2014. gada augustā Jūrmalas dzīvojamas mājas Pliekšāna ielā 82, iedzīvotājiem kļuva zināms, ka celtniecības firma "MK Holding", kura uzvarēja konkursā par tiesībām veikt šīs mājas siltināšanu, atteicās no projekta realizācijas, to pamatojot ar nespēju izpildīt visus renovācijas darbus pasūtītāja noradītā termiņā. Līdz darbu izpildes termiņam bija palikuši tikai apmēram 2 mēneši...
Līdz ar šo paziņojumu beidzās arī 4 gadu ilgusī epopeja ar dzīvojamas mājas renovācijas projektu. Cerības to atdzīvināt pielīdzināmas nullei. No jauna savākt 50% iedzīvotāju parakstus ar atbalstu renovācijai diez vai izdosies.
Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Jūrmalā, Pliekšāna ielā 82 ir piecu stāvu ēka ar trim kāpņu telpām, pagrabu un bēniņiem, kurā ir 45 dzīvokļu īpašumi. Ēkas kopēja platība ir 2781 m2. To ekspluatācijā nodeva 1969.gadā un kopš tā brīža tajā nav veikts kapitālais remonts.
Dzīvojamas mājas tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Atsevišķās vietās jumta segums vispār neeksistē, tāpēc lietus laikā ūdens nokļūst pēdēja stāva dzīvokļos un kāpņutelpās. Jumta segumā ir pielietots šīferis, kas satur azbestu. Šīs materiāls ir kaitīgs cilvēku veselībai un videi.
Augšējo dzīvokļu griestu pārsegumam ir slikta siltuma izolācija, tāpēc bēniņos ir ļoti augsti siltumenerģijas zudumi. Uz ēkas fasādes sienām ir novērojama apmetuma plaisāšana un nodrupšana, kas radusies atmosfēras nokrišņu, bojāto noteksistēmu un nesakārtoto skārda apdaru rezultātā.
Apkures sistēmas stāvvadi un daļa citu inženierkomunikāciju nav mainīti no ēkas būvniecības laika. Apkures sistēmas radiatori un koka logi ir mainīti pret jauniem tikai atsevišķos dzīvokļos. Lielie siltumenerģijas zudumi ir arī kāpņutelpās.
2010.gada rudenī mājas iedzīvotāji nolēma uzsākt renovācijas projektu. Ar lielām grūtībām un pūlēm izdevās savākt nepieciešamos 50% dzīvokļu īpašnieku parakstus.
2011.gada februārī veiktajā auditā noskaidrojās, ka ēkai ir ārkārtīgi liels īpatnējais siltumenerģijas patēriņš uz 1 kv.m. Veicot ēkas renovācijas pasākumus, būtu iespējams to samazināt par 45%-50%. Tika izstrādāts renovācijas projekts un aprēķināta orientējoša ēku siltināšanas projekta tāme, kas tolaik sastādīja ap 175 tūkstošus latu ar PVN (jeb ap 250 tūkstošus eiro).
Ēkā bija paredzēts veikt tās norobežojošo konstrukciju (bēniņu pārsegums, norobežojošās sienas, cokols, pamati) siltināšanu, lai izpildītu LBN 002-01 būvnormatīva prasības. Projekta ietvaros bija paredzēts mainīt logus un durvis kāpņu telpās. Tāpat bija paredzēts veikt apkures un karstā ūdens sistēmas renovāciju.
Renovācijas projekts tika pieteiks LIAA Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai. 2012.gada martā LIAA nolēma atbalstīt projektu piešķirot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 138,5 tūkstošu eiro apmērā. Projekta kopējais budžets ir 277,4 tūkstoši eiro.
Pēc konkursiem summa pieauga līdz 285,6 tūkstošiem eiro ar PVN, tajā skaitā 258,7 tūkstošus eiro – būvdarbu izmaksas, 20,9 tūkstoši eiro – neparedzētie izdevumi un 6 tūkstoši eiro – projektu uzraudzība un būvuzraudzība.
Saskaņā ar līgumu ar LIAA, projektu vajadzēja veiktno 2012.gada 15.marta līdz 2014.gada 15.septembrim. Taču pagāja 2,5 gadi kopš līguma parakstīšanu ar LIAA, bet ēkas siltināšana tā arī nesākās. Renovācija ik reizi tika atlikta uz nenoteikto laiku nesaprotamo iemeslu dēļ.
Veicot publisko iepirkumu (atklāto konkursu) par tiesībām veikt renovācijas projektu, ēkas apsaimniekotājs, pašvaldības uzņēmums privatizējama SIA "Jūrmalas namsaimnieks" saskārās ar virkni problēmu.
2013.g.8.martā viens no pēdēja konkursa dalībniekiem, SIA "Ēkas siltināšana", kas starp citu, veica enerģijas auditu un izstrādāja ēkas renovācijas projektu, pārsūdzēja IUB lēmumu par konkursa uzvarētāju SIA "MK Holding". IUB izskatīja šo sūdzību un konstatēja, ka atcelt konkursa rezultātus nav nekāda pamata.
Kamēr notika sūdzību izskatīšana, LIAA noslēdza renovācijas projektu budžetu 2013. gadam un dzīvojamas mājas Pliekšāna ielā 82 renovācijas projekts šajā sarakstā neiekļuva. Projektu pārnesa nākamā 2014.gada budžeta plānā.
Daļēji atbildību par laika kavēšanu un dzīvojamas mājas renovācijas projekta neveiksmi jāuzņemas tieši LIAA.
2014.gadā SIA "Jūrmalas namsaimnieks" veica arī kredītiestāžu atlasi ar mērķi piesaistīt finansējumu renovācijas projekta realizācijai. Par uzvarētāju tika atzīta AS "Swedbank".
SIA "Jūrmalas namsaimnieks" kredīta pieprasījuma pieteikuma izskatīšana aizņēma neticami ilgu laiku, gandrīz 1,5 mēnešus, līdz jūlija vidum, kad banka beidzot piešķīra finansējumu, bet bija jau pa vēlu. SIA "MK Holding" atteicās no projekta realizēšanas.
Kāpēc Valstī ir izveidota tik sarežģīta, neefektīva un necaurspīdīga sistēma?
Lai vispār uzsāktu renovācijas projektu Latvijā, ir nepieciešams savākt vismaz pusi no daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju parakstus ar piekrišanu renovācijai. Un tas bieži vien ir nepārvarams šķērslis. Ievērojama daļa no dzīvokļu īpašniekiem šajā jautājumā neuzticas ne apsaimniekotājiem, ne pašvaldībai, ne valstij. Valstij vajadzētu uzņemties lielāku atbildību par komunikāciju ar iedzīvotājiem, par renovācijas priekšrocību un nepieciešamības skaidrojumu.
Dzīvojamas mājas Pliekšāna iela 82 šo šķērsli izdevās pārvarēt, bet ar lielām grūtībām. Un vienalga daži dzīvokļu īpašnieki palika neapmierināti ar šo vairākuma lēmumu un renovācijas projekta sagatavošanas laikā mēģināja traucēt un visādi ietekmēt citus iedzīvotājus, kas balsoja par renovāciju.
Jūrmalas pilsētas domē ir tik daudz partiju un tik daudz atšķirīgo viedokļu un savtīgo interešu, ka vispār grūti par kaut ko vienoties. Izskatās, kā Jūrmalas pilsētas domei lielāka prioritāte ir jauno ekskluzīvo nekustamo īpašumu projektu lobēšana, nevis vecas daudzdzīvokļu apbūves renovācija, kas prasa steidzīgu remontu. Renovācijas projekts aizkavējās arī tehniskā projekta saskaņošanas stadijā. Diemžēl, dzīvojama māja Pliekšāna ielā 82 atrodas uz privāta īpašnieka zemes un dažu inženiertehnisko komunikāciju pārcelšanai ir nepieciešama zemes īpašnieka piekrišana. Zemes īpašnieks kategoriski iebilda pret šo ieceri, tādējādi arī aizkavēja mājas renovācijas projektu par vairākiem mēnešiem.
Dzīvokļu īpašnieki ir neapmierināti arī ar LIAA darba tempiem. Kāpēc visi lēmumi un dokumenti tiek kārtoti tik ilgi? Vai nav pārliekas birokrātijas ES struktūrfondu administrēšanā vai viņi vienkārši netiek galā ar daudziem projektiem (trūkst personāls)? Līdz šim nav pilnīgas skaidrības, kāpēc 2013.gadā dzīvojamas mājas Pliekšāna ielā 82 renovācijas projekts aizkavējas gandrīz par vienu gadu LIAA dēļ.
Publiskā iepirkumu procedūra arī ir potenciālais projekta realizācijas kavēklis. Kāpēc IUB uzreiz neatšķiro nepamatotas sūdzības no pamatotām. Mūsu gadījumā šī nepamatotā sūdzība (no SIA "Ēkas siltināšana") aizkavēja projektu par 2,5 mēnešiem un, iespējams, tādēļ nokavējām LIAA 2013.g. finansējumu.
Vel viens jautājums ir par standarta ēku siltināšanas risinājumiem. Galu galā mums ir ļoti daudz tipveida dzīvojamas mājas, kur renovācijas projekti lielā mērā būs identiski. Vai nav iespējas izstrādāt standarta risinājumus, kas paātrinās publiskā iepirkuma procedūras renovācijas projektiem? Tas iespējams varētu izslēgt arī negodīgu konkurenci, korupciju un neefektīgus renovācijas projektus.
Šķiet, ka dažas no Latvijas bankām (mūsu gadījumā tas bija AS "Swedbank") visu atbildību grib novirzīt uz dzīvokļu īpašniekiem. Lai piešķirtu finansējumu, banka pieprasīja 2/3 iedzīvotāju parakstus par dažiem nosacījumiem, kas bankai dod maksimālo komfortu, izsniedzot kredītu.
Braucot cauri Polijai, pat nelielās pilsētās, var redzēt, cik efektīvi Polijā izmanto ES struktūrfondu līdzekļus. Šķiet, ka vismaz puse no dzīvojamām ēkām, kas palika mantojumā no sociālisma laikiem, ir renovētas. Vācijā austrumu daļā, piemēram Berlīnē, situācija ir vēl labāka, jo šeit grūti atrast ēku, kas vēl nav renovēta. Arī kaimiņos, Igaunijā, var redzēt panākumus šajā nozarē.
Uz šī fona situācija ar ēku renovāciju Latvijā ir bēdīga. Latvijā ir ap 38 933 daudzdzīvokļu mājas. Renovācija pabeigta 286 mājās, par renovēšanu noslēgti 858 līgumi un 76 ēku renovācijas ir apstiprinātas, taču nav vēl nosllēgti līgumi. Jūrmalā tikai 2 mājas ir renovētās un par 3 projektiem ir noslēgti līgumi, tajā skaitā arī Pliekšāna iela 82. Ja Latvijas valdība neizdarīs pareizus secinājumus no šīs pieredzes, mūs sagaida fiasko.
286 - renovācija ir pabeigta, 858 - noslēgti līgumi, 76 - apstiprināti (nav noslēgti līgumi)
Ir pamatotas bažas, ka, tuvojoties 2020.gadam, Eiropas Komisija varētu stingrāk spiest uz dalībvalstīm, kas nepildīs Energoefektivitātes direktīvas (2012/27/ES) prasības. Reālie soda sankciju draudi varētu "motivēt" Latvijas ierēdņus darboties ārkārtas režīmā, "mēģinot izpildīt 5 gadu plānu vienā gadā".
Klīst baumas, ka pēc 2017.gada ES struktūrfondu finansējums ēku siltināšanai vairs nebūs pieejams. Tas nozīme, ka no brīvprātīga pasākuma ēku siltināšana Latvijas iedzīvotājiem varētu pārvērsties par obligāto, pie tam to būs jāfinansē par saviem līdzekļiem, bez ES atbalsta.
Dzīvojamās mājas Pliekšāna iela 82 iedzīvotāji grib ticēt, ka renovācijas projekts galu galā tiks realizēts. Šim nolūkam būtu nepieciešams pagarināt līgumu ar LIAA (vismaz par 1 gadu), lai atļautu projektu realizēt pēc 2014.g.15.septembra. Būtu arī nepieciešams vienoties ar konkursa uzvarētāju SIA "MK Holding", ka viņi tomēr realizēs šo projektu.
