Valmieras dzīvieku patversmē paņemtos kaķus un suņus cilvēki nereti tomēr atved atpakaļ. Lai šāda situācija nebūtu jāpiedzīvo, topošajiem saimniekiem būtu jāveic pienācīgi sagatavošanās darbi mīluļa uzņemšanai mājoklī.

Pirms dzīvnieka adoptēšanas, obligāti jāvienojas ar pārējiem ģimenes locekļiem par vairākiem jautājumiem. Jāizlemj, kāds būs dzīvnieka dzimums, vecums, lielums un spalvas garums. Svarīgi zināt no patversmes paņemtā dzīvnieka fizioloģiskās un anatomiskās vajadzības savai dzīves telpai, materiālajam stāvoklim, laika daudzumam un dzīves stilam.

Jāizlemj, kādu funkciju veiks jaunais ģimenes loceklis – būs sargs, kompanjons, vientuļa cilvēka vai bērna sabiedrotais. Ne mazāk svarīgi ir vienoties arī ar pārējiem ģimenes locekļiem par papildu pienākumiem, kas būs jāveic, uzņemoties rūpes par mājdzīvnieku.

Patversmes darbinieks jaunajiem saimniekiem iespēju robežās pastāstīs par dzīvnieka ēšanas paradumiem, temperamentu un to, kādos apstākļos dzīvnieks dzīvojis vai atrasts. Tāpat informēs, kādu kopšanu vai ārstēšanu tas saņēmis un kā tas dzīvojis patversmē – voljērā, pie ķēdes, slēgtā telpā, kopā ar citiem suņiem vai viens pats.

Patversmes darbinieks zinās, vai dzīvniekam ir kādas fobijas, piemēram, bailes no trokšņiem, priekšmetiem, vai cilvēkiem. Šī informācija saimniekiem palīdzēs, lai iegādātos piemērotāko barību, aksesuārus – pavadas, kaklasiksnas, gultas vietu, bļodas un rotaļlietas, ļaus precizēt vizītes mērķi pie veterinārārsta, kā arī saplānot un mainīt savas ierasto dienas kārtību.

Dzīvniekam, nonākot patversmē vai jaunajās mājās, neatkarīgi no tā, cik laba vai slikta ir bijusi viņa dzīve pirms tam, mainās dzīves ritms un ierastā dienas kārtība, kas tam nodrošināja stabilitātes sajūtu. Dzīvnieks jūtas apjucis. Jo sakārtotāka dzīve ir bijusi iepriekš, jo grūtāk notiek adaptācijas process jaunajiem apstākļiem. Mazāk problēmu ir pusaudžiem vai kucēniem.

Adaptācijas periods būs veiksmīgāks, ja saimnieki izvēlēsies suņus apmācīt pie profesionāla kinologa suņu skolā. Instruktors palīdzēs izprast suņa ķermeņa valodu un ieraudzīt stresa vai nepareizas uzvedības pazīmes. Tāpat sunim būs iespēja socializēties, pieņemt svešus cilvēkus un citus suņus, atbrīvoties no bailēm, kā arī vairāk pieķerties jaunajam saimniekam.

Svarīgi, ka instruktora vadībā dzīvnieki ne tikai apgūst pamatiemaņas paklausībā, bet pavada laiku kopā ar jaunajiem saimniekiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!