Jau pēc pirmā posma līdz nākamajai pieturai braukšanas stils likās diezgan agresīvs, ko vēl vairāk pastiprināja vecā trolejbusa "efekti". Kādā trešajā pieturā sekoja agresīva rīcība pret pieturvietā esošo "Rīgas satiksmes" "mikriņu", aizbraucot tam priekšā un to nobloķējot. Protams, ka cilvēkiem nācās apiet šo "mikriņu", lai tiktu trolejbusā.
Vienā pieturvietā vadītāju "izbesīja" priekšā stāvošais autobuss, ko trolejbusa vadītājs ar asu kustību apbrauca. Šī manevra laikā gandrīz izkritu no krēsla, tāpēc nolēmu ieslēgt telefona video kameru un nedaudz pafilmēt braucienu (labākie kadri diemžēl netika nofilmēti). Līdzīgu "apdzīšanas" manevru vadītājs veica vēl vienā pieturvietā, bet tad viņam ceļā gadījās cits trolejbuss. To jau apbraukt nevarēja, nācās vien "vilkties" nopakaļ. Kad 11. maršruta trolejbuss novirzījās pa citu maršrutu, ceļš atkal bija brīvs, un jau pēc brīža varonīgais vadītājs bija noķēris 22. maršruta iepriekšējo reisu, kas izbrauca vismaz piecas minūtes pirms viņa.
Kopumā brauciens no Pļavniekiem līdz Medicīnas muzejam ilga nepilnas 30 minūtes, kas varētu būt rekords sabiedriskajam transportam. Jo pīķa stundā tikt no mikrorajona līdz centram, tad vēl cauri centra sastrēgumiem un nokļūt pie Medicīnas muzeja nepilnā pusstundā nebūt iespējams pat ar savu auto, kur nu sabiedriskajam transportam. Brauciena laikā vismaz četras reizes tika pārbraukts pie sarkanās gaismas, pagriezienā no Stabu ielas uz Čaka ielu vadītājs ieviesa jaunu "kreisās rokas" likumu, aizstājot "labās rokas" principu. Pie kādiem trīs luksoforiem, kad jau bija dzeltenā gaisma, trolejbuss ne jau sāka bremzēt, bet tieši brauca vēl ātrāk, lai paspētu pie "dzeltenās".
Uz Merķeļa ielu nogriezāmies, kad vēl nebija "zaļais" un pēdējie gājēji nebija šķērsojuši ielu pie savas "zaļās" gaismas. Tad uz Merķeļa ielas no trolejbusa paglābās divi riteņbraucēji, dažas mašīnas pabrauca malā, trolejbusam dodot ceļu gluži kā "ātrajiem" vai ugunsdzēsējiem. Tik daudz notikumu nepilnu 30 minūšu laikā!"
