Tomēr īstā X stunda pienāca vakar līdz ar LTV raidījumu "Sastrēgumstunda", kas tiem, kuri bija sākuši kaut nedaudz saprast par elektroenerģijas tirgus atvēršanu, sajauca prātus pilnībā, jo ar terminiem, principiem un pieejām tika manipulēts bez ierobežojumiem.
Ja pašā raidījuma sākumā, raidījuma vadītājas uzstādītais jautājums "Kāpēc par elektrību maksāsim vairāk?" šķita loģisks, tad jau pēc īsa brīža izskanējušais aptaujas jautājums lika vilties "Vai "Latvenergo" jaunā elektrības cena ir noteikta godīgi?". Kā var runāt par godīgs, negodīgs kategorijām brīvā tirgus apstākļos?
"Latvenergo" ir nācis klajā ar savu jauno cenu piedāvājumu mājsaimniecībām un mājsaimniecību ziņā ir to pieņemt vai nepieņemt. Ja piedāvājums nepatīk, tad var izvēlēties citu tirgotāju. Turklāt interesanti, cik aptaujas dalībnieku izvēlēsies atbildi – "Jā" - noteikta godīgi? Protams, ka absolūts mazākums, jo cena taču pieaugs.
Raidījuma laikā tika brīvi lēkāts no termina tarifs uz brīvā tirgus cena, piesaucot gan vecos elektroenerģijas tarifus, gan minot cenas, kādas būs pēc 1. aprīļa. Sabiedrībai būtu skaidri jānodefinē tas, ka līdz 1. aprīlim pastāv elektroenerģijas regulētie tarifi, bet pēc tam tarifs būs tikai "Sadales tīkla" pakalpojumiem; regulēta tiks arī Obligātā iepirkuma komponente (OIK). Elektroenerģijas cenu noteiks tirgotāji savstarpējā konkurencē.
Viens no veidiem, kā uzbrukt "Latvenergo", izvēlēta vēršanās pret elektroenerģijas tirdzniecības izmaksām, kuras rodas elektroenerģiju pārdodot mājsaimniecībām, - jo tās esot pieaugušas. Taču izmaksas ir nevis pieaugušas, bet beidzot tās tiks pariezi attiecinātas. Izmaksas, elektroenerģiju pārdodot mājsaimniecībām, ir daudz
lielākas, nekā, apkalpojot juridiskās personas.
Ja kāds no tirgotājiem nespēs būt efektīvs, tad viņu ātri izkonkurēs citi. Turklāt brīvā tirgus apstākļos neviens neatklāj cik viņa produktā ir ražošanas, mārketinga vai pārdošanas izmaksas. Katrs konkurē, mēģinot būt pēc iespējas efektīvāks.
Nebrīnos par to, ka raidījuma skatītāji klātienē atklāti pauda to, ka nizprot šo diskusiju. Arī es, būdams eksperts ar 10 gadu pieredzi enerģētikā, lielāko daļu raidījuma nespēju saprast. Proti, kāds bija šīs diskusijas mērķis? Sabiedrība ir jāizglīto, taču arī jāapzinās, ka ar karoti mutē nevienam zināšanas ielikt nevar. Interesants šķita arī "Swedbank" pārstāves paziņojums, ka neviens jaunos cenu veidus nesaprot, jo grūti izprast principu: tērē vairāk, maksā mazāk.
Neuzskatu, ka Latvijas iedzīvotāji ir tik neattapīgi, turklāt jaunie tirdzniecības piedāvājumi no tirgotājiem ir gana vienkārši un arī piemērojami ikviena vajadzībām.
Vairākkārt tika apgalvots, ka "Latvenergo" nav konkurentu. To raidījuma beigās uzsvēra arī Neo, skaidri pauzdams viedokli, ka izvēle būs starp "Latvenergo" un "Latvenergo". Patiesībā konkurence ir un būs, jo tirgotājs "Baltcom" savas cenas jau ir paziņojis. Tās ir pat nedaudz zemākas par "Latvenergo". Turklāt "Baltcom"ir gatavs elektroenerģiju tirgot visām mājsaimniecībām, kas to vēlas.
Varētu vēl ilgi turpināt par raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem. Dīvainību bija patiešām daudz. Piemēram, starta
tarifa principu putrošana, "Swedbank" pārstāves nezināšana, ka dienas un nakts tarifi pastāv jau sen, vēlme, lai SPRK pārbauda Latvenergo izmaksas brīvā tirgus apstākļos un citas.
Raidījumā apspriestās "Latvenergo" tirdzniecības izmaksas pēc vakardienas tikai pieaugs, jo būs jāizlieto vairāk resursu, lai kliedētu tos maldus, ka būs iezagušies cilvēku prātos.
Manuprāt, pēc vakardienas LTV ir parādā sabiedrībai skaidrojumu par izmaiņām pēc 1. aprīļa. Šādu skaidrojumu būtu jāpasniedz bez sakāpinātām emocijām un jāļauj katram pieņemt pareizos lēmumus. Savukārt valdībai šobrīd jāvelta visas pūles, lai izstrādātu saprotamu un viegli pieejamu atbalsta mehānismu tiem, kuriem izmaksu kāpums radīs vislielāko iespaidu. To nekādā gadījumā nedrīkst darīt, atliekot tirgus atvēršanu.
"Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa: "Vēlos norādīt, ka Samtiņa kunga paziņojumā mans viedoklis interpretēts neadekvāti. "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūtā esam pievērsuši uzmanību līdz šim publiskotajiem elektrības tirgotāju piedāvājumiem un secinājuši, ka piedāvājumi ietver virkni nosacījumu, ko mājsaimniecībām jāprot salikt kopā, lai izdarītu secinājumus par sev piemērotāko izvēli – patēriņa apjoms, abonēšanas maksas esamība vai neesamība, līguma laušanas nosacījumi, norēķināšanās paradumi, atšķirīgie principi, kā cena mainās atkarībā no patēriņa: vienam tirgotājam cena mainās līdzi patēriņam, otram cena atkarīga no izvēlētā līguma.
Tāpat arī lielākā daļa mājsaimniecību nav pazīstamas ar nakts un dienas elektrības cenu piemērošanas sakarībām, jo pagaidām pēc dienas un nakts tarifiem norēķinās vien neliels procents mājsaimniecību. Tāpēc lielai daļai mājsaimniecību trūkst izpratnes, cik no kopējā elektrības patēriņa iespējams novirzīt uz lētākajām nakts stundām, pie kāda patēriņa apjoma un paradumiem šāda tipa piedāvājuma izmantošanu būtu vērts apsvērt, kā arī par šī laikā dalītā patēriņa uzskaites risinājumiem un izmaksām.
Tāpēc mājsaimniecībām ir jāsniedz atbalsts, lai tās spētu iejusties jaunajos apstākļos un pieņemt sev visizdevīgākos lēmumus. "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūts savu ieguldījumu šajā jomā plāno sniegt, drīzumā tīmekļa vietnē www.manasfinanses.lv ievietojot mājsaimniecībām izmantojamu kalkulatoru dažādu piedāvājumu salīdzināšanai."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
