Rīdzinieks bažīgs par lēmumu mazināt temperatūru dzīvokļos; RNP mierina – zem 18 grādiem nebūs
Foto: Shutterstock

Portāla "Delfi" lasītājs Gints Kauniste, kurš sevi sauc par Ķengaraga apkaimes aktīvistu, nobažījies par gaidāmo apkures sezonu Rīgā. Viņš pārliecināts, ka valdības lēmums dzīvokļos temperatūru pazemināt līdz plus 19 grādiem nozīmē padomju laikos celtajos namos uzturēties drēgnās un aukstās telpās. Taču "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) noliedz, ka likuma grozījumi jelkādi ietekmēs tā klientus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Delfi" lasītājs Kauniste kritizē lēmuma pieņemšanas apstākļus. Viņš uzstāj, ka grozījumi pieņemti "nedemokrātiski", steigā, "bez jebkādas sabiedrības iesaistes". Turklāt apkures temperatūras pazemināšana padomju gados celtajos, nesiltinātajos namos nozīmē ziemā uzturēties drēgnās telpās. Pēc Kaunistes domām, daļa iedzīvotāju centīsies sasildīties pašu spēkiem un sāks izmantot dažādus sildītājus, radot pārslodzi elektrotīklā, kas ir ugunsnedroši.

"Projekts virzīts, neuzklausot gala patērētājus – iedzīvotājus, kā arī bez Veselības ministrijas atzinuma pieprasīšanas, lai gan temperatūras pazemināšanas ietekme uz cilvēkiem ziemā ir slimību profilakses jautājums," portālam "Delfi" sūtītā e-pasta vēstulē vērtē Ķengaraga aktīvists.

Papildu raizes, domājot par lēmumu, raisa fakts, ka padomju ēkās dažādos dzīvokļos ir atšķirīga temperatūra. Lielākie zaudētāji būs tie, kuriem tā ir mazāka. "Atsevišķi dzīvokļu īpašnieki, pat konstatējot, ka viņu mājoklī netiek nodrošināta minimālā 18 grādu temperatūra, būs bezspēcīgi, jo kaimiņi, kuriem ir siltāk, nebūs motivēti atbalstīt lēmumu, lai temperatūru paaugstinātu," pārliecināts Kauniste, piebilstot, ka arī elektroniskā aptauja šādā gadījumā nepalīdzēšot.

Portāls "Delfi" jau vēstījis, ka valdība Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus pieņēma 20. septembrī. Tie paredz dzīvojamo māju pārvaldītājiem nodrošināt tādus apkures sistēmas iestatījumus, lai dzīvokļos gaisa temperatūra nepārsniegtu +19 grādus, bet nebūtu zemāka par +18 grādiem. Noteikumi būs spēkā no šī gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Noteikumos par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu saglabāta iespēja, ka iedzīvotāji var lemt par augstāku gaisa temperatūru, ja tas nepieciešams mājas ekspluatācijai vai veselības un pašsajūtas nodrošināšanai.

RNP sola – rīdzinieki nesals


Valdības lēmumu par +19 grādu robežu precīzi var piemērot jaunajiem projektiem, portālam "Delfi" telefonsarunā skaidroja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" Komunikācijas nodrošinājuma nodaļas vadītāja Una Grenevica. Arī viņa, gluži kā Kauniste, norādīja – padomju laikos celtajos namos dažādos dzīvokļos ir atšķirīga gaisa temperatūra. "Gan padomju laikos celtajos namos, gan arī citos ir izbūvēta vertikālā viencaurules apkures sistēma. Dzīvokļos ir atšķirīga temperatūra, jo nav iespējams nodrošināt vienmērīgu gaisa temperatūru visā ēkā," skaidrojumu sniedza Grenevica. Praksē tas nozīmējot, ka apsaimniekotājs pieskaņojas zemākajai temperatūrai, lai konkrētajā dzīvoklī būtu komfortabli. "Ja, piemēram, siltākajā dzīvoklī būs +19, tad tajā, kas izvietots tālāk no siltuma sadales, būs jau tāda temperatūra, kas neatbilst normā noteiktajai: +18," sacīja Grenevica un papildināja, ka RNP klientiem jaunie noteikumi būtiski nemainīs līdzšinējo apkures kārtību.

"Protams, mēs esam ieinteresēti, lai visi var norēķināties par saņemto pakalpojumu, un neesam ieinteresēti dzīvokļus pārkurināt, bet apkures sistēmas ir celtas pirms 60 gadiem un to pārbūve ir dārga un laikietilpīga," pauda RNP pārstāve. Reālās iespējas taupīt, samazinot grādus siltumapgādei, būšot iespējams apzināt, tikai uzsākot apkures sezonu. RNP pārstāve vērtē, ka apkuri rīdziniekiem varētu pieslēgt, sākot ar pirmo vai otro oktobra nedēļu. Līdz šim tikai vienas mājas iedzīvotāji ir vērsušies ar iesniegumu pie RNP, lai apkuri pieslēgtu konkrētā datumā. RNP nav novērojis izteiktu iedzīvotāju interesi vai pretenzijas par apkures sezonas sākšanu, ko Grenevica skaidro ar vispārējo situāciju valstī un to, ka sadārdzinās ne tikai apkure, bet arī pārtika, degviela. Apkures sadārdzinājums šosezon varētu būt ap 40%, "Delfi" uzzināja RNP.

Lielākas iespējas ekonomēt RNP saredz karstā ūdens temperatūras pazemināšanā. Arī to paredz EM izstrādātie grozījumi Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumos, kas ļauj nedaudz vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, ja ir ievēroti priekšnoteikumi, lai izvairītos no leģionāru slimību izraisošās baktērijas intensīvas vairošanās.

"Karstā ūdens temperatūras drošs samazinājums var dot zināmu ietaupījumu. Šobrīd ūdens temperatūra izejā no siltumsūkņa ir 55 grādi, tāpēc tur ir nedaudz iespējams variēt, tomēr jāapzinās arī profilakses nepieciešamība šādos gadījumos, kas arī veido izmaksas," norādīja RNP pārstāve.

Tiesa gan, pretēju viedokli pirms nepilnām divām nedēļām, vēl pirms valdības lēmuma pieņemšanas, 16. septembrī, "Rīgas namu pārvaldnieks" pauda LTV raidījumam "Panorāma". Vēl pirms valdības pieņemtā lēmuma RNP nāca klajā ar identisku paziņojumu, proti, apkures sezonā dzīvokļos temperatūru plānots samazināt par vienu līdz diviem grādiem. Plānu samazināt apkures temperatūru RNP skaidroja ar energoresursu nepietiekamību un augstajām cenām. "Galvenā problēma saistīta ar to, ka šīs apkures sistēmas ir gan morāli, gan tehniski novecojušas. Padomju laika apkures sistēmu regulācijas iespējas nav tādas, kā mēs šobrīd vēlamies, un tādas, kādas tās ir jebkurā normālā jaunceltnē, kas ir uzbūvēta relatīvi nesen," raidījumam atzina RNP pārstāvis Krists Leiškalns.

Novados konkrēta plāna vēl nav


Uzņēmuma "Talsu namsaimnieks" dzīvojamo māju apsaimniekošanas speciāliste Sigita Mazzariņa vērtē, ka izpildīt valdības lēmumu nebūs vienkārši, jo lielā daļā daudzdzīvokļu namu ir padomju gados uzstādītās apkures sistēmas, kuras grūti sabalansēt. Turklāt daļai māju Talsos nemaz nav atsevišķa siltummezgla, lai kontrolētu temperatūru. "Mans kā apsaimniekošanas speciālista viedoklis ir tāds, ka dzīvokļa īpašnieks maksā par pakalpojumu, ko vēlas saņemt. Ja viņš vēlas 20 vai 21 grādu un var maksāt, tad kā viņu var piespiest sēdēt 18 grādos?" savu viedokli pauž Mazzariņa.

Patlaban Talsos apkure pieslēgta 15 namiem, tāpēc, Mazzariņas ieskatā, ir pāragri spriest, kā valdības lēmumu – uzturēt ne vairāk kā 19 grādus telpās – varēs īstenot praktiski. Visticamāk, tiks veikta iedzīvotāju aptauja, noskaidrojot, vai vairākums piekrīt dzīvokļos temperatūru samazināt līdz +19 grādiem. "Visās mājās nekad nebūs vienāda situācija," pārliecināta apsaimniekošanas speciāliste. "Ir cilvēki, kas var maksāt par 20–23 grādiem, bet ir tādi, kas jau līdz šim taupījuši, lai nav jāmaksā daudz," novērojusi Mazzariņa. Talsu novadā apkures tarifs varētu pieaugt par aptuveni 40%.

Arī "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes" (JNĪP) tehniskais direktors Oļegs Kukuts atzīst, ka pagaidām vēl nav skaidrs, kā izpildīt valdības lēmumu par 19 grādu temperatūru dzīvojamos namos. Apsaimniekotāja paspārnē ir 420 mājas, sākot no vienstāva līdz 12 stāvu dzīvokļu namiem. Turklāt to tehniskais stāvoklis, tostarp apkures sistēmas, savstarpēji atšķiras.

"Situācija var strauji mainīties. Ziemas periodā var būt 0 grādu, bet nākamajā naktī –10 grādu," klāsta Kukuts. "Temperatūra lēkā. Siltuma mezgls nebūs tik operatīvs, rīcībspējīgs, lai "noķertu" šādus lēcienus. Tad var būt tā, ka vienā dienā dzīvoklī, kur bija 19 grādu, temperatūra jau nokritusies līdz knapi 15 grādiem," lēmuma izpildes praktiskos aspektus vērtē JNĪP tehniskais direktors. Viņaprāt, regulēt temperatūru tik precīzā diapazonā būs ļoti sarežģīti. Tāpat neesot skaidrs, kā šis valdības noteiktais ierobežojums būs praktiski nomērāms un kam tas būs jāveic. Jau tagad ir ierasts, ka karstākajos dzīvokļos ziemas laikā tiek turēti vaļā logi, kamēr aukstākajos nav sasniegta minimālā komforta temperatūra. Pēc Kukuta domām, pazeminot grādus siltuma mezglā, šī plaisa kļūtu vēl lielāka.

Patlaban tikai daži "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes" apsaimniekotie nami pieslēgti apkurei. Par datumu, kad siltumapgādi pieslēgt, lemj namu iedzīvotāji, par to paziņojot apsaimniekotājam. Šosezon cilvēki pastiprināti izrādot interesi par iespēju uzstādīt alokatorus, kas ļauj aprēķināt konkrētā dzīvoklī patērētā siltuma apjomu. "Cilvēks var izvēlēties taupīt. Ja ir alokators, radiatorus var aizgriezt ciet, uzvilkt divas jakas, divas zeķes un dzīvot 16 grādos, maksājot krietni mazāk," paskaidro Kukuts.

Arī Jelgavā siltumenerģijas tarifs pieaugs. Tas pakāpeniski kāps vidēji par 11 līdz 20%, ja salīdzina ar iepriekšējo mēnesi.

www.DELFI.lv
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.