Foto: DELFI
Notika referendums, kuram patiesībā nebūtu jānotiek, bet tas jau ir pārmetums mūsu Satversmes tiesai, likumdevējiem un politiķiem. Latgalē tas bija cietsirdības balsojums. Tādu pārmetumu un dusmu pilnu attieksmi pret latviešu valodu un latviešiem iepriekš neesmu manījis. Man uz automašīnas ir uzlikts Latvijas karodziņš, un braucot ieraugu, kāda ir attieksme dažiem šoferiem, kas brauc pretī un ierauga šo karodziņu. Redzu dūres vicinām un muti dusmās un lamās kustinām.

Redzot šādu attieksmi, gribās uzlikt vēl vienu karodziņu un ne jau tāpēc, lai kādu kaitinātu, bet gan patriotisma jūtu vadīts, ka esmu latvietis un man ir visas tiesības to darīt. Man nav jājūtas vainīgam, ka esmu latvietis un tādā veidā to apliecinu, kaut arī kādam tas nepatīk, nevienu neizprovocējot. Provokācijas un apvainojumus esmu saņēmis tieši no otrās puses. Man nekad nebija problēmu runāt ar krievvalodīgiem viņu dzimtajā valodā, bet šis balsojums Latgalē lika man saprast, ka esmu kļūdījies, pašam nerunājot latviski, neļaujot arī viņiem tādā veidā mācīties latviešu valodu. Turpmāk vairs tā nedarīšu, mācīšu viņiem runāt latviski, mācīšu strādāt - sniegu tīrīt, norādīšu uz necenzēto vārdu lietošanu.

Vēl, šis balsojums parādīja, cik cilvēki varēja padoties manipulācijām, ko Krievija izloloja, kad daudzi kļūst par instrumentiem dažu šķēlējspēku rokās. Tas nevar būt protesta balsojums, it kā par bezdarbu, augstajām cenām, par pensiju paaugstināšanu. Ar to šim balsojumam nevar būt nekāda sakara. Latvieši, krievi, ebreji, poļi un citas tautības, kas dzīvo Latvijā, vienlīdzīgi atrodas ekonomiskajā situācijā, tāpat saņem pensijas un citas sociālās garantijas. Tai pašā laikā krieviem Latgalē un visā Latvijā šīs iespējas ir lielākas – viņiem ir vairāk biznesa uzņēmumu un darījumu, lielākā daļa kontrabandas no Krievijas nāk, pateicoties viņiem, kā jau Saeimas deputāts Jānis Tutins minēja vietējā laikrakstā, ka ne jau bez amatpersonu ziņas šī kontrabanda nāk uz un caur Latviju. Viņš tikai nenosauca tos "lielos lāčus", caur kuru rokām ienāk šī netīrā prece, kuru, tālāk realizējot, var izdot avīzes pirms vēlēšanām, balso "Par" atklātnes utt. Tādejādi viņu pašu elektorāts tiek vazāts aiz deguna, pašiem tautiešiem to neapzinoties.

Runājot par pašu darba un aģitācijas ieguldījumu referendumā, tad jau labāk šo enerģiju veltītu nevis tukšām un nevajadzīgām lietām, bet gan domātu vairāk par iedzīvotājiem, ģimenēm ar bērniem, veciem ļaudīm, nodarbinātības iespējām. Šo jautājumu, ko risināt ir pietiekami, bet nez kāpēc šeit mēs esam neatlaidīgi un pašaizliedzīgi. Tam, kas būtu jāizdara, vairs spēka un enerģijas nav. Tagad, kad šis balsojums noslēdzās, varētu sākt darīt ko nozīmīgu Latgales iedzīvotāju labā, bet nu atkal, tagad Rēzeknes mērs aicina domāt par reģionālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Un "nacionālās minoritātes" pūlis sauc: "Jā, jā, rokas nost…"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!