"Vienā no fotoslēpņiem, ko esmu izveidojis speciālā barotavā vāverēm un putniem netālu no Rīgas robežas, ir mielojušies dažādi dzīvnieki, sākot ar pelēm un beidzot ar briežiem. Tomēr šomēnes ar videokameru izdevies iemūžināt īpaši retus viesus – šakāļu pāri," raksta "Delfi" aculiecinieks un fotogrāfs Viktors Ivanovs.

Vairāk fotogrāfiju un video ar dabas novērojumiem var aplūkot Ivanova "Facebook" profilā.

Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts un zoologs Vilnis Skuja apstiprina, ka videomateriālā redzamie dzīvnieki patiešām ir zeltainie šakāļi.

Baltijas zoologi uzskata, ka šī suga Latvijā ir ienākusi dabīgā ceļā, tāpēc nav uzskatāma par invazīvu sugu.

Pirmais šakālis Latvijā tika nomedīts 2013. gadā netālu no Jelgavas. Šīs sugas izplatība ir novērojama ne tikai Latvijā, bet daudzās tuvējās valstīs un novērojumi liecina, ka zeltainais šakālis arvien vairāk izplatīsies ziemeļu virzienā.

Citur Eiropā šakālis ir labi iedzīvojas lielo pilsētu nomalēs, tāpēc sagaidāms, ka Rīgas apkārtnē suga varētu atrast sev piemērotu dzīves vidi. Šakālis dzīvo pāros, pārim dažreiz pievienojas iepriekšējo gadu pēcnācēji, tad var teikt, ka veidojas neliels bars.

Šakālis ir plēsējs, bet tā barība ir ļoti daudzveidīga. Tas medī lielos kukaiņus, abiniekus, rāpuļus, sīkos grauzējus, zaķu, stirnu, lapsu u.c. nelielu zīdītāju mazuļus, uz zemes ligzdojošo putnu olas un mazuļus. Citviet tie izmanto augu izcelsmes barību - cukurniedres, vīnogas, melones. Pie mums ticamākais barībā lietos kukurūzu, bumbierus, plūmes, dažādas ogas, riekstus.

Šakāļi bieži lielo šoseju malās uzlasa sabrauktos dzīvniekus, bet ziemā svarīgs iztikas avots ir kritušie dzīvnieki un medību atliekas.

Skuja uzsver, ka zeltainā šakāļa izplatība briesmas ekosistēmām ticamākais neradīs, jo šakāļi ir augumā lielāki par lapsām un jenotsuņiem. Tie no savas teritorijas izspiedīs lapsas un jenotsuņus un ieņems to vietu ekosistēmā. Savukārt vietās, kur dzīvo vilki, šakāļiem iedzīvoties būs grūti, tāpēc ka vilki tos pie izdevības ķer un ēd.

"Jāuzsver, ka šakāļu ienākšana ir dabisks process. Tās nav briesmas Latvijas dabai. Vienkārši konkurentiem nāksies pierauties, bet potenciālajiem upuriem, pielāgoties. Tā tas ir noticis kopš laikiem, kad izkusa ledājs. Visa Latvijas fauna ir imigrācijas fauna. Visi te ir ienākuši. Mūsu zīdītāju fauna ir kļuvusi par vienu sugu bagātāka," rezumē Skuja.

Sūtiet savas reportāžas un par mēneša labāko reportāžu saņemiet balvu – dāvanu karti no "Rīga Plaza" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām e-pastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!

DELFI Aculiecinieks

Tags

Dabas aizsardzības pārvalde
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form