Ēriks Jēkabsons: Mediji īsteno linča tiesu pret Trampu
Foto: Foto: Privātais arhīvs

ASV prezidenta vēlēšanas nav aiz kalniem, tās notiks 8. novembrī. Par to liecina arī kaislības, kas ir saceltas ap abiem kandidātiem – demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni un republikāņu pārstāvi Donaldu Trampu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Faktiski jau lielākās kaislības tiek celtas ap otro no minētājiem kandidātiem, proti, Trampu, un tās atnākušas arī līdz Latvijas medijiem un sabiedrībai.

Vairākus gadu desmitus esmu dzīvojis ASV, arī šobrīd dalu savu laiku starp divām valstīm – ASV un Latviju. Ja man 8. novembrī būtu jāiet balsot, teikšu godīgi, neatdotu savu balsi nedz par Klintoni, nedz Trampu. Ir jau skaidrs, ka republikāņi vienmēr iestāsies par Trampu un demokrāti par Klintoni, un sabiedrībai šeit neko nevar pārmest, jautājums vairāk ir par medijiem – to spēju būt objektīviem un profesionāliem.

Mediju linča tiesa

Televīzijas, piemēram, CNN, kā arī drukātie mediji padara Trampu par briesmoni, īpaši cenšas piemeklēt neizdevušās bildes un video kadrus, izsaka komentārus un piezīmes par izskatu u.tml. Pacenšas arī izraut no konteksta dažādas frāzes, piemēram, izteikumus par sienas celšanu uz Meksikas robežas vai attiecībām ar Krieviju.

Faktiski daļa ASV mediju īsteno linča tiesu pret Trampu, turklāt to dara tie paši liberālie mediji, kuri nenogurstoši skandina, ka katram ir tiesības uz savu viedokli, ka jāpieņem visi cilvēki, neatkarīgi no viņu nostājas, sociālā stāvokļa un politiskās vai reliģiskās piederības; ka nedrīkst kritizēt cilvēka izskatu u.tml. Laikam jau taisnība populārajā teicienā par toleranci, ka "ar tolerantiem cilvēkiem ir viena dīvaina lieta, viņi ir toleranti tikai pret tiem, kuri piekrīt viņu viedoklim".

Nevar noliegt, ka republikāņi, lai arī daudz kritizē pretinieku kandidāti Klintoni, savos izteikumos ir daudz korektāki.

Kur paliek ētika?

Par kādu toleranci un profesionalitāti varam runāt, ja liberālie mediji atļaujas Trampu nodēvēt par oranžo orangutanu un kretīnu?! Šo izteikumu, starp citu, pārņēmuši arī daži Latvijas žurnālisti, vairākkārt to atkārtojot Latvijas medijos, tādejādi radot šaubas arī par savu spēju ievērot žurnālistikas ētiku. Šaubos, vai kāds no viņiem uzdrošinātos tagadējo ASV prezidentu nodēvēt, piemēram, par melno šimpanzi… Lai arī reizēm skarbs savos izteikumos, arī Tramps ir cilvēks, kuram ir ģimene – sieva, bērni, tuvinieki, kuri katru dienu medijos dzird šādus apzīmējumus.

Faktiski šeit vairs nav runa pat par toleranci vai ētiku, bet rodas pamatotas bažas par naida runas izplatīšanu – spilgts piemērs ir Hilarijas Klintones paziņojums, ka Trampa atbalstītāji ir nožēlojami cilvēki (precīzāk sakot, pat "grozs ar pabirām" (basket of deplorables)), tātad 40 % ASV iedzīvotāju ir nožēlojami cilvēki un pabiras (pēc jaunākajiem aģentūras "Reuters" un kompānijas "Ipsos" datiem, Trampu atbalsta 40 %, bet Klintoni – 39 % iedzīvotāju)! Un tā atļaujas pateikt politiķe, kura nākotnē vēlas vadīt šo valsti…

Kad par cilvēkiem ķengājas un zākājas, turklāt nepamatoti, bez konstruktīvas kritikas, par to nedrīkst klusēt, jo tas ir zemiski un pretīgi.

ASV prezidents nav Ziemeļkorejas prezidents

Linča tiesa no ASV medijiem atceļojusi arī uz Latvijas sabiedrisko telpu, kur izskan pat tādi izteikumi, ka Trampa kļūšana par ASV prezidentu Latvijai būtu briesmīgi. Tas, ka Tramps ir bieds Latvijai, ir pilnīgas muļķības. Jāsaprot, ka ļoti daudzos jautājumos ASV prezidents nevar neko panākt bez Kongresa, Senāta un Valsts departamenta atbalsta. ASV prezidents nav Ziemeļkorejas prezidents, kuram ir vienpersoniska un neierobežota vara. Nevajag visas ziņas no ASV medijiem uztvert kā absolūto patiesību.

Iespējams, var nepatikt kādi Trampa izteikumi par NATO nākotni un daudz pieminēto līguma 5. pantu, kas paredz, ka uzbrukums vienam NATO loceklim, nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm, taču jāsaprot, ka Tramps ir biznesmenis, tāpēc domā un izsakās skaudri kā biznesmenis. Ja Latvija vēlas palīdzību un atbalstu no NATO, jāpilda mājasdarbi, piemēram, jāatvēl 2 % no IKP aizsardzībai.

Nenoliedzami, Trampa runām vajadzētu būt nosvērtākām, mazāk emociju un neveiklu izteikumu, taču jāsaprot, ka demokrātus atbalstošie mediji eskalē situāciju. Tiekoties ar augsti stāvošajiem politiķiem Vašingtonā, ASV Valsts departamenta darbiniekiem, kā arī skatoties ziņas ASV un Latvijā un klausoties dažādos "ekspertu" viedokļos, secinu, ka daļa Latvijas "ekspertu" ir ļoti ietekmējušies no ASV liberālajiem medijiem, tāpēc mums pašiem ļoti rūpīgi jāizsver, kuriem ziņu avotiem ticēt un kuriem – nē. Nevajag visas ziņas no ASV medijiem uztvert kā absolūto patiesību, arī tur gadās neprofesionāli un nekompetenti žurnālisti.

Trampam ir spēcīga komanda

Jāapzinās, ka viss nav tikai balts un melns, protams, ka tā nav. Nav tā, ka par Trampu balsos tikai neizglītotā un sociāli nelabvēlīgā amerikāņu daļu, savukārt, par Klintoni – intelektuāļi. Abās pusēs ir ļoti dažādi cilvēki, katrs ar saviem apsvērumiem. Liberālie mediji veikli pamanās noklusēt, ka Tramps ap sevi ir sapulcējis spēcīgu komandu, izglītotus profesionāļus, tostarp, akadēmiķus.

Aicinātu Latvijas sabiedrību neļauties biedēšanai un provokācijām – Latvija var paļauties uz ASV atbalstu, neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs 5. novembra vēlēšanās. ASV viceprezidents Džo Baidens savā vizītē Latvijā jau skaidri un gaiši pateica – NATO paliek, un tā līguma 5. pants ir svēts ASV pienākums. Tā nozīmi apzinās visi ASV ārpolitikas veidotāji, tostarp arī Trampa politiskie pretinieki.

ASV joprojām valda patriotisms un ģimenes vērtības

ASV sabiedrība, protams, ir sadalījusies divās daļās – vieni par republikāņu kandidātu, citi par demokrātu. Arī manā draugu un paziņu lokā viedoklis nav viennozīmīgs. Ja vecākie ASV dzīvojošie latvieši ir konservatīvāki, tad otrās paaudzes pārstāvji, lai gan tradicionāli savos uzskatos, komunikācijā ir daudz liberālāki. Uzaugot ASV, viņi ir iemācījušies, ka pret visiem jābūt laipniem, jārunā pieklājīgi un jāsmaida, arī tad, ja personiskais viedoklis nemaz nav tik jauks.

ASV joprojām valda patriotisms un ģimenes vērtības, tā joprojām ir lielvara – plaša un atvērta. Jā, arī ASV ir netikumi, dažādi cilvēki, minoritātes un tamlīdzīgi, taču tas nav nospiedošais vairākums, tas nav meinstrīms. Tas, ko mēs pieņemam no ASV, ir atkarīgs tikai no mums pašiem, proti, vai pieņemam Holivudu un tās subkultūras, minoritātes, vai pieņemam ticību savai valstij un ģimenes vērtībām?

ASV brīvība un labā dzīve tiek uztverta par pašsaprotamām lietām, šeit gan derētu pamācīties no Latvijas (un visām Baltijas valstīm), ka brīvība un miers ir ārkārtīgi lielas vērtības, par kurām nākas smagi cīnīties. Mums nav tik lielu iespēju un mērogu kā ASV, bet esam izcīnījuši neskaitāmas smagas cīņas. Dzīvojot starp abām valstīm, redzu gan labo, gan slikto abās sabiedrībās, un varu teikt, ka amerikāņiem būtu vērts aizgūt latviešu sīkstumu, neatlaidību, darba tikumu un dabas mīlestību. Kā mēs mīlam savu zemi! To pierāda rīkotās lielās talkas, spēcīgais tautas atbalsts mūsu sportistiem un kopības sajūta Dziesmu svētkos. Mēs varam būt lepni un būt piemērs citiem, arī Amerikai.

DELFI Aculiecinieks

Tags

ASV Baltija Donalds Tramps Hilarija Klintone NATO Vēlēšanas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form