"Mūsu māju apkārtnē nav manītas ne žurkas, ne peles. Kāpēc lai tās būtu, ja šeit mīt kaķu kolonija, kuru uztur šo māju iedzīvotāji," stāsta Mārupes ielas iedzīvotājs, kurš lūdza vārdu publikācijā neminēt. Viņš stāsta – kaķi ir pabaroti un sterilizēti un bieži uzturas mājas pagrabā. "Piedāvātā pasākuma rezultātā, visticamāk, ies bojā tieši kaķu kolonija. Bet varbūt tas arī ir šī pasākuma slēptais mērķis?" portālam "Delfi" teic aculiecinieks.
RNP nezina, vai žurkas indētas
Komentējot situāciju Mārupes ielas namā, kura iedzīvotāji raizējas par ielas kaķu nākotni, mājas pārzinis Armands Rencis, apsaimniekotāja "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pārstāvis, atzīst – žurkas šajā adresē ir problēma. Viņa rīcībā esot video, kur tās iemūžinātas skraidām pa Mārupes ielu. Rencis pieļauj, ka grauzēji savairojušies tieši kaķu klātbūtnes dēļ – tie novēroti vietās, kur uz ielas baro ķepaiņus: "Saprotu tantes, ka ir uztraukums par kaķiem, tas ir labi, bet vienlaikus citi 36 dzīvokļu mājas iedzīvotāji sūdzas, ka kāpņutelpa ir kaķu piečurāta un piekakāta."
Nama pārzinis portālam "Delfi" arī apgalvo, ka, uzklausot iedzīvotāju iebildumus, 4. aprīlī nolemts žurku iznīdēšanu konkrētajā adresē šomēnes neveikt. Taču RNP komunikācijas projektu vadītāja Laura Vaļuma, kā arī uzņēmums, kas īsteno žurku deratizāciju, "Pest Baltic" to kategoriski noliedz. Žurku iznīcināšana noritējusi saskaņā ar plānu, proti, 4. aprīlī. Turklāt RNP līdz šim saņemtie mājas kopsapulču protokoli arī neliecinot, ka pieņemts lēmums atteikties no deratizācijas vai to veikt pašu spēkiem, norāda Vaļuma.
"Deratizācija tiek veikta profilaktiski reizi ceturksnī, lai nepieļautu, ka notiek žurku invāzija," skaidro RNP pārstāve. "Civilizētā pasaulē tas ir normāli, ka tiek nodrošināti sanitāri dzīves apstākļi." Vaļuma uzsver, ka par mājdzīvniekiem un bērniem apsaimniekotājs gādā, izvietojot paziņojumus par plānoto deratizāciju. Pēc tam jau tā ir iedzīvotāju pašu atbildība – vērīgāk uzmanīt bērnus un mājas mīluļus, lai nerastos iespēja saskarties ar ķimikālijām konkrētajās dienās. Līdz šim RNP nav saņēmis dokumentus, kas apstiprinātu – deratizācijas dēļ bojā gājuši mājdzīvnieki. Grauzēju iznīdēšanai paredzētā inde sertificēta Eiropas Savienībā.
Visbiežāk nāvējošo vielu apēd suņi
Veterinārārsts un veterināro klīniku vadītājs Jānis Beinerts neatminas nevienu gadījumu, ka klīnikā būtu nonākuši deratizācijas laikā saindējušies mājdzīvnieki. Ik gadu ārstu aprūpē gan nonāk pa kādam žurku indi ēdušam mīlulim. Galvenokārt tie ir suņi, kas ēduši saimnieku izlikto ēsmu. Speciālists arī skaidro, ka saindēšanos ar žurku indi, kas iedarbojas pakāpeniski, uzreiz nav iespējams atklāt, tāpēc dažkārt mājdzīvnieks iet bojā. Pēc kādām desmit dienām indi ēdušam dzīvniekam rodas asins recēšanas traucējumi un iekšējā asiņošana, un tas iet bojā. "Ja cilvēks, atnācis mājās, pamana, ka izlikto ēsmu sagrauzis suns, un uzreiz sāk ārstēšanu, tad rezultāti var būt labi," atzīsts veterinārārsts.
Savukārt "Dzīvnieku SOS" vadītāja Gita Grantiņa aicina iedzīvotājus, kuru namos noris deratizācija, doties uz pagrabiem un pašiem pārbaudīt, kā izlikta inde, – vai kastītes nav izmētātas pa zemi un vai no tām nav izbirusi nāvējošā viela: "Mūsu [organizācijas] meitenes pagājušajā ziemā kādā mājā Ķengaragā pašas redzēja un nofilmēja kastītes, kas bija izmētātas pa zemi. Savāca veselu maisu."
Grantiņa skaidro, ka ielas kaķus, kuri saindējušies, noķert ir neiespējami. "Kaķi nolien, nomirst. Ja cilvēks redz, ka kaķim slikti, tad otrreiz šo dzīvnieku vairs neredzēs. Tā ir liela problēma, bet māju apsaimniekotāji to neņem galvā," pārliecināta "Dzīvnieku SOS" pārstāve, piebilstot, ka kaķi ar žurku indi var saskarties, ja no izsvaidītajām un bojātajām kastītēm viela nonākusi uz zemes, iznēsāta ar apaviem.
Deratizācija Mārupes ielā – regulāri 8 gadus
Uzņēmumā "Pest Baltic", ar kuru RNP noslēgts līgums par deratizācijas īstenošanu galvaspilsētas namos, noliedz, ka darbinieki kastītes ar pastveidīgo papīrā iefasēto indi izsvaidītu pa grīdu. Atsevišķos gadījumos darbinieki novērojuši, ka pēc indes izvietošanas iepakojumi pārnesti citviet, pazuduši, sabojāti. "Pagrabos uzturas daudz visādu cilvēku. Galvot neviens nevar, ar kādu mērķi kastītes tiek pārvietotas," stāsta "Pest Baltic" vadītāja Zanda Zaltāne. Visbiežāk kastītes novieto starp komunikācijas caurulēm, kur pārvietojas žurkas.
Raksturojot grauzējiem nāvējošo vielu, Zaltāne uzsver, ka tā ir "īpaši žurkām ražota pēc karbonādes smaržojoša ēsma, kas citiem dzīvniekiem nav vilinoša un ko grauzējs vai nu apēd uz vietas, vai aiznes". Apdraudējums mājdzīvniekam drīzāk rodas, ja tas spēlējas ar saindētu žurku, norāda "Pest Baltic" vadītāja. Arī izvēloties alternatīvu žurku izskaušanas veidu – slazdus – mājdzīvnieki varētu savainoties, tos nejauši aizķerot.
Uzņēmums Mārupes ielas namos deratizāciju ik ceturksni veic jau astoņus gadus: "Ja līdz šim kaķi nav noindēti, tad nekas nenotiks arī šobrīd," pārliecināta uzņēmuma pārstāve. Viņasprāt, satraukumu iedzīvotājos radījuši izliktie paziņojumi par gaidāmo deratizāciju, kas līdz šim netika darīts.