Foto: PantherMedia/Scanpix
"Sveiki! Gribu padalīties personīgajā pieredzē, lietojot spaisu. Kad sāku, man bija 18 gadi. Man nebija meitenes un arī mājās bija virkne problēmu. Sāku lietot zāli," portālam "Delfi" raksta Zevv77.

"Sākumā mani tas aizrāva, man tas patika. Likās, ka spaisa lietošana nebūt nav kaitīga lieta, kā to tagad pasniedz pat populārās mūzikas dziesmās.

Taču, kad biju lietojis spaisu jau pusgadu, novēroju, ka esmu sācis slinkot, nervozēt un pamazām slīgstu dīvainā pasaulē.

Tik pēc tam es sapratu, ka vielas ietekmē, kļūstu citādāks, turklāt ne tajā labākajā veidā. Spaisu intensīvā režīmā lietoju divus gadus. Tas notika šādi - 23 dienas bez pārtraukuma nopīpēju kādas divas līdz trīs paciņas. Neko citu, izņemot kārtējo devu, sev apkārt pat neredzēju. Pēc šī raunda vienu dienu izlaidu, bet tad atkal turpināju un pipēju desmit dienas no vietas.

Viss tas sākās, kad satikos ar savu bērnības draugu pēc piecu gadu ilgas neredzēšanās. Viņš man iedeva spaisu. Kad to pirmo reizi pamēģināju, nokļuvu pavisam citā pasaulē.

Sajūtas, lietojot spaisu, ir patiešām vājprātīgas. Neviens par to nerunā, bet patiesībā ir tā, ka ikreiz es gaidīju to mirkli, kad efekts pāries, lai atkal varētu uzelpot mierīgi. Pietiek tikai ar vienu vienīgu dūmu, lai tas sāktos. Spaiss nav zāle, vai kas tamlīdzīgs. Viens dūms un tu attopies murgā.

Neviens nerunā arī par to, ka spaiss ir ļoti spēcīga narkotika. Pietiek uzpīpēt vien kādas divas trīs reizes un jau esi tajā iekšā, esi kļuvis par atkarīgo. Viens no spaisa lietošanas efektiem ir specīgas bailes par to, ka pārējie tevi redz. Lietošanas efekts ir paranoja.

Acis kļūst sarkanas, gaita mainās, kļūsti nemierīgs. Cigarešu pīpētāji mani lieliski sapratīs. Spaisa lietošana ir mazohistiska atkarība. Sākotnēji efekts turpinās stundu, bet, lietojot ilgāku laiku, tas saglabājas vien kādas 30 minūtes. Pēc tam pāriet. Iestājās pilnīga apātija un skumjas.

Kas īsti notiek Latvijā? Aizbraucot uz Holandi, atteicos no spaisa un pārgāju uz zāli, ko pīpēju katru dienu - lielās devās. Padzīvojot Holandē, uzzināju, ka arī te spaiss bija brīvi pieejams, taču to AIZLIEDZA.

Tāpēc raisās jautājums: kāpēc tad Holandē spaisu aizliedza, bet pie mums kas tāds nav iespējams. Vai tad arī te nevarētu pārņemt nīderlandiešu pieredzi? Vēl viens fakts, ko nule uzzināju. Mans draugs, strādājot policijā un būdams labs cilvēks, pastāstīja man, ka spaisa tirgošanā iesaistīti arī paši likuma kalpi - policijas pārstāvji.

Ceru, ka manis aprakstītā personiskā pieredze dos kādu labumu. Lūdzu, neļaujiet sevi piemānīt ar liekulīgajiem spaisa nosaukumiem - legālās narkotikas, vīraks. Ja vien jūs redzētu, cik gan daudzi pie bodītēm stāv un diedelē, kratoties un vaidot, vien pāris dūmu dēļ.

Ar cieņu, patriots."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!