Vīrietis klāsta, ka sprādzienu 5. oktobra vakarā redzējis paša acīm no apmēram kilometra attāluma. Tas esot līdzinājies propāna gāzes balona vai skābekļa balona sprādzienam. "Vispirms nogranda pamatīgs sprādziens ar gāzveida liesmojošu mutuli. Dūmi pacēlās gaisā. Nekas nesekoja, nebija pat sprakšķu. Pēc aptuveni minūtes, kad jau biju pietuvojies mājai, atskanēja pāris salūta šāviņi no degošiem gruvešiem, tie izlauzās uz āru, bija sarkanā krāsā," klāsta aculiecinieks.
Pēc pāris minūtēm ieradušies ugunsdzēsēji. Šajā laikaposmā vīrietis dzirdēja pāris sprakšķu, ne jaudīgāku par petardi. "Tik pat labi tie varētu būt tādi mājsaimniecībā vai kosmētikā izmantojami pūšami baloniņi kā matu laka, dezodorants," klāsta vīrietis. Arī dzēšanas laikā ik pa brīdim atskanējuši blīkšķi, tomēr, vīrieša ieskatā, sprādzieni nav izklausījušies kā eksplodējoša pirotehnika.
Lasītājs apgalvo, ka liktenīgajā dienā sprāgušās mājas saimniece kaimiņiem stāstījusi par problēmām ar apkures katlu. Tas esot dīvaini sprakšķējis un neesot darbojies, kā nākas. "Nākamajā dienā starp gruvešiem tiešām mētājās sarkans propāna-butāna balons, kas bija apdedzis apakšdaļā un zils skābekļa balons ar visai lielu plaisu sānos. Daudzās mediju bildēs šie baloni redzami. Savukārt konteiners ar pirotehniku atradās vairākus desmitus metru no mājas un uguns to nav skārusi," novēroto apraksta lasītājs.
"Man vienkārši riebjas, ka cilvēkus uzskata par muļķiem, kuriem var stāstīt jebkurus melus un noklusēt patiesību. Maldināšana ir tajā vienkāršajā faktā, ka arī pulvermucai vajadzīgs uguns avots. Bet te sanāk, ka tā pati sevi uzspridzināja. Kā to saprast?" neizpratni un sarūgtinājumu neslēpj vīrietis, piebilstot, ka ģimeni nekad personīgi nav pazinis un ar pirotehnikas nozari nav saistīts.
Pārskatot visas aculiecinieku liecības un policijas, kā arī ugunsdzēsēju ziņoto, jāsecina, ka sprādziena procesā eksplodējusi arī pirotehnika, portālam "Delfi" norāda pirotehnikas speciālists, Profesionālo Latvijas pirotehniķu un pirotehnikas tirgotāju asociācijas vadītājs Aldis Zārbergs. "Aprakstos teikts, ka blīkšķējis pusstundu. Ja tas būtu bijis vienīgi gāzes balons, tāda pusstundu ilga blīkšķēšana nebūtu bijusi iespējama. Būtu bijis tikai viens sprādziens un viss. Tādēļ jādomā, ka, visticamāk, eksploziju izraisīja pirotehnika," savu redzējumu pauž Zārbergs. Tiesa gan, lai noskaidrotu aizdegšanās iemeslus, ir jāveic ekspertīze. Šobrīd nav skaidrs, vai propāna gāzes balons aizdedzināja pirotehniku vai pirotehnika – gāzes balonu.
Vaicāts, cik viegli ir aizdedzināt pirotehniku, Zārbergs atbild, ka pietiek vien ar sīku dzirksteli. "Profesionālajām, nevis amatieru bumbām ir klāt degauklas, kurām pievieno elektriskos palaidējus. Pēc tam ar elektrosignāliņu, kas izraisa mazu dzirkstelīti, to bumbu šauj. Elektriskā palaidēja vadiņus drīkst griezt tikai uz koka dēlīša ar asu nazi. Pietiek vien ar šķēru izraisītu mikrodzirkstelīti, lai bumba uzietu pa gaisu," skaidro pirotehnikas speciālists. Turklāt profesionālā pirotehnika, atšķirībā no amatieru darinājumiem, ir pietiekami spēcīga, lai ar eksplozijas viļņiem saspridzinātu gāzbetona ķieģeļu māju.
Portāls "Delfi" iepriekš vēstīja, ka ceturtdien, 5. oktobrī, Saulkrastos, privātmāju kooperatīvā "VEF-Biķernieki" sprādzienā nopostīta dzīvojamā privātmāja. Bojā gājuši pieci cilvēki, tostarp, viena nepilngadīga personā. Starp mirušajiem ir arī Latvijā labi pazīstamais pirotehnikas speciālists Ilmārs Āboliņš. Likumsargi kā galveno izvirzījuši versiju, ka sprāguši pirotehnikas izstrādājumi, sprādzienbīstami maisījumi un vielas, kas glabātas dzīvojamā mājā, turklāt notikušā iemesls bijusi klaja cilvēku bezatbildība.
