"Jelgavas slimnīcā ārste lika apgulties uz galda, bet tikmēr pati spaidīja telefonu. Kad viņa apskatīja un iztaustīja, teica, ka man viss ir kārtībā un jāvēršas pie ģimenes ārsta. Neizrakstīja pat zāles, ko varētu lietot nedēļas nogalē sāpju mazināšanai, nemaz nerunājot par to, ka veiktu ultrasonogrāfisku izmeklēšanu, lai pārliecinātos, ka patiešām viss ir kārtībā," portālam "Delfi" raksta Lelde.
Pēc vizītes Lelde joprojām juta spēcīgas, grūti izturamas sāpes. Leldes māsa, kura strādā par medmāsu, ieteica nekavējoties doties uz Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu Rīgā. Jauno sievieti uzņemšanas nodaļā uzņēmuši, viņasprāt, ievērojami cilvēcīgāk. Izmērīja temperatūru un tā liecināja par iekaisumu organismā. Tāpat pārbaudīja spiedienu, veica urīna un asins analīzes, pievienoja pie sistēmas un pārbaudīja, vai nav gaidībās. Turklāt Leldei veica arī ultrasonogrāfisko izmeklēšanu un viņa saņēma pretsāpju zāles.
"Vai varat iedomāties, cik tas bija labi? Beidzot kāds man palīdzēja," atminas Lelde. Pēc piecu stundu ilgas uzturēšanās slimnīcā, jaunajai sievietei noteica diagnozi, izrakstīja antibiotiku kursu un ģimenes ārstam paredzētajā izrakstā norādīja, ka mājas režīmā Leldei jāpavada no desmit līdz 14 dienām.
"Stradiņa slimnīcā ārsti bija pārsteigti par Jelgavā saņemto medicīnisko aprūpi. Nav iespējams salīdzināt to atšķirību attieksmē, ko saņēmu Rīgā un Jelgavā. Rīgā slimnīcā man vēl ārsti pārvaicāja, vai varēšu tikt mājās, piedāvāja palikt līdz nākamajai dienai," stāsta Lelde. Viņa arī pauž, ka pēc notikušā nomoka jautājums, kas gan būtu noticis, ja Leldei nebūtu māsas. Lelde prāto, ka būtu nomocījusies visu nedēļas nogali un slimība progresētu.
"Esmu jauna sieviete, neesmu alkoholiķe, ne bezpajumtniece. Vai tiešām tāda ir medicīniskā aprūpe Jelgavā? Ar mani rindā uzņemšanas nodaļā bija mazs bērns, bail pat iedomāties, kas ar viņu vēlāk notika, jo aizsūtīja mājās. Zinu, ka, ja turpmāk man būs problēmas, es nekavējoties došos uz Rīgu," atzīst Lelde.
Jelgavas pilsētas slimnīcas administrācijā portālam "Delfi" pauž, ka, saskaņā ar dežurējošā ginekologa sacīto, pacientes (Leldes) sāpes bijušas nelielas. Jelgavas slimnīcas ieraksti medicīniskajā dokumentācijā liecina: "sniegtais palīdzības apjoms atbilda tā brīža medicīniskajām indikācijām".
"Protams, ja pacients atkārtoti vēršas pēc palīdzības ar iepriekšējām sūdzībām, tad veic nākamos soļus diagnostikā un ārstēšanās. Attiecībā par mobilo tālruni – ārsti to lieto pulksteņa vietā, lai fiksētu apskates laiku," teic Jelgavas pilsētas administrācijā.
Slimnīcas ieskatā starp ārsti un pacienti bijušas komunikācijas grūtības, jo starp abām pusēm neizveidojās uzticēšanās.
Konkrēto gadījumu var izvērtēt tikai veicot tā pārbaudi, atzīst Veselības inspekcijā. Pārbaudi var veikt, saņemot pacienta iesniegumu.
"Gadījumā, ja pacientam ir radušās šaubas par ārstniecības personas darba kvalitāti, piemēram, nekvalitatīvi veiktu izmeklēšanu vai ārstēšanu, nepareizu diagnozi, vispirms aicinām vērsties pie konkrētās ārstniecības iestādes vadības," Veselības inspekcijas pozīciju portālam "Delfi" skaidro tās pārstāve Agita Antonāne.
Tikai tad, ja risinājumu kopā ar slimnīcas vadību rast neizdodas, personai ir tiesības vērsties ar rakstisku iesniegumu inspekcijā.
Iesniegumā detalizēti jāapraksta problēma, jāmin iesniedzēja personas dati, tostarp vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese, informācija saziņai. Tāpat iesniegumam var pievienot saistītus dokumentus. Parakstītu iesniegumu inspekcija var sniegt personīgi vai pa pastu, vai arī elektroniski portālā www.latvija.lv.
Pavisam pērn inspekcijā saņemti un izskatīti 428 personu iesniegumi (sūdzības), tostarp par ārstniecības personu darba kvalitāti. Par pamatotām atzītas 107 sūdzības. Visbiežāk pacienti neapmierināti ar primāro veselības aprūpi, ginekoloģiju, traumatoloģiju, ķirurģiju un zobārstniecību, informē Antonāne.
Savukārt Lelde portālam "Delfi" atklāj, ka jau vērsusies ar oficiālu sūdzības iesniegumu Jelgavas pilsētas slimnīcā.