Stāvlaukumā sabojāts auto – kāpēc nav uzskatāms par ceļu satiksmes negadījumu
Foto: DELFI Aculiecinieks

Jelgavā dzīvojošais Zviedrijas pilsonis Pelle šovasar pie savas mājas piedzīvoja nepatīkamu starpgadījumu – kaimiņi, pēc novietošanas stāvvietā savu auto, ar spēkrata durvīm apskādēja "Delfi" lasītāja automobili. Notikušo Pelle paspēja iemūžināt fotoattēlos, bet, kā izrādās, notikušais nav definējams kā ceļu satiksmes negadījums, tāpēc apdrošināšana nesedz izdevumus par remontu.

Pelle portālam "Delfi" stāsta, ka tūlīt pēc notikušā, proti, saskrāpējot viņa auto, vainīgie aizbraukuši prom. Vīrietis sākotnēji sazinājās ar apdrošinātājiem, lai uzzinātu, kā tiks kompensēts nodarījuma remonts, taču uzzināja, ka vispirms par notikušo jāziņo policijai. Vīrietis tā arī rīkojās. Izsauca Valsts policiju. Inspektore ieradās pat divreiz, lai pierakstītu liecību par notikušo.

Tomēr augustā, saņemot vēstuli no apdrošinātājiem, Pelle uzzināja, ka apdrošināšana automobilim nodarīto skādi nesedz pilnībā. Vēstulē, ko Pelle pārsūtīja arī portālam "Delfi", BTA pauž, ka policijai ticis "ziņots KASKO apdrošināšanai". Tas nozīmē, ka polise remontu nesedz pilnībā un Pellem no savas kabatas jāpiemaksā 100 eiro.

"Nekas tāds nebūtu noticis Zviedrijā. Pirmkārt, vainīgais nebūtu bēdzis no notikuma vietas, bet piedāvājis atlīdzināt zaudējumus. Otrkārt, ja ierastos policija, vainīgo sauktu pie atbildības. Remonts man no paša līdzekļiem nebūtu jāsedz," sarūgtinājumu neslēpj Pelle, piebilstot, ka pēc notikušā viņa automašīnas, ko pāris gadiem pircis pilnīgi jaunu, tirgus vērtība ievērojami kritusies.

Izsaukumu uz Pelles norādīto adresi Jelgavā Valsts policija saņēma 22. jūnijā pēc pulksten 10. Zvanītājs bija informējis, ka ceļu satiksmes negadījumā bojāta automašīna. Notikuma vietā policija gan konstatējusi, ka auto nav vis cietis ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, tādējādi notikušo reģistrēja kā nodarījumu pret īpašumu.

"Ceļu satiksmes negadījums notiek tad, ja automašīna ir bijusi kustībā. Piemēram, šajā gadījumā tas būtu, ja cietušā automašīnu būtu aizķēris braucošs auto," to, kāpēc Zviedrijas pilsoņa automašīnas apskādēšana netika reģistrēta kā ceļu satiksmes negadījums, portālam "Delfi" paskaidro Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Raimonds Karlsons.

Vērtējot notikušo, Karlsons norāda, ka pirmais solis būtu bijis mēģināt vienoties ar personu, kura sabojājusi mantu. Konkrētajā gadījumā manta nav tikusi bojāta tīši, bet aiz neuzmanības, tāpēc nodarījums nav uzskatāms par kriminālpārkāpumu, pauž VP pārstāvis. "Gadījumā, ja vienoties ar vainīgo personu tomēr neizdodas, taču cietušajam ir pretenzijas, tad viņam ir tiesības izsaukt policiju un policija pieņems cietušā iesniegumu un to izvērtēs," klāsta likumsargs.

Policijā gan bilst, ka lai arī iesniegums tiek pieņemts un izvērtēts, kriminālprocess par nejauši bojātu mantu netiek ierosināts. Vienīgais ceļš, kā persona, kuras auto nejauši apskādējis cita auto vadītājs vai pasažieris, var panākt, lai viņam izmaksā kompensāciju, ir civiltiesiskais ceļš. Cietušajam pret vainīgo tiesā jāceļ prasība.

"Policijas uzdevums nav piedzīt zaudējumus no vainīgās personas. Cietušajam vislabāk būtu mēģināt tomēr vienoties ar vainīgo personu, vienlaikus izvērtējot, vai bojājumi ir tik nopietni, ka nepieciešama kompensācija," aicina Karlsons. Viņš arī pauž, ka policijai reti tiek ziņots par gadījumiem, ka stāvvietās, atverot durvis, nejauši tiek sabojāts auto. Biežāk ziņo par par ceļu satiksmes negadījumiem stāvvietās, kur automašīnas vadītājs, parkojot savu spēkratu, aizķer citu auto.

Apdrošināšanas kompānija BTA konkrēto gadījumu atsakās komentēt, norādot, ka saskaņā ar likumu bez klienta piekrišanas apdrošinātājs ir ierobežots informācijas sniegšanā. Tomēr BTA pārstāve Elīna Rasmane paskaidro, ka OCTA polise zaudējumus par automašīnai nodarīto bojājumu sedz gadījumos, ja noticis ceļu satiksmes negadījums. Citos gadījumos darbojas KASKO polise, taču klients pats izvēlas, vai iegādāties polisi ar pašriska daļu, kas nozīmē, ka konkrētos gadījumos par spēkrata remontu daļēji var nākties maksāt no savas kabatas, vai arī bez pašriska daļas. Šādā gadījumā bojājumu remontu pilnībā sedz apdrošinātājs.

DELFI Aculiecinieks

Source

DELFI Aculiecinieks

Tags

Aculiecinieka ziņas Ceļu reportieris Ceļu satiksme Valsts policija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form