"Šogad, kā par brīnumu, netika aizdedzināts Tukuma senlejas ezera niedrājs. Nezinu, kam par to jāpateicas. Ikgadējā vecā zālāju dedzināšana ir ļaunums. Iznīcinām skābekli. Sūnāji un daži citi augi piesaista radioaktīvās vielas un it kā tās iekonservē. Degot, kaut arī mikrodevās, radioaktīvos putekļus ieelpo apkārtējie cilvēki," pauž Leons. Viņš sevišķi raizējas par bērna organismiem.
Aculiecinieks uzsver, ka vecā zāle kalpo kā barības vielu rezerve jaunai zālei. Zeme netiek noplicināta, kad atlido pavasara putni, tad sausais niedrājs viņiem kalpo kā slēpnis un vieta ligzdošanai.
Lasītājs atklāj, ka pēc daudzu gadu fotogrāfiju medībām, viņam Tukuma ezera senlejas krūmājos izdevies nofotografēt retas krāsas putnu. Leons cer uz speciālistu palīdzību, kas varētu identificēt sastapto putnu. Viņš lēš, ka tā varētu būt dzeltenā stērste.
Leons pieļauj, ka, ja Tukuma ezera senlejas niedrāju izdotos pasargāt no dedzināšanas vismaz desmit gadus, tad tukumnieki un citi fotogrāfiju mednieki varētu atklāt sev un Eiropai pārsteidzošu putnu dažādību un daudzumu.
Savukārt Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Andris Dekants apstiprina, ka bildēs redzamais putns ir dzeltenās stērstes (emberiza citrinella) tēviņš. Šis putns pieder pie vienas no Latvijā ligzdojošām un biežāk sastopamajām sešām sugām.
Dzeltenā stērste ir biežākais pļavu putns. Tai patīk lauku un atvērta ainava. Tai ir arī viena no vieglākajām dziesmām, ko iemācīties un atcerēties. Dekants uzsver: "Parasti māca, ka putns dzied - dzer, dzer, dzer pienu vai piiiiieeenu."
Viņš aicina pievienoties putnu atpazīšanas lekciju ciklam "Pirmie soļi putnu atpazīšanā" tos interesentus, kuriem ir vēlme iemācīties atpazīt putnus. Lekciju cikls norisināsies no šī gada novembra līdz 2019. gada aprīlim.
