Foto: AFP/Scanpix
Piektdienas notikumi Norvēģijā ir šokējuši visu pasauli. Vairāk nekā 90 nevainīgu jaunu cilvēku nāve ir uzjundījusi sen neredzētas emocijas. Kā kaut kas tāds varēja notikt klusajā, pārtikušajā un vienmēr salīdzinoši mierīgajā Norvēģijā? Kas ir iemesli, kas noveda pie tik briesmīga slaktiņa?

Pirmie minējumi, kas izskanēja īsi pēc šausminošā terora akta, bija saistīti ar Norvēģijas dalību dažādās starptautiskās, tai skaitā NATO organizētās militārās operācijās, kas varētu būt izraisījusi musulmaņu teroristu kāri pēc atriebības. Tomēr patiesība izrādījās daudz skaudrāka – par galveno aizdomās turēto kļuvis ultralabējās ideoloģijas pielūdzējs, kurš savu vājprātīgo, necilvēcisko un šaušalīgo noziegumu uzskata par "nepieciešamu" Norvēģijas nākotnes labā. Norvēģijā, tieši tāpat kā Latvijā, nāvessods kā soda mērs nepastāv, un maksimālais iespējamais sods par tādu nodarījumu saskaņā ar Norvēģijas likumiem ir 21 gads cietumā. Par 93 cilvēku nāvi un vairāk nekā 105 cilvēku sakropļošanu! Tas nozīmē, ka par katru nogalināto cilvēku, daudzi no kuriem patiesībā vēl bija tikai bērni, šis ultralabējais izdzimtenis pavadīs aiz restēm apmēram 80 dienas. Vai tas ir uzskatāms par adekvātu soda mēru? Uz šo jautājumu atbildes tiks meklētas ne vien Norvēģijā, bet arī citur Eiropā un pasaulē.

Kopumā nāvessoda izslēgšana no soda mēru saraksta ir sabiedrības brieduma un progresa pazīme. Tomēr pēdējā laikā notikušie terora akti rosina diskusiju, vai šāds ļoti humāns un cilvēcisks žests kā nāvessoda atcelšana, nav pārāk dārga cena par bērnu dzīvībām? Varbūt būtu lietderīgi paredzēt arī izņēmumus, kad nāvessods tomēr ir piemērojams – nepilngadīgo slepkavības un terorisma gadījumā. Ja ar šāda soda mēra palīdzību izdotos gadā izglābt dažu bērnu dzīvības, varētu uzskatīt, ka mērķis ir attaisnojis līdzekli.

Traģēdija Norvēģijā arī ir traģiski uzskatāmi parādījusi, pie kā noved ienaidnieka meklēšanas un iebiedēšanas politika, kad pie visām likstām un nelaimēm tiek meklēts kāds ārējais ienaidnieks un vaininieks. Arī Latvijā politiskajās cīņās tiek izmantota iebiedēšanas un ienaidnieka meklēšanas taktika: balso par mums, citādi pie varas nonāks "tie citi".

Bet vai šie ienaidnieka meklētāji un cilvēku biedētāji būs gatavi uzņemties politisko atbildību gadījumā, ja kāds ekstrēmi noskaņots indivīds nolems burtiski sekot aicinājumam un vēlēšanu urnas vietā savu izvēli pierādīs ar ieroci rokās? Atbildi uz šo jautājumu atstāsim katrs savā ziņā.

Latvija sēro kopā ar Norvēģu tautu -traģiskie notikumi nav atstājuši vienaldzīgu nevienu mūsu zemes iedzīvotāju. Pie šīs valsts vēstniecības tiek likti ziedi un aizdedzinātas sveces.

Ir nogalināti sociāldemokrāti – Norvēģijas Strādnieku partijas jauniešu organizācijas pārstāvji, kas ir izraisījis īpašu līdzjūtības vilni līdzīgi domājošos cilvēkos visā pasaulē un Eiropā. Arī Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas biedri izsaka visdziļāko līdzjūtību Norvēģijas biedriem un ir gatavi vienoties cīņā par to, lai nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtotos.

Aivars Timofejevs
LSDSP priekšsēdētājs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!