Palasot "Muzeju nakts" mājaslapā par to, ka pasākumā piedalās arī Rīgas psihiatriskā un narkoloģijas centra slimnīca, nolēmu apmeklēt šo leģendāro iestādi. Iedomājos, ka varbūt izdodas tur satikt Napaleonu, vai varbūt pašu ASV prezidentu Obamu?
Bet pirms kāpt pāri slimnīcas slieksnim, piedāvāju jums iepazīties ar īsu slavenās vietas vēsturi. Tā ietiecas 19.gadsimta sākumā.
Tālajā 1819.gadā Krievijas imperators Aleksandrs I Rīgai uzdāvināja parku, lai tajā būvētu kādu Dievam tīkamu iestādi, kurā dzīvotu un ārstētos garīgi slimi ļaudis. Iestādi veiksmīgi atklāja 1824.gadā un nosauca par "Slimnīcu Aleksandra augstumos" (augstiene uzbērta 1710.gadā, pēc kņaza A.Meņšikova pavēles un tai tika piešķirts tā vārds).
Par pirmo iestādes direktoru kļuva Otto fon Hūns (Otto von Huhn). Lieliskais ārsts uzskatīja, ka plānprātības iemesli ir mantkārība, lepnums, pieķeršanās un mīlestība. Lai ārstētu kaiti, izmantoja ūdens procedūras, vemšanu, disciplīnu, darba terapiju un citas "pedagoģiskas" metodes.
Plaši pielietoja arī "homeopātiju": melanholiju un alkoholismu ārstēja ar staipekni, pret bezmiegu deva opiju. Kad bija asas lēkmes, uz galvas lika ledu vai aukstā ūdenī izmērcētu pārsēju. Krītamo kaiti jeb epilepsiju ārstēja ar cukura un rūsas maisījumu! Kā dzeršanas un alkoholisma pretlīdzekli lietoja ziepes: piespiežot tās ēst, lai izsauktu pretīgumu un vemšanu. Tikai, kādā gan veidā, piespiežot ēst cilvēkam ziepes, viņā var izraisīt pretīgumu pret spirtotajiem dzērieniem? Acīmredzot, tā laika ārstiem tas bija labāk zināms
19.gadsimtā bija izplatīts uzskats, ka, nonākot skaskarsmē ar garīgi slimo, cilvēks arī pats ar to var inficēties un saslimt. Tāpēc slimīcā strādāja ieslodzītie.
Bet, kā mūsdienās ārstē pacienetus, un kas strādā slimīcā? Lai atbildētu uz visiem šiem jautājumiem, devos uz Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra slimnīcu. Diemžēl, ekskursija notika vien slimnīcas ārpusē, iekšpusē apmeklētājus neviens neielūdza.
Bet arī ārpusē bija daudz interesanta, ko apskatīt. Tas, kam es pievērsu savu uzmanību, ir zemais ārējais žogs, kas ieskauj slimīcu. Atceraties filmu "Kaukāza gūstekne"? Lai aizbēgtu no psihiatriskās slimnīcas, Šurikām nācās pievarēt augstu žogu.
Trako kreklus un slimnīcas kušetes ar saitēm arī man neizdevās nofotografēt. Kā teica ekskursijas vadītājs, tādas metodes mūsdienās vairs neizmanto.
Rudenī Psihiatrijas un narkoloģija centrā plāno atvērt muzeju, kurā, iespējams, būs izstādīti nežēlīgās pagājušā gadsimta psihiatrijas eksponāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
