Edgars Pauls: Ko deputāti varētu uzdāvināt iedzīvotājiem Latvijas simtgadē
Foto: LETA

Vēl tikai daži mēneši līdz Latvijas simtgades atzīmēšanai. Tiek gatavotas grandiozas svinības, tērēti milzīgi līdzekļi svinību organizēšanai. Atbildīgās amatpersonas uzstājas ar patosu pilnām runām par saviem sasniegumiem, atsaucoties uz statistikas rādītājiem, kur viss ir vienkārši - tikai cipari, bet aiz cipariem slēptās cilvēku ciešanas nav redzamas.

Latvijā ir 456 700 pensionāru, vidējā pensija - 297,61 eiro mēnesī. Lielākā ir 19 000 eiro, bet mazākā – 70,43 eiro mēnesī. Minimālā pensija, ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, ir vienāda ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,1 (70,43 eiro, invalīdam no bērnības – 117,39 eiro). Ja apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, tad pensija vienāda ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,3 (83,24 eiro, invalīdam kopš bērnības – 138,74 eiro). Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, tad pensija ir vienāda ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,5 (96,05 eiro, invalīdam kopš bērnības – 160,08 eiro). Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk, tad pensija ir vienāda ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,7 (108,85 eiro, invalīdam kopš bērnības – 181,42 eiro).

Latvijā vecuma pensiju saņem apmēram 456 700 iedzīvotāju, invaliditātes pensiju saņem apmēram 74 400 iedzīvotāju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 64 eiro apmērā ik mēnesi saņem ap 21 000 iedzīvotāju.

Vidējā alga valstī 2017. gadā bija 900 eiro mēnesī, bet šogad, iespējams, sasniegs 997 eiro menesī. 4124 iedzīvotāji saņem vairāk nekā 6000 eiro mēnesī. Minimālā alga ir 430 eiro mēnesī (uz rokas 346,16 eiro), bet dzīvokļa īrei nepieciešami 350 eiro mēnesī. Pat, ja uz papīra alga ir 500 eiro mēnesī, tad uz rokas tie ir 391,71 eiro. Un tādu minimālās algas un mazāku ienākumu saņēmēju ir aptuveni 251 200 strādājošo. Šiem cilvēkiem kā glābšanas riņķis tiek pasviesti ātrie kredīti, kuri iznīcību tikai paātrina, nododot šos izmisumā iedzītos cilvēkus zvērināto tiesu izpildītāju "gādīgajās rokās" (parādu verdzībā).

Nevar noliegt, ka Latvijā daudzi par turīgiem kļuva tieši tiesībsargājošo iestāžu bezdarbības dēļ, bet ļoti liela tautas daļa tika iedzīta nabadzībā tikai tādēļ, lai daži kļūtu ļoti turīgi.

Kopš 2014. gada janvāra netiek aprēķināts iztikas minimums valstī, bet ir noteikts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts 64 eiro apmērā acīmredzot ziepēm, striķim un ķeblītim.

Latvijā cilvēki nesūdzas par saviem smagajiem dzīves apstākļiem, jo sūdzēšanās draud ar apkārtējo apsmieklu, bet palīdzības prasīšana bieži vien beidzas ar bērnu izņemšanu no ģimenes. Tas, ka Latvijā nav skaļu protesta akciju, nav deputātu nopelns, jo Latvijā iedzīvotāji savu protestu pret notiekošo nepauž skaļos protesta mītiņos, bet protestē aizbraucot no valsts, kurā jūtas nevajadzīgi un atstumti.

Tie, kas nespēj aizbraukt, bieži vien izdara pašnāvību.

Ja cilvēki skaļi neprotestē, tad tas nenozīmē, ka valstī viss ir kārtībā un ka var milzīgus līdzekļus tērēt svētku svinēšanai. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, tad Latvijas Republikas 12. Saeima valsti pieņēma ar 1 990 100 iedzīvotājiem, bet nākamajai Saeimai to nodos ar apmēram 1 920 000 iedzīvotāju.

9. Saeima pamanījās zaudēt aptuveni 164 100 iedzīvotājus. Bet tas, ka Latvijā mirstība krietni pārsniedz dzimstību un ka iedzīvotāju skaits ir krietni sarucis, netraucē deputātiem sevi slavēt un prasīt algas pielikumu.

Protams, ka dažos mēnešos nevar izlabot visas 27 gados pieļautās kļūdas, bet ir iespēja vismaz nedaudz pacensties novērst to kaitējumu, kas ir nodarīts iedzīvotājiem.

Kā viens no risinājumiem alternatīvai naudas tērēšanai tika piedāvāts svinībām paredzētos līdzekļus novirzīt ar vēzi slimo ārstēšanai, bet atsaucību Saeimā un Ministru kabinetā šāds priekšlikums nav guvis.

Velti cerēt, ka deputāti šajos mēnešos gribēs un varēs aprēķināt reālo iztikas minimumu, kam pielīdzinās algu un pensiju. Velti arī cerēt, kā viņi noteiks, ka ienākumi iztikas minimuma apmērā nav apliekami ar nodokļiem. Tāpat velti cerēt, ka deputāti beidzot apturēs ātro kredītu iznīcinošo darbību Latvijā.

Tomēr ir kāda lieta, ko deputātiem vajadzētu izdarīt līdz simtgades svinībām, tā neprasīs nekādus ieguldījumus no valsts kases – atbrīvot cilvēkus ar maziem ienākumiem no parādsaistībām, jo no ienākumiem, kas mazāki par minimālo algu, tāpat neko nedrīkst piedzīt. Tā būtu krietni vērtīgāka dāvana šiem cilvēkiem nekā daudzie koncerti un salūti.

DELFI Aculiecinieks

Source

DELFI Aculiecinieks

Tags

Ātrie kredīti Latvijas simtgade Pensija Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus