Vēl pirms sešiem mēnešiem Ulbrokas, Pļavnieku, Dreiliņu, Juglas un Rīgas rajona iedzīvotāji stāvēja sastrēgumos Lubānas, Deglava un Juglas ielā. Katru rītu P4 šoseja visā ceļu posmā no Ulbrokas līdz Rīgai stāvēja milzīgā sastrēgumā. Pēc Dreiliņu un Biķernieku apļu pārbūves kustība ievērojami uzlabojās, un sastrēgumi praktiski pazuda. Izskatās, ka autobraucēju prieki būs īsi.
Iesniegtajos dokumentos norādītā kravas automašīnu plūsma ir tikai 40 automašīnas dienā. Tas ir pārāk aizdomīgi mazs skaitlis priekš "Depo" izplatīšanas centra, kurš apkalpos lielāko celtniecības veikalu tīklu Latvijā, preses paziņojumā pauž Dreiliņu iedzīvotāji. Uz šo noliktavas centru no Rīgas ostas plānots piegādāt 60% būvniecības kravu, bet pa Rīgas apvedceļu – 30%. Tālāk preces tikšot transportētas uz visiem veikaliem Latvijā.
Ja ņemam, piemēram, lielāko loģistikas centru "Maksima", kurš 2016. gadā tika uzcelts Tallinā, tā 45 000 kvadrātmetru platībā ir paredzēts 200 kravas automašīnu apgrozījums. Ņemot vērā šos skaitļus, faktiskais "Depo" centrālās noliktavas apgrozījums ar platību 80 000 kvadrātmetru tādā gadījumā var būt 10 reizes lielāks nekā deklarētais – apmēram 400 kravas automašīnu dienā. Vai tas ir daudz vai maz? Ja saliktu tik daudz automašīnu nepārtrauktā rindā, tas aizņemtu visu Deglava ielu, sākot no Dreiliņa apļa līdz Deglava tiltam.
Kravas automašīnu piekļuve tiek plānota, veicot pagriezienu P4 krustojumā pie "Circle K" degvielas uzpildes stacijas un veikala "Kurši". Šajā nolūkā krustojums tiks aprīkots ar luksoforu. Tātad luksofors regulāri pārtrauks satiksmi uz P4 šosejas, kur intensitāte dienā sasniedz 20 000 automašīnu saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem.
Nav grūti iedomāties, pie kā tas novedīs aktīvākajās sastrēgumu stundās, kad satiksmes intensitāte sasniedz 3000 automašīnas stundā. Apstādinot šādu satiksmi ar luksoforu, uzreiz radīsies sastrēgums ar vairāk nekā simts automašīnām līdz pat Dreiliņa aplim. Jāņem arī vērā lielā kravas automašīnu graujošā ietekme uz ceļa segumu.
Iepriekšminētajam Dreiliņu iedzīvotāji pieskaita klāt tirdzniecības centra "Sāga" 52 000 kvadrātmetru platībā nodošanu ekspluatācijā ar autostāvvietu 1945 automašīnām, "Dreilinga" mājas daudzdzīvokļu projekta celtniecību 700 dzīvokļiem ar 2000 iedzīvotājiem, kā arī populāro iepirkšanās centru "Ikea" ar pārpildītu autostāvvietu 1000 automašīnām. Tas viss ievērojami pārslogos tuvāko ceļu infrastruktūru un ar lielu varbūtību radīs vēl ievērojamākus sastrēgumus nekā pirms Dreiliņa un Biķernieku apļu pārbūves.
Ar pareizu pilsētplānošanas pieeju šāda mēroga industriālie objekti parasti tiek izvietoti ārpus dzīvojamā sektorā un ārpus pilsētas robežām. Vai esošā infrastruktūra tiks galā ar šādu slodzi, cik tā ir gatava? Šo jautājumu Stopiņu pašvaldībai var uzdot ne tikai Ulbrokas, Dreiliņu, Pļavnieku un Juglas iedzīvotāji, kas ikdienā dodas uz darbu un mājām pa Lubānas, Juglas, Deglava un P4 autoceļiem, bet arī tūkstošiem cilvēku, kas uz Rīgu dodas no Garkalnes, Salaspils un citiem Latvijas rajoniem, reisa autobusu pasažieri, kā arī pircēji, kuru tirdzniecības centru "Ikea" un "Sāga" apmeklējumu var sabojāt stāvēšana sastrēgumos.
Savukārt jaunā "Dreilinga" mājas projekta iedzīvotājiem, kā arī tuvējo ciematu privātmāju īpašniekiem ir gaidāmas ne tikai satiksmes problēmas, bet arī troksnis un skats pa logu uz simtiem kravas automašīnu, kuras brauks dienu un nakti. Tīra meža gaisa vietā viņu bērni elpos īpaši kaitīgus dīzeļa izplūdes dūmus, bet milzīgs loģistikas centrs bloķēs iedzīvotāju piekļuvi "Ikea" un "Sāga" tirdzniecības centriem, jo atradīsies Dreiliņu privātā sektora mājām priekšā.
Interesanti, ka Stopiņu novada pašvaldība organizēja projekta publisko apspriešanu tieši no 17. decembra līdz 10. janvārim – tajā laikā, kad cilvēki ir aizņemti ar Ziemassvētkiem, lai atpūsties kopā ar tuviniekiem, savā paziņojumā norāda Dreiliņu iedzīvotāji. Neskatoties uz to, vairāk nekā 100 privātmāju iedzīvotāji sagatavoja vairākas prasības, pieprasot apstādināt izsludinātos būvniecības plānus. Savās pretenzijās iedzīvotāji izanalizēja publiskai apspriešanai iesniegto projektu, un tajā konstatēja būtiskus pārkāpumus.
Iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc Stopiņu pašvaldība uzskata par pieņemamu cilvēkiem kaitīgo industriālās noliktavas objektu izvietot dzīvojamās un komerciālās apbūves vidū ar nepielāgoto infrastruktūru. Pašlaik iedzīvotāji veido iniciatīvas grupu, lai aizstāvētu savas intereses tiesā pret Stopiņu domes amatpersonām un projekta izstrādātājiem.
