Foto: F64
"Ar šo stāstu, cerēsim, ka jūs sapratīsiet, pie kā dzelzceļu ir novedis tas, ka dzelzceļa kompānijas vada cilvēki, kam ar dzelzceļu nav bijušas nekādas saistības, proti, politiķi, kuri dara, vadoties pēc korupcijas un Eiropas Savienības direktīvām. Tuvojas vēlēšanas, lasot šo rakstu, varēsit pārdomāt, kurš nākamais ministru prezidents ievedīs kārtību," raksta anonīms lasītājs.

Sāksim ar nokļūšanu gan skolā, gan darbā. Pasažieru vilciena (PV) darbiniekiem gan darba laikā, gan ārpus darba laika, ir bezmaksas biļete, turpretim LDz ("Latvijas Dzelzceļš") un LDz cargo tikai darba laikā. Par topošajiem dzelzceļniekiem, nemaz nerunājot. Viņiem jāmaksā pilna biļetes cena. Pat Ukraina, kurai nav naudas, lai nomainītu ritošo sastāvu, jo tur vēljoprojām kursē 1959.-1961.gadā Rīgā ražotie ER1 elektrovilcieni, pat tur topošajiem dzelzceļniekiem ir 50 % atlaide. Es gan uzskatu, biļetei būtu jābūt bez maksas.

PSRS laikā visiem, gan dzelzceļniekiem, gan topošajiem, bija biļete bez maksas jebkurā dienas laikā. Pat tautā tā sauktie "krievi" var atmaksāt topošajiem dzelzceļniekiem e-talonu Rīgas satiksmē.

Paziņa šobrīd tieši mācās par dzelzceļnieka palīgu un stāstīja, ka reiz, pirms trīsdesmit gadiem, PSRS laikā, skolā skolēni valkāja formas. Tādā veidā topošajos dzelzceļniekos audzināja cieņu pret formas tērpu. Tagad formu nav. Pastaigājot gar dzelzceļu, esmu novērojis, ar arī ka lokomotīvju brigādēm tādu nav. Tagadējos formas tērpus par tādiem grūti nosaukt. Krekls ar logo, kā, piemēram, PV. Kādreiz bija grezna jaka, pamanāma cepure. Bija prieks tādā formā staigāt, bet tagad… Reiz arī priekšniekiem bija greznas formas.

Tikmēr LDz tērē naudu nevajadzīgām lietām, kā Spēka diena, kā kinolektorijs un citi pasākumi, kas ar dzelzceļu vispār nav saistīti. Tai pat laikā nav līdzekļu, lai atjaunotu dzelzceļnieku nodaļas ēku Lāčplēša ielā 98. Ēkas stāvoklis, maigi izsakoties, ir slikts. Apmetums vietām krīt nost gabaliem. Pirmajos stāvos ziemās ir auksti, šķirbas logu rāmjos aizzieķētas ar celtniecības putām. Ja neticat, aizejiet uz to nodaļu atvērto durvju dienās. Studentus šeit par topošiem dzelzceļniekiem neuzskata, bet RTU dzelzceļa fakultātes studentus – gan.

Izrādās, skola finansē kompleksa celtniecību Dārzciema ielā. Lāčplēša ielas komplekss atrodas ļoti tuvu Rīgas centrālajai stacijai, centram, bet Dārzciema ielas komplekss daudz tālāk. LDz uzskata, ka lai skolēni labāk tālāk iet. Par Daugavpils dzelzceļa tehnikumu neesmu informēts.

Vasaras darbs studentiem arī ir, maigi izsakoties, parodija. Tajā uzņem audzēkņus, kuriem vidējā atzīme ir vismaz 6. Vērtējot kandidātus, neņem vērā to, vai cilvēkiem dzelzceļš vispār interesē. Iznāk, ka cilvēks, kurš no bērnības gribējis strādāt uz dzelzceļa, bet vidējā atzīme ir 5, kāroto darbu nemaz nedabū. Ļoti taisnīgi. Dzīvojam tak Eiropas Savienībā.

Remonta prakse studentiem arī ir parodija – tā notiek LDz Ritošā sastāva servisā. Tā vietā, lai peldētos eļļā, jaukdams lokomotīves, mācoties lokomotīvju uzbūvi, piedāvā krāsot trubas, pārvietot visādus priekšmetus, kā, piemēram, miskastes. Ritošā sastāva servisam pietiek nekaunības neapmaksāt praktikantu ceļa izdevumus.

Arī pati prakses vieta, depo, remontu piedzīvojusi senā pagātnē. Citos depo pirms jauna ritošā sastāva iegādes atremontē depo. Arī tad, kad LDz jaunu ritošo sastāvu nepērk, nevar atrast naudu depo remontam, bet rīko Spēka dienu.

PSRS laikos, pabeidzot dzelzceļa skolu, bija garantēts darbs. Tas bija jāgarantē dzelzceļam. Tagad, dzīvodami Eiropas Savienībā, dzirdam vienu vienīgu atbildi - mēs tev darbu negarantējam. Ja LDz cargo vēl atrodas darbs, kādiem 75 % darba meklētāju, tad PV ir tā, ka vienu gadu paņem, vienu gadu – nepaņem. Pēdējos gados, kā par brīnumu, pieņēma. Pārsvarā tos, kuri par savām studijām maksāja.

Reiz, pirms 30 gadiem, neviena dzelzceļa priekšniekam prātā neienāca finansēt dažādus izklaides pasākumus. Tā vietā labāk peronus būtu atjaunojuši, vai arī apmaksājuši LDz darbiniekiem bezmaksas biļetes.

Pat Krievijā dzelzceļa naudu tērē atbilstoši, piemēram, dzelzceļa tehnikas izstāde "EKSPO-1520", kur tautai izrāda Krievijā ražoto dzelzceļa tehniku no PSRS pirmsākumiem līdz mūsdienām. Pagājušajā gadā igauņi tur prezentēja savu STADLER dīzeļvilcienu. Pat Baltkrievija 2011 . gadā prezentēja savu STADLER elektrovilcienu, bet Latvija - neko. 2007. gadā modernizējām savus elektrovilcienus. Varējām vienu sastāvu tur prezentēt - nekā. 2013.gadā modernizējām ČME3 manevru lokomotīves un arī tās varējām tur prezentēt - nekā. Droši vien negribēja tērēt naudu…

Visām skolām 2011.gadā "Ilustrēto Zinātni" nopirkt ir noderīgāk nekā topošajiem dzelzceļniekiem iepirkt jaunas mācību grāmatas, jo vecās ir sabojātas. Žurnālus vajadzēja pirkt IZM, bet te atkal LDz gribēja izcelties.

Savā ziņā LDz var uzslavēt par to, ka sāks atjaunot peronus līnijā Rīga-Sloka, lai gan to darīt vajadzēja jau sen. Nešaubos, ka tas ievilksies, tāpat kā Skrīveri-Krustpils līnijas pagarināšana. Pat Transsibīrijas maģistrāli pirms 200 gadiem būvēja ātrākos tempos.
Tagad taču 21. gadsimts, kad var fotografēt publiskas vietas, tai skaitā arī dzelzceļu. Bet! Arī šobrīd to darīt dažkārt aizliedz LDz apsardze, gluži kā padomju laikos. Fotografēšanu nereti uztver kā spiegošanu. Fotografētājus gan pamana, bet, kad Rīgas depo apzaga veselas trīs manevru lokomotīves "ČME3" (ЧМЭ3), to gan neviens nemanīja. Nozaga dārgmetālus. Par laimi, lokomotīves bija neejošā stāvokli, jo tika pirktas no Igaunijas dzelzceļa un gaidīja modernizāciju.

Ar saviem darbiem izceļas arī PV. Piemēram, par sastāvu trūkumu vienmēr tikai atvainojas twiterī. 2010. gadā tika norakstīts pieklājīgs skaits dīzeļvilcienu vagonu, tostarp arī sastāvs - DR1A-200. Kaut arī tas bija labā tehniskā stāvokli un būtu braucis vel šodien. Varēja drīzāk atjaunot, tad nebūtu cilvēkiem jāatvainojas par sagādātajām neērtībām trūkstošo vagonu dēļ. PV priekšniecība laikam par cilvēkiem nedomā. No 2008. līdz 2010. gadam sagrieza vagonus, kas atradās Zasulauka depo un Jāņavārtu rezerves bāzēs. Arī tos varēja atjaunot, jo virsbūve bija labākā stāvoklī nekā, piemēram, Krievijas un Ukrainas ritošajiem sastāviem.

Arī iepirkuma konkursi izgāžas. Pirms 30 gadiem bez iepirkumiem mainīja sastāvus, kad bija nepieciešams. Tagad….. Arī pasažierus jālamā, ka ziemā atstāj salonā vaļā durvis, pēc tam draud, ka vagonos ir pārāk auksts. Vasarās pasažieriem grūti atvērt logus, bet pēc tam sūdzas, ka vilciens smako. Arī komentāru autors varētu lamāt, ja jau jums tik ļoti nepatīk vietējie vilcieni, brauciet dzīvot uz citu valsti.

Tos, kuri mūsu vilcienus sauc par lopu vagoniem, vajadzētu patiešām tādos iesēdināt un aizvizināt uz Eiropu. Vilcieni Latvijā nav nemaz tik veci un slikti. Arī Eiropā pasažierus pārvadā gan jauni, gan veci vilcieni. Piemēram, Čehijā ekspluatē 1974.-1975.gadā Latvijā ražotos vilcienus ER25.

Mūsu vilcienu stāvoklis ir labs un tie kalpotu vēl 20 gadus, ja vien PV tos remontētu biežāk un pārkrāsotu vagonu apakšas, kas dažiem vagoniem ir nedaudz izrūsējušas.

Tā ir daļa no cūcībām uz dzelzceļa. Patiesībā kopumā cūcību ir tik daudz, ka varētu sarakstīt grāmatu. Cerēsim , ka pēc šī raksta kas mainīsies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!