Valsts ekonomiskajā attīstībā regresīvā nodokļu politika nekādi nevar konkurēt ar progresīvo nodokļu sistēmu. Tas redzams, cik neveiksmīgi Latvijā mēģina ieviest progresivitātes nodokļa elementus, mikrouzņēmumu veidolā, diferencētajā neapliekamajā minimumā un solidaritātes nodoklī.
Latvijā ir viena no sarežģītākajām un neefektīvākajām nodokļu sistēmām pasaulē. Lai nomaksātu visus valsts 14 noteiktos nodokļus, ir jānostrādā vidēji deviņi mēneši gadā. Darba ņēmējiem ar darba algu virs 4000 eiro mēnesī tie būtu 4-6 mēneši, bet darba ņēmējiem ar algu zem 400 eiro tie būtu 10 mēneši. Likumsakarīgi, ka valstī ir augsta ienākumu nevienlīdzība. 2014. gadā Latvijā un Bulgārijā Džini koeficients (35,4%) bija otrs augstākais, salīdzinot ar citām ES valstīm.
Valstī ir degradēta pati nodokļu būtība, maksājot nesamērīgus lielus nodokļus, iedzīvotāji saņem zemas vai tikai simboliskās sociālās garantijas. Medicīnas pakalpojumi un medikamenti ir dārgi, ne visi tos var atļauties, puse valsts iedzīvotāju nav spējīgi samaksāt par visiem medicīnas izdevumiem, lai ārstētos. Pārtikas preces pielīdzinātas luksusa precēm, jo tām piemēro vienu no pasaulē lielākām PVN likmēm.
Latvijas ekonomikas atpalicības cēlonis ir hroniski sliktā valsts pārvaldība. Tās problēma ir valsts pārvaldes ekonomiskais analfabētisms. Regulāri valsts amatpersonas stāsta par Latvijas "zemajiem nodokļiem" un par finanšu nepieciešamību valsts funkciju veikšanai. Tāpat stāsta, ka Latvijā ir zemākie nodokļu ieņēmumi attiecība pret valsts IKP. Patiesībā Latvijas IKP ir mākslīgi uzpūsts par daudziem miljardiem eiro, jo statistikas datos nav nodalīts reekspors no eksporta. Latvijas "pareizas" IKP pieaugums ir tāds, lai valstij būtu tiesības uz valsts parāda pieaugumu.
Pasaules bankas dati par 2013. gadu liecina, ka Latvijā ir viena no nekompetentākām valsts pārvaldēm Eiropas Savienībā - 25. vieta. Likumsakarīgi: arī ES statistikas biroja "Eurostat" attīstības indeksā Latvija atrodas 25. vietā.
Praktiski visas lielākās pasaules organizācijas, tādas kā Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Eiropas Komisija (saskaņā ar rekomendāciju CSR 1), Latvijai iesaka samazināt nodokļu slogu līdz Eiropas Savienības līmenim strādājošajiem ar zemu atalgojumu (līdz 1000 eiro).
Salīdzinot Latvijas regresīvās nodokļu likmes ar Lielbritāniju, kur ienākumiem piemēro progresīvās nodokļu likmes (strādājošajam indivīdam bez apgādājamiem), tad, lai saņemtu "uz rokas" 1000 eiro, Latvijā nodokļos ir jāsamaksā 762 eiro, bet Lielbritānijā tie būtu tikai 196 eiro. Vēl nesenā pagātnē VID mēģināja šo nodokļu starpību iekasēt no strādājošajiem ārzemēs.
Valsts labklājības līmeni pamatā nosaka Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma apmērs - tā ir naudas summa, kas netiek aplikta ar nodokļiem. Valstis nosaka savu iedzīvotāju minimālo ienākumu lielumu iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai. Pašreiz valstī IIN neapliekamais minimums ir noteikts 75 eiro apmērā, kas ir trešā zemākā likme ES. Tad Latvijā no 2016. gada pēc būtības "neapliekamais minimums" tiek likvidēts!
Pasaulē IIN nodokļa lielums ir tieši saistīts ar IIN neapliekamā minimuma apmēru, Latvijā IIN ir noteikts 23% apmērā. Valstīs, kurās IIN nodokļa likme pārsniedz 20% apmēru, arī neapliekamais minimums tad pārsniedz 1000 eiro. Salīdzinājumam: Somijā tas ir 1341 eiro, Īrijā - 1252 eiro, Lielbritānijā - 1240 eiro, bet ES valstīs tas ir vidēji 750 eiro mēnesī.
Valdība, ignorējot ekonomikas pamatlikumus, runā un sola nevienlīdzības mazināšanu, atbalstu ģimenēm ar bērniem, darbaspēka nodokļu samazināšanu, bet lēmumus pieņem pretējus - saudzē bagātos, bet nekautrējas iekasēt no mazajiem un nabadzīgajiem. Valsts nodokļu politika ir vērsta uz novadu teritorijas atbrīvošanu no iedzīvotājiem. Tā varētu būt ekonomiskas nekompetences sekas vai arī tīša ļaunprātīga rīcība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
