Darbinieku vienaldzīgā attieksme pārbauda C hepatīta pacientes izturību
Foto: Shutterstock

Neizsakāms izmisums un nervu spriedze – sajūtas, kas bijušas līdzās visu teju gadu ilgo Dinas mammas C hepatīta izārstēšanas posmu. Haotisku šo laiku vērsa ne tikvien smagnējā ārstēšanas sistēma, bet arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) darbinieku attieksme. Slimnīca atzīst savu vainu un notikušo nožēlo.

C hepatītu Dinas mammai atklāja pērn septembrī. Taču, lai tiktu uz vizīti pie speciālista RAKUS Infektoloģijas poliklīnikā, kas ir viena no trim C hepatīta ārstēšanas vietām Latvijā, sievietei rindā bija jāgaida divi mēneši. Ārsta pieņemšanā tapa skaidrs – lasītājas mammai ir tāda saslimšanas pakāpe, ka atlabšanai pienākas valsts apmaksāta medikamentu terapija. Atlika vien sagaidīt ierakstītu vēstuli ar pozitīvu komisijas lēmumu.

Apstiprinājuma vēstule pienāca martā. Taču turpmākā Dinas mammas ārstēšanās pārvērtās pārdzīvojumu pilnā juceklī. "Vēstulē bija teikts, ka nekavējoties jāsazinās ar Austrumu slimnīcu, kur dos tālākos norādījumus. Pretējā gadījumā zāles var nepiešķirt," stingros noteikumus raksturo pacientes meita. Mamma tūdaļ arī zvanījusi, bet darbiniece viņai paziņojusi – arī recepte jāgaida pastkastē: "Kad mamma pēc šīs sarunas nolika klausuli, izmisums bija neizsakāms. Viņa bija paspējusi atrasties slimnīcā, jo akna ira strauji. Zāles bija nepieciešamas." Tikai pēc atkārtota zvana un uzstājīgas prasības pateikt, cik ilgi vēl jāgaida, sievieti savienoja ar kādu citu slimnīcas darbinieci. Izrādījās – lai saņemtu recepti, vispirms jāpierakstās pie ārstējošā ārsta. To viņa arī izdarīja, un saņēma recepti un zāles.

Pret slimniekiem kā pret spitālīgajiem

Slimnīcas sistēmā Dinas mamma ķepurojās arī trīs mēnešus vēlāk. Medikamentu terapija bija izieta, analīzes nodotas, bet solītā zvana par rezultātiem no ārstes tā arī nebija. "Zvanījām uz kabinetu darba dienās mēneša garumā uz maiņām ik pa stundai. Ārste necēla. Zinot slodzi, to varēja saprast," teic pacientes meita. Tad sieviete nolēmusi ārsti meklēt, izmantojot slimnīcas reģistratūras tālruni 67000610, kur gan aplami paziņots – konkrētais speciālists slimnīcā nestrādā. "Biju šokā. Reģistratūrā mani apkalpoja ne vien nekvalitatīvi, bet pilnīgi idiotiski," dusmas neslēpj lasītāja.

Nesekmīgi izrādījās arī mēģinājumi ārsti sameklēt, vēršoties Infektoloģijas poliklīnikas reģistratūrā. Klausuli pacēlusī darbiniece turklāt Dinai atklāti izteica neticību, ka C hepatīta slimnieks var izārstēties: "Ko tad jums pa telefonu pateiks?", "Ko tad jūs domājat, ka esat vesela, vai?" – viņa atminas darbinieces teiktās frāzes. Jau nākamajā dienā pēc sarunas sievietes ieradās Rīgā un prasīja analīžu rezultātus klātienē. Terapija izrādījās veiksmīga. "Mamma ir vesela. Esam laimīgas, pie ārsta tiksim decembrī, bet mamma vismaz nenoraksta sevi pie miroņiem," atvieglojumu pauž lasītāja, kura neslēpj rūgtumu, ka atbilžu izsniedzējas pret mammu izturējušās kā pret spitālīgo – nav teikušas ne "labdien", ne "lūdzu", pat neskatījās virsū.

Slimnīca sola uzlabot apkalpošanu

Slimnīcas vadība atzīst savu vainu un atvainojas Dinas mammai par notikušo. Pārbaudot lasītājas minētos faktus, konstatētas kļūmes darbinieku komunikācijā ar pacienti. "Esam konstatējuši, ka slimnīcas darbinieki nav skaidrā un saprotamā veidā izskaidrojuši, kāda ir ierastā kārtība, ārstējoties no C hepatīta," portālam "Delfi" norāda RAKUS preses sekretāre Aija Lietiņa. Pārrunas veiktas arī ar pacientes ārstējošo ārsti, lai mediķe turpmāk kabineta tālruņa numuru saviem pacientiem nedod, jo pieņemšanas laikā nav iespējams pagūt atbildēt arī uz zvaniem.

Slimnīcas vadībai gan pilnībā pārbaudīt Dinas klāstītā patiesumu nav iespēju. Patlaban slimnīcā kontroles un klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanas nolūkā ieraksta tikai tās sarunas, kas noris pa vienoto pacientu pieraksta tālruni 67000610. Taču telefonsarunas ar Infektoloģijas poliklīnikas reģistratūru tehnisku iemeslu dēļ līdz šim netika ierakstītas. Slimnīcā cer to sākt darīt tuvākajā laikā. "Plānoti arī citi uzlabojumi. Pašlaik pakāpeniski veic daudzo slimnīcas reģistratūru apvienošanu, lai klientu apkalpošana visā slimnīcā noritētu pēc vienotiem standartiem," pārmaiņas ieskicē Lietiņa, kura iestādes vadības vārdā pateicas pacientei par vaļsirdīgo savas pieredzes izklāstu un arī citus aicina administrācijai ziņot par problēmām, lai apkalpošanu uzlabotu.

Ar Dinas mammas gadījumu iepazinusies arī Veselības ministrija un pauž nožēlu, ka ceļš līdz C hepatīta ārstēšanai un pats ārstēšanās process izvērtās sarežģīts un sagādāja nevajadzīgus pārdzīvojumus. Jāpiebilst gan, ka vēstules saturs pilnībā atbilst slimnīcas atbildē paustajam, liekot secināt – atbilde sagatavota kopīgi.

Biedrība: 'Sliktu attieksmi gatavi 'norīt''

C hepatīta pacientu apvienība sūdzības par sliktu personāla attieksmi un nekvalitatīvu apkalpošanu saņem reti, portālam "Delfi" teic organizācijas pārstāvis Kristaps Kaugurs. Tas gan nenozīmē, ka slimniekiem ārstēšanas procesā nemēdz būt slikta pieredze, pārvarot komunikācijas un birokrātijas šķēršļus, bet skaidrojums drīzāk meklējams slimības ārstēšanas vēsturē Latvijā.

"Bezmaksas C hepatīta ārstēšana ir nesena tradīcija Latvijā – tā pieejama kopš 2016. gada. Daudzi pacienti, sevišķi tie, kas ar C hepatītu slimo jau ilgstoši, ir laimīgi, ka terapija beidzot ir efektīva un bez maksas. Slikto apkalpošanu un attieksmi, neprofesionālu darbinieku rīcību ārstēšanas laikā viņi ir gatavi norīt un pieciest," pauž Kaugurs.

C hepatīta ārstēšanu līdz 2016. gadam Kaugurs raksturo kā laimes spēli. Terapijā izmantoja "novecojušu ārstēšanas metodi", kuras efektivitāte bija puse uz pusi. Piedevām pacients cieta no smagām blaknēm un viņam bija jāveic ārstēšanās līdzmaksājums 25% apmērā, kas krietni pārsniedza tā brīža minimālo mēnešalgu. "Domāju, ka nākotnē, kad mūsdienīga bezmaksas ārstēšana būs kļuvusi par pierastu lietu Latvijā, būs vairāk gadījumu, kad cilvēki uzstās uz tiesībām saņemt patīkamu un profesionālu apkalpošanu," pārliecināts biedrības pārstāvis, kurš Dinu uzteic par dalīšanos savā pieredzē.

Kaugurs arī min, ka slimnīcām un ārstniecības iestādēm vēl daudz darba veicams, mainot attieksmi un komunikācijas veidu ar cilvēkiem, par ko liecina arī statistika (2016) par C hepatīta inficēšanās avotiem. Turpat piektā daļa jeb 19% visu C hepatīta slimnieku kā inficēšanās avotu norādījuši ārstniecības iestādes – dažādas invazīvas ārstēšanas procedūras, piemēram, zobu labošana. Tieši tikpat liela daļa pacientu, 19%, kā inficēšanās avotu norādījuši intravenozās narkotikas.

"Daudzviet slimnīcu personāla darbībās neizskausta palikusi padomju laika pieredze, ko mainīt ir ārkārtīgi grūti. Bieži darbinieki rīkojas klajā pretrunā ar pieņemtajām procedūrām un sanitārajām prasībām, ko pierāda arī nesenais skandāls par vienreiz lietojamu ārstniecības instrumentu atkārtotu izmantošanu," uzmanību vērš biedrības pārstāvis.

DELFI Aculiecinieks

Source

DELFI Aculiecinieks

Tags

Lasāmgabali Latvijas Infektoloģijas centrs Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Veselības aprūpe Veselības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Darbinieku vienaldzīgā attieksme pārbauda C hepatīta pacientes izturību

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus