Šķiet, ka lielākā daļa Kalēju ielas ir pamestākais Vecrīgas nostūris. Atrodoties šajā vietā, var redzēt labus vecpilsētas skatus. Tomēr tas nav vienīgais tūrisma apskates objekts.

Kalēju iela ir 575 metrus gara. Tās pirmsākumi meklējami 13. gadsimtā, kad iela bija Rīgas upes krastmala - pils pirmās ostas kuģu piestātne. Pēc vaļņu uzbēršanas 17. gs. ugunsnedrošās kalēju darbnīcas no toreizējās Kalēju ielas pārvietoja starpvaļņu joslā Rīgas upes krastmalā pie vecā nocietinājuma mūra ārsienas. Ielā apmetās vienas nozares amatnieki - kalēji, tāpēc tā ieguva Kalēju ielas nosaukumu.

Šodien ir sakārtots ielas segums, kā arī uzpostas dažas ēkas, taču liela daļa vēsturisko kompleksu ir briesmīgā stāvoklī. Un šādu "tūrisma objektu" aplūko arī mūsu pilsētas viesi. Saprotams, ka pilsētu sakopt vienā rāvienā nav iespējams, tomēr Vecrīga nav nekāda nomale, turklāt tas ir kultūrvēsturisks piemineklis. Ēkas ar senuma pazīmēm būtu eksotika, bet šeit jau ir runa par ko citu.

Iespējams, situāciju varētu glābt meistarīgs tūrisma menedžments. Piemēram, Berlīnē ir saglabātas 2.Pasaules kara paliekas vai Japānā zemestrīces seku drupas, un tās tiek pasniegtas kā relikvija. Tūristi uzskata par pienākumu apmeklēt šīs vietas. Varbūt arī Vecrīgas graustiem varētu izdomāt savu mītu? Ja jums ir kādas idejas, lūdzu, izsakiet tās komentāros!


Šo reportāžu ir iesūtījis reģistrēts 'DELFI Aculiecinieka' autors, kurš par katru publikāciju saņem noteiktu skaitu DELFI dālderus.  Sūtiet foto, video reportāžas 'DELFI Aculieciniekam' - aculiecinieks@delfi.lv vai reģistrējieties, pelniet DELFI dālderus

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit