Jau vēstīts, ka "Delfi" aculiecinieks Viktors 19. februāra vakarā, caurbraucot ceļa posmu Daugavpils novada Demenes pagastā, pamanīja uz brauktuves guļam ievainotu suni, kam blakus mētājās automašīnas valsts reģistrācijas numurzīme. Vīrietis izsauca policiju, kā arī palīdzēja savainoto dzīvnieku nogādāt patversmē Demenes pagastā, kur četrkājainais mīlulis no spēcīgas asiņošanas galvā drīz vien mira.
Par notikušo likumsargi ierosināja administratīvo lietvedību, izmeklēja notikušā apstākļus un noskaidroja suni notriekušā autovadītāja identitāti, portālam "Delfi" atklāj VP Latgales reģiona pārvaldes pārstāve Ksenija Belova. Vainīgais ir administratīvi sodīts par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu, pārkāpjot noteikto kārtību. Soda apmēru policijā gan neatklāj, aizbildinoties, ka sods izraudzīts, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus. Situācijā, kad notriekts dzīvnieks, bet šoferis aizbēdzis, var tikt pieņemts atšķirīgs lēmums.
Administratīvā pārkāpuma kodekss par negadījuma vietas atstāšanu, pārkāpjot noteikto kārtību, paredz naudas sodu no 70 līdz 700 eiro, kā arī var tikt atņemtas autovadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem.
Policijai gan nav izdevies noskaidrot notriektā suņa saimnieku, jo arī viņam var tikt piemērots sods par noteikumu neievērošanu, proti, dzīvnieks atstāts klaiņojam. Par šādu pārkāpumu Daugavpils pašvaldība saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu var piemērot naudas sodu no 7 līdz 700 eiro.
Vai notriektam dzīvniekam jāpalīdz?
Savainoto suni uz ceļa pamanījušais "Delfi" aculiecinieks Viktors klāsta, ka dzīvnieku patversmē nogādāja saviem spēkiem. Policisti vien palīdzējuši to iecelt mašīnā. Tomēr – vai šāda rīcība ir atbilstoša? Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais speciālists un veterinārārsts Mārtiņš Seržants norāda, ka rūpes par ceļu satiksmes gadījumos notriektajiem mājas un meža dzīvniekiem jāuzņemas novada vai pilsētas pašvaldībai. Saskaņā ar likumu pašvaldībai jābūt noslēgtam līgumam ar veterināro klīniku, kurp tiek nogādāts cietušais kustonis.
"Ja, piemēram, ir noticis ceļu satiksmes negadījums un tajā cietis suns, kas joprojām ir dzīvs, tad autovadītājam ir jāzvana 112, bet ar dzīvnieku nekas nav jādara. Iemesls suņa neuzmanībai un iekļūšanai avārijā var būt kāda slimība. Turklāt, būdams ievainots, tas cilvēkam, kurš mēģina palīdzēt, aiz sāpēm var iekost," skaidro speciālists, piebilstot, ka ideālā gadījumā par dzīvnieka nokļūšanu patversmē gādā pašvaldības policija. Viņš arī akcentē, cik svarīgi ir policijai paziņot par avārijā cietušo vai mirušo mājdzīvnieku. Par mīluļa zaudējumu tādā gadījumā uzzinās arī saimnieks, jo dzīvnieku var identificēt pēc čipa – ja cietis suns.
Piesardzība jāievēro arī saskarsmē ar avārijā notriektu savvaļas dzīvnieku. Ziemas periodā satiksmes negadījumā iekļuvusi lapsa vai jenotsuns var būt slims ar trakumsērgu. PVD ik ziemu ievāc ziņas par vidēji 1000 lapsām, kas uz ceļa notriektas dažādos Latvijas reģionos, lai apzinātu, vai tās inficētas ar šo slimību. Tāpat lapsām bieži konstatē kašķi, brīdina PVD speciālists.
Savukārt avārijā cietuši lielie atgremotājdzīvnieki cilvēku, kurš steidzas palīgā, drīzāk uztvers kā draudu un mēģinās aizsargāties. Īpaši uzmanīgam jābūt, ja notriekta mežacūka. Iemesls tās iekļūšanai ceļu satiksmes negadījumā var būt Āfrikas cūku mēris, turklāt, būdama ievainota, tā kļūst agresīva un var uzbrukt cilvēkam, pauž Seržants.
Par kuriem zvēriem jāziņo?
Likums paredz, ka policijā pa tālruni 110 transportlīdzekļa vadītājam jāvēršas ikvienā gadījumā, ja sadursmē ar mājas (suni, kaķi, mājlopu) vai savvaļas dzīvnieku tas cietis vai arī bojāts ir pārvietošanās līdzeklis. Tomēr – vai dzīvē prasība ziņot par ikvienu avārijā cietušu savvaļas dzīvnieku ir izpildāma? Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis atzīst, ka pārsvarā autovadītāji policijai par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti savvaļas dzīvnieki, ziņo tikai tad, ja skāde nodarīta transportlīdzeklim.
"Ja ir notriekta cauna vai sesks un dzīvniekam pāri pārbrauc vēl citi auto, pāri nekas nepaliek. Līdzīgi arī sabrauktu lapsu vai jenotu no kaķa vai suņa būs grūti atšķirt pat speciālistam," Lūsis skaidro iemeslus, kāpēc ne vienmēr ir iespējams ziņot par avārijās cietušiem dzīvniekiem. Visbiežāk policijai ziņo par notriektiem lielajiem dzīvniekiem, tādiem kā alnis, mežacūka, briedis, stirna. Turklāt šādos gadījumos likumsargi, īpaši, ja avārija notikusi ārpus pilsētas vai pagasta, piesaista Valsts meža dienestu, kas gan fiksē faktu par bojā gājušo medījamo dzīvnieku, pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieka līķi, gan arī risina jautājumu, kā dzīvniekam palīdzēt, ja tas savainots.
"Ir situācijas, kad notriektais dzīvnieks ir pusdzīvs, tas mokās, bet līdz veterinārārsta ierašanās brīdim vai nokļūšanai klīnikā paiet ilgs laiks. Stundas rit. Šādos gadījumos Valsts meža dienesta amatpersona var pieņemt lēmumu izbeigt dzīvnieka ciešanas, ko galējas nepieciešamības apstākļos dara vai nu dienesta darbinieks, vai pieaicinātie mednieki," stāsta Lūsis.
Vaicāts, cik dienestam ir būtiska informācija par savvaļas zvēriem, kas gājuši bojā uz ceļa, Lūsis skaidro – šīs ziņas ļauj spriest par sugu populāciju apjomu. Piemēram, vai kādas sugas dzīvnieku skaits palielinās vai samazinās, kā arī iespējams konstatēt tās klātbūtni konkrētā vietā. Starp notriektajiem dzīvniekiem mēdz būt arī aizsargājamu sugu īpatņi, piemēram, vilki, lūši, kuru bojāeja ir svarīga informācija lielo plēsēju monitoringā arī ārpus Latvijas robežām.
"Ja cilvēks neziņo par notriektu savvaļas zvēru, viņam par to nav nekādas atbildības. Tomēr būtu vēlams, ja likumsargiem ziņotu vismaz tik daudz, ka sabraukts savvaļas dzīvnieks, ko tad vēlāk klātienē apsekotu kompetents dienesta vai arī medību kluba pārstāvis," aicina Lūsis.
