Iedzīvotājus sadusmo lielveikala būvniecība pie Brīvdabas muzeja  (154)

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs - vecākais šāda tipa muzejs Eiropā, viena no Rīgas pilsētas kultūras un latviešu nacionālās identitātes pērlēm. Kā raksta pats muzejs, tā ir vieta, kas "atklāj latviešu un citu Latvijā vēsturiski dzīvojošo tautu kultūras mantojumu, darba un sadzīves tradīcijas un estētisko pasauli."[1] Tas ir arī svarīgs tūrisma objekts visas Latvijas mērogā, kas valstiskā līmenī pamatoti tiek pozicionēts kā objekts, kas, viesojoties Latvijā, ir jāredz.

Ar šo atklāto vēstuli vēršamies pie Jums laikā, kad Berģu un Rīgas pilsētas iedzīvotājiem ir nākusi klajā informācija par plānoto RIMI tirdzniecības centra būvniecību Rīgā, Brīvības gatvē 448, kas dabā nozīmētu tirdzniecības ēku 1716 kvadrātmetru kopplatībā, stāvlaukumu 44 automašīnām un visu ar to saistīto - atkritumiem, taru, preču piegādi un troksni, vietā, kas atrodas Brīvības gatves un Brīvdabas ielas krustojumā, tikai aptuveni 200 metru attālumā no Brīvdabas muzeja galvenās ieejas.[2] Pēc plānotās izbūves katram cilvēkam, kurš vēlēsies nokļūt muzejā, būs jāiet gar RIMI lielveikalu un jāšķērso automašīnu stāvlaukums. Rīgas pilsētas Būvvaldē projekts ir akceptēts 2013.gada 12.jūlijā, bet sakarā ar nepieciešamību saņemt koku ciršanas atļauju deviņpadsmit koku izciršanai, būvatļauja vēl nav izsniegta.

Saistībā ar šo būvniecības ieceri mēs saskatām gan nacionāli - ētiskas, gan tiesiskas, gan arī praktiskas dabas problēmas un apdraudējumus.

Pirmkārt, tas ir jautājums - vai šādam būvniecības objektam patiesi ir jāatrodas nacionālas nozīmes muzeja pievārtē. Kultūra nesākas līdz ar Brīvdabas muzeja ieejas vārtiem, to, protams, veido arī muzejam pieguļošā teritorija un apkārtnē valdošā noskaņa. Brīvdabas muzeja atrašanās vieta vēsturiski nav izvēlēta nejauši. Tā ir vieta pie dabas ar skaistu ainavu - Juglas ezeru un priežu mežu. Pie muzeja Rietumu vārtiem atrodas iepriekšējos gadsimtos celts muižas komplekss "Bone venture" ar izcilu koku kolekciju, kas kopā ar muzeju ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā ir vieta prom no pilsētas centra un ikdienas sadzīves kņadas, lai nekas no tradicionālās patēriņa pieejas, ko visspilgtāk simbolizē lielveikali, netraucētu nesteidzīgi un niansēti izbaudīt latviešu kultūras mantojumu. Pieļaujot celt RIMI lielveikalu arhitektūras piemineklim blakus pieguļošā zemes gabalā, tiks dots nepārprotams signāls par mūsu valstī pastāvošajām vērtībām un to savstarpēju hierarhiju. Diez vai Latvijas tūrisma aģentūras oficiālajā mājas lapā turpmāk pamatoti būs apgalvot, ka: "Latvijas tūrisma tēla pamatvērtības raksturo patiesīgums, pamatīgums (...) un pašcieņa, kas sakņojas Latvijas dabā, kultūrā un cilvēkos".[3]

Otrkārt, paredzētais būvniecības objekts būvvaldē ir apstiprināts bez atvērtām diskusijām un pienācīga izvērtēšanas procesa, kāds šāda līmeņa projektam būtu jāievēro. Neskatoties uz to, ka plānošanas un arhitektūras uzdevumā būve ir atzīta par sabiedriski nozīmīgu un tā nešaubīgi rada būtisku ietekmi uz vidi, publiskā apspriešana par to nav bijusi izsludināta. Lielveikala būvniecības pieļaujamība no ekoloģiskā, kultūrpolitiskā un drošības viedokļa nav izvērtēta arī valsts pārvaldes starpresoru līmenī. Cik zināms, tai nav veikts ietekmei uz vidi sākotnējais novērtējums. Būvniecības ieceri skiču līmenī 2010.gada sākumā ir vērtējusi Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija tikai no arhitektūras kvalitātes skata punkta, turklāt, nobeigumā delikāti atzīstot, ka: "objekts ar lielveikalam raksturīgu tirdzniecības funkciju pamatoti nav piemērots, lai ar to pilsētas galvenajā ielā "iemarķētu" iebraukšanu Valsts etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā", vienlaicīgi lūdzot Rīgas Domi izvērtēt iespēju atpirkt zemes gabalu. Pēc būtības var teikt, ka lēmumu būt vai nebūt RIMI lielveikalam pie Valsts etnogrāfiskajā brīvdabas muzeja, ir pieņēmušas dažas Rīgas pilsētas būvvaldes amatpersonas, kaut arī sajūtu līmenī tas visdrīzāk skar ikvienu uz nacionālām vērtībām orientētu latvieti.

Treškārt, RIMI lielveikals radīs sarežģījumus un pat apdraudējumu muzeja apmeklētājiem un iedzīvotājiem no ceļu satiksmes drošības viedokļa. Jau tā šaurā Brīvdabas iela ir grūti izbraucama, pretim sastopoties divām vieglām automašīnām, nerunājot par brīžiem, kad muzejā tiek organizēti svētki, ka notiek ar vien biežāk. Zināmā mērā liepu alejas ieskautā Brīvdabas iela ir kļuvusi par gājēju un lēnu pastaigu ielu, arī tādēļ, ka lielie tūrisma autobusi uz muzeju brauc pa citu ceļu. Pēc SIA Rimi Latvia aprēķina, paredzētā satiksmes plūsma būs viena automašīna pusotrā minūtē, kas RIMI lielveikalā iebrauks no Brīvdabas ielas puses. Tas ir nepārdomāts un bīstams risinājums, kas radīs satiksmes haosu un veselības apdraudējumu gan uz Brīvdabas ielas, gan Brīvības gatves.

Būtiski ir akcentēt, ka šīs vēstules mērķis nav iebilst pret pilsētas attīstību un zemes gabala Brīvības gatvē 448, Rīga, apbūvi kā tādu. Tomēr, ņemot vērā šo īpašo vietu, jautājums, kāda tipa būvi šajā vietā atļaut celt un kādā izpildījumā, būtu vērtējams ar lielu atbildību, nodrošinot arī sabiedrības līdzdalību un dažādu viedokļu uzklausīšanu. Fakts, ka Rīgas pilsētas apbūves noteikumi konkrētajā vietā neaizliedz būvēt lielveikalu vēl nenozīmē, ka tāds tur ir jāceļ. Gluži otrādi - apbūves noteikumos pieļautās daudzveidīgās teritorijas izmantošanas iespējas, uzliek pienākumu iestādēm īpaši izvērtēt piedāvātās būvniecības ieceres atbilstību un iekļaušanos konkrētajā pilsētvidē. Tikai atbalstāma, mūsuprāt, būtu iecere minētajā zemes gabalā izveidot, piemēram, kafejnīcu, restorānu un jā - arī pat veikalu, ja tam būtu saistība ar latviešu kultūras mantojumu un daiļradi.

Likumsakarīgi ir konstatēt, ka ne Zviedrijā, ne Norvēģijā, kur ir meklējamas RIMI lielveikalu tīkla saknes, etnogrāfisko brīvdabas muzeju tuvumā neatrodas neviens lielveikals. Visdrīzāk tas ir ne tikai valsts iestāžu lēmums, bet šādu domu, cienot savu kultūru un tās vēsturi, neatbalstītu arī paši RIMI akcionāri. Ņemot vērā to, ka Latvijā darbojas 116 RIMI veikali, kuru apgrozījums 2014.gadā sasniedza 740.96 miljonus eiro[4], mūsu skatījumā, vienas lielveikala būvniecības ieceres noraidīšana, nebūtu vērtējama kā nesamērīgs ārvalstu investoru biznesa interešu ierobežojums. Nav pamatoti arī apgalvot, ka būvniecība tiek veikta iedzīvotāju labā, jo neviens iedzīvotāju viedokli nav pavaicājis. Tikai vienas pieturas attālumā Juglā jau atrodas RIMI lielveikals, bet Siguldas virzienā - vairāki citi veikali.

Latvijas Kultūras politikas pamatnostādnēs 2015- 2020.gadam kā viena no kultūras politikas prioritātēm ir noteikta kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos. Kā praktisks rezultāts minētās prioritātes īstenošanā cita starpā ir minēts: "nodrošināta Latvijas izcilāko kultūras pieminekļu un mantojuma krātuvju, tostarp (...) Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, saglabāšana un pieejamība". Šobrīd izšķiras, vai minētais uzstādījums paliks politisko dokumentu postulātu līmenī vai tiks realizēts dzīvē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, griežamies pie katras no vēstulē minētajām iestādēm (institūcijām) un aicinām:

1) SIA RIMI Latvija un SIA Plesko Real Estate izvērtēt iespēju atrast zemes gabalam Brīvības gatve 448, Rīga, citu izmantošanas mērķi un tālāk nevirzīt lielveikala būvniecības projektu. Pieņemto lēmumu un RIMI nostāju aicinām paust publiski.

2) Vēstulē minētajām valsts un pašvaldību iestādēm (institūcijām), kopīgi sadarbojoties, izvērtēt:

- vai plānotais būvniecības projekts atbilst Latvijas kultūrpolitikas un nacionālā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas interesēm un vai tas ir pieļaujams konceptuāli;

- vai piedāvātais būvniecības projekta izpildījums (no arhitektoniskā, teritorijas labiekārtošanas, cilvēku plūsmas organizēšanas, satiksmes drošības u.c. aspektiem) patiešām ir iespējamais labākais konkrētajai apbūves vietai. Aicinām apsvērt alternatīvas, atrodot zemes gabalam Brīvības gatve 448, Rīga, citu apbūves risinājumu.

3) Līdz minēto jautājumu izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai lūdzam SIA Plesko Real Estate nepieprasīt un Rīgas pilsētas Būvvaldi neizsniegt būvatļauju.

[1] Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja publiskais pārskats par darbu 2013.gadā, 3.lpp

[2] Projekta vizualizācija pieejama: http://www.depoprojekts.lv/lv/projekti/-rimi-tirdzniecibas-centrs-brivibas-gatve-44

[3] Informācijas no Latvijas Tūrisma aģentūras mājas lapas, pieejama: http://www.tava.gov.lv/lv/latvijas-turisma-tels

[4]Informācija pieejama: https://www.rimi.lv/par-uznemumu/par-mums; "Firmas.lv" un LETA veidotais "Latvijas biznesa gada pārskats 2015"

Vēstule adresēta: Saeimas Izglītības kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Jānim Vucānam, Kultūras ministrei Dacei Melbārdei, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam Jurim Dambim, Ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētājam Andrim Lukstiņam, Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktoram Armandam Slokenbergam, Rīgas Domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, Rīgas Domes Pilsētas attīstības komitejas locekļiem, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājam Ingusam Vircavam, Pašvaldības aģentūras ''Rīgas pilsētas arhitekta birojs'' vadītājam Gvido Princim, SIA ''Rimi Latvija'' un SIA ''Plesko Real Estate'' valdei.

Savukārt Rīgas iedzīvotāju paraksti pret lielveikala būvniecību (dokumenta oriģinālā) iesniegti Ušakovam.

Vēstules autori arī aicina sabiedrību paust savu viedokli mikroblogošanas vietnē "Twitter", lietojot tēmturi #RIMIpieBrivdMuz.

Kā portālam "Delfi" skaidro "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite, "konkrētais zemesgabals, kas saskaņā ar Rīgas pašvaldības teritorijas attīstības plānu, ir paredzēts komercapbūvei, "Plesko Real Estate" īpašumā ir kopš 2008. gada. Pirms tam kādreiz šajā vietā atradās sabiedriska ēka – restorāns, taču vairākus gadus pēc tam, kad tas tika slēgts, grūstošā ēka tika nojaukta."

"Kopš 2008. gada ir apdomātas dažādas ieceres šīs teritorijas izmantošanā, un viena no tām ir arhitektoniski netipiska neliela, vietējā veikala izveide. Arhitektu birojs "Depo" šo gadu laikā ir izveidojis dažādas skiču versijas, ņemot vērā Brīvdabas muzeja atrašanās vietu, tā, piemēram, veikala eksterjers tiktu veidots ar etnogrāfiskiem elementiem. Šajā gadījumā runa noteikti nav par tipveida "Rimi" veikalu, bet par speciāli projektētu un vietai un kultūrvēsturiskajam fonam atbilstošu celtni," uzsver Bite, piebilstot, ka "tuvāko gadu laikā būvniecība šajā zemes gabalā nav paredzēta, šobrīd apskatām to vairāk kā nākotnes ieceri, ņemot vērā Juglas un Berģu rajonu kopējos pilsētas attīstības plānus".