls "Delfi" aizvadītajā nedēļā ziņoja par kritisku situāciju Buivīšu pilskalnā. Teritorijas apsaimniekotājs, Nīcgales pagasta pārvalde, sola nākamā gada laikā teritoriju sakopt, savukārt Valsts kultūras pieminekļu inspekcija gatavo vēstuli ar ieteikumiem pilskalna saglabāšanai.
"Buivīšu pilskalns atrodas pilnīgā pilskalna cieņu pazemojošā stāvoklī," pēc šīs vietas apmeklējuma sociālajā vietnē "Facebook" rakstīja vēsturnieks un kultūras menedžmenta "Lauska" dibinātājs Juris Zālāns. Pilskalnā uzņemtajos fotoattēlos redzams, ka visapkārt mētājas cilvēku kauli. Vēsturnieks pauda neizpratni, kādēļ mirstīgo atliekas netiek pārapbedītas un teritorija netiek atbrīvota no kritušiem kokiem un krūmiem.
12. decembrī, apsekojot par Vecajiem kapiem saukto Buivīšu pilskalnu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija secināja, ka pilskalna dienvidu daļā, kādreizējā Buivīšu ciema kaspētā, meža dzīvnieki izrakuši vairākas alas, tādējādi atrokot arī cilvēku kaulus.
"Inspektori ir sazinājušies ar pilskalna īpašnieku – Daugavpils novada pašvaldību un Nīcgales pagasta pārvaldi – kas iepazinies ar situāciju uz vietas un apņēmies sakārtot un sakopt pilskalna teritoriju," portālam "Delfi" sacīja VKPAI Kultūras mantojuma politikas nodaļas speciāliste Alma Kaurāte. Inspekcija šobrīd īpašniekiem gatavo vēstuli ar apsekošanā konstatēto, kā arī ieteikumiem kultūras pieminekļa saglabātības stāvokļa uzlabošanai.
Tikmēr Nīcgales pagasta pārvalde akcentē, ka līdz pat 2016. gada nogalei pilskalna teritorija atradās valsts pārziņā, proti, bija daļa no Valsts rezerves zemēm. Zemesgrāmatā Buivīšu pilskalnu – vecos kapus – Nīcgales pagasta pārvalde reģistrēja tikai aizvadītā gada izskaņā, portāls "Delfi" noskaidroja pagastā. Pārvalde bija plānojusi teritoriju sakopt, sākot no šīs ziemas. Sasalstot zemei, iecerēts izzāģēt kritušos kokus. Sakopšana turpinātos Lielās talkas laikā.
"Kā Daugavpils pašvaldības iestāde mēs uzņemamies pilnu atbildību par patreizējo daļēji jau novērsto situāciju pilskalnā un kapos," pauž Nīcgales pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Stikāns. Viņa rakstītajā vēstulē apgalvots, ka mirstīgās atliekas apraktas 12. un 13. decembrī.
Iecerēts, ka nākamgad pilskalnam un kapiem izstrādās topogrāfisko plānu, lai likumīgi varētu īstenot problemātisko apbedījumu pārapbedīšanu, kā arī izvākt kokus un krūmus un izpļaut teritoriju.
