'Delfi' lasītājs satraukts par pikšķerēšanu 'Swedbank' vārdā
Foto: DELFI

"Cilvēkam izlec "Swedbank" paziņojums par to, ka esot ieskaitīta nauda kontā. Pēc nospiešanas uz paziņojuma tiek prasīts apstiprinājums ar "Smart-ID", un nauda aiziet nezināmā virzienā," ziņo Jans. "Swedbank" apstiprina, ka šādi gadījumi fiksēti Lietuvā, bet līdz šim Latvijā nav tikuši konstatēti.

Informāciju par aizdomīgajiem paziņojumiem "Swedbank" vārdā "Delfi" lasītājs saņēmis no trim saviem draugiem. "Pašam man nav iespēju apstiprināt šo informāciju. Bet es šaubos, ka trīs draugi ko tādu teiktu tikai joka pēc," viņš norāda. "Kā saprotu, tendence ir uz "Android" ierīcēm."

Par pikšķerēšanas jeb personīgo datu zagšanas mēģinājumiem no viedierīcēm, izmantojot "Smart ID", līdz šim ziņots Lietuvā. "Jau 27. februārī, izmantojot Lietuvas kolēģu pieredzi, brīdinājām savus klientus pievērst pastiprinātu uzmanību ierastām darbībām," norāda "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Līdz šim Latvijā par pikšķerēšanas gadījumiem, izmantojot "Smart-ID", lietotāji nav ziņojuši, taču, kā norāda Krops, tad, spriežot no "Delfi" lasītāja stāstītā, minētie varētu būt pirmie gadījumi. Par tiem banka aicina ziņot, lai uzņēmumā varētu iegūt informāciju par konkrētiem darījumiem.

"Vienmēr atgādinām saviem klientiem – rūpīgi sargājiet savus datus un neapstipriniet dīvainus informācijas apstiprinājumus. "Swedbank" nekad nelūgs klientam īpaši apstiprināt naudas saņemšanu pašu kontā," brīdina bankas pārstāvis. "Ja rodas kaut mazākās aizdomas, ka saņemtais paziņojums ir ārpus ierastā, drošāk ir sazināties ar bankas Klientu apkalpošanas speciālistiem."

Ziņots, ka informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" brīdina par pikšķerēšanas kampaņu, kas orientēta tieši uz "Smart-ID" lietotājiem ar mērķi izmantot datus, lai iztukšotu kontus.

"Cert.lv" informē, ka februāra pēdējā nedēļas nogalē Igaunijā "SEB" un "Swedbank" klienti piedzīvojuši masveida pikšķerēšanas kampaņu ar mērķi izkrāpt sensitīvu bankas klientu informāciju un veikt nesankcionētus naudas pārskaitījumus. Nedēļu vēlāk šādu pašu kampaņu piedzīvojuši arī Latvijas "SEB" bankas klienti. "Cert.lv" pieļauj, ka līdzīgi uzbrukumi varētu tikt vērsti arī pret citu banku klientiem Latvijā.

Krāpniecība izpaužas, vispirms bankas klientiem saņemot e-pastu par it kā saņemtu ziņu no bankas, ko iespējams apskatīt, atverot e-pastā norādīto saiti.

Atverot saiti, lietotājs tiek pārvirzīts uz šķietamu bankas lapu (latviešu vai igauņu valodā ar bankas logo utt.). Vietnes adrešu laukā gan skaidri redzams, ka tā nav oficiālā bankas vietne.

Viltus lapā apmeklētājs tiek informēts par it kā bankas veiktiem simulācijas testiem un saņem aicinājumu veikt simulētu pārskaitījumu šī testa ietvaros. Tiek apgalvots, ka lietotāja finanses ir drošībā un tā ir tikai simulācija. Attiecīgi tālāk tiek lūgts ievadīt lietotājvārdu, paroli vai "Smart–ID" PIN 1 un PIN 2 kodus.

"Protams, tā nav nekāda simulācija, un krāpnieki iegūtos bankas piekļuves datus nekavējoties izmanto īstajā vietnē, lai censtos "iztīrīt lietotāja kontu"," norāda "Cert.lv".

Institūcija aicina šādus e-pastus nekavējoties izdzēst, nekādā gadījumā neatvērt e-pastā norādīto saiti un neievadīt paroles, jo tas ir kārtējais krāpšanas mēģinājums. Tāpat "Cert.lv" atgādina, ka neviena banka šādus e-pastus nekādos apstākļos nesūtītu saviem klientiem.

Banku klientus institūcija aicina vienmēr pievērst uzmanību arī adrešu laukam un pārliecināties, vai atvērtā vietne atbilst oficiālajai bankas vietnei. Vienmēr jāpievērš uzmanība arī drošības kodam – lai tas sakristu gan ar bankas maksājumā redzamo, gan to, kas redzams "Smart-ID" lietotnē.

Saņemot šādus vai līdzīgu e-pastus, "Cert.lv" aicina sazināties ar banku un informēt par notikušo.

DELFI Aculiecinieks

Source

DELFI Aculiecinieks

Tags

Aculiecinieka ziņas SEB Banka Swedbank
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form