"Čekas maisi" arī atvērti, un tur figurē dažādu ietekmīgu vīru vārdi, tāpēc pēc Eduarda Rozenštrauha nāves man bija jāapklust, jo pārāk liela patriote un vēl... talantīga un uzņēmīga, braukā pa ārzemēm... Daudziem VDK cilvēkiem un viņu bērniem mākslas pasaulē es traucēju, un tā ir realitāte... Vispirms noņēma no galvenajām lomām, tad jaunajās izrādēs izlika uz bezvārdu lomām, veidoja plānu, kā pēc gada no manis tikt vaļā... Lai aizmirstu un nepieminētu...nekad vairs! Par Operetes teātri un savu vietu tajā aprakstu savā grāmatā "Jasmīn baltais, mana mūža... Latvijas dziedātājas likteņstāsts", bet katram pašam katrs pasākums jāizvērtē, arī Operetes fonda gara darbi...
Šī diena pagāja, lai apkopotu materiālu par tēmu – kas tad notika ar mūsu Operetes teātri?
Vispirms jau, protams, apstākļu sagatavošanas darbs uzsākās ar Raimonda Paula izvērsto kampaņu par zemo Operetes teātra māksliniecisko līmeni, tad Dunkera "ievietošana" par māksliniecisko vadītāju (atcerēsimies, kā Dunkers skatītāju zālē ienesa galdiņu), tad teātra partejisko funkcionāru nesaskaņas, tad rezultātā – izdevīgās vietas noskatīšana kluba vajadzībām, un tad jau kolektīva likvidācija, par labu esam jebkuram iemeslam.
Ne jau zemais mākslinieciskais Operetes teātra līmenis, bet vieta Rīgas centrā! Lūk, iemesls, kāpēc bija jālikvidē teātris un kāpēc izvēlēts šis laiks – vispārējā privatizācija, nelikumība, darboņu situācijas izmantošana un mēs, lētticīgā sabiedrība, pa vidu!
Operetes darbiniekiem ieraksts par atlaišanu datēts ar 1995. gada 31. decembri.
Nākamie soļi tiek atspoguļoti tā – ēka ir Kultūras ministrijas (KM) īpašums un tiek iznomāta, pateicoties Aivara Hermaņa personībai, darbojoties SIA "Baltijas Distributoru Grupa" (BDG), ēka tiek iznomāta, protams, ar noteikumiem, bet noteikumi jau gadu garumā aizmirstas, sabiedrība tiek mānīta, risinājumus nemeklē neviens. Rīgas centrā darbojas narkoklubs un pornoindustrija!
Pēc pieteikuma ēkas "prihvatizācijai":
"Spriedums lietā Nr. A42434407 A4344-07/3
Latvijas tautas vārdā Rīgā 2007. gada 14. decembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D. Suipe
Noraksts
[2.1] 1997. gada 7. februārī nekustamais īpašums Rīgā, Brīvības ielā 96, reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā. 2005. gada 19. decembrī izdarīts ieraksts uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. 2005. gada 1. septembrī nodots valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā. Minētais nekustamais īpašums iznomāts četriem nomniekiem, tajā skaitā pieteicējai. Proti, līdz 2025. gada 14. jūnijam iznomāta teātra ēka (liet. Nr.2) un tai piekrītošais zemesgabals.
[2.2] Objekts nodots nomā kultūras pasākumu organizēšanai – džeza, latviešu mūzikas un pasaulē populāras mūzikas koncertu, mūziklu, izrāžu un citu izklaides pasākumu organizēšanai un citai nomnieka statūtos paredzētai darbībai. Saskaņā ar minēto nomas līgumu pieteicējas kopējo veikto ieguldījumu apmērs objektā nedrīkst pārsniegt 850 000 latu."
Interesanti fakti par nomnieku, kas pieteicās šo ēku "noprihvatizēt", bet brīnums, ka KM tomēr tam stājās pretī.
Ivo Leitāns, 2007. gada 28. decembris, "Diena":
""Vēlamies atjaunot "La Rocca" pēc iespējas ātrāk. Tagad viss atkarīgs no ierēdņiem, jo katra diena salā un lietū procesu padarīs grūtāku," apņēmības pilns izklausās sestdien nodegušā naktskluba īpašnieks Nikolajs Sirotkins. Kluba darbinieku vidū tiekot runāts, ka jau uz rudeni jaunā "La Rocca" būs gatava, noskaidroja "Diena". Tomēr līdz ekspertīžu rezultātu saņemšanai vēl nav zināms, kā rīkosies bijušā Operetes teātra ēkas īpašniece – valsts, kuru pārstāv VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ). Uzņēmuma preses sekretārs Mārtiņš Kaprāns pieļāva: ja ugunsgrēks izcēlies nomnieku dēļ, pastāv iespēja, ka līgums tiks lauzts. "Mēs gan esam ieinteresēti, lai ēka tiktu atjaunota, un ne par valsts līdzekļiem," atzina VNĪ pārstāvis. Šogad visilgāk dzēstais ugunsgrēks notika klubā, kuram jau kopš izveidošanas 2000. gadā bieži tika pievērsta sabiedrības uzmanība. Sākumā presē tika plaši apspriests, ka Operetes teātra ēka tiek iznomāta Ivana Haritonova paziņam hokeja kluba "Niks" īpašniekam N. Sirotkinam.
Vēlāk kultūras darbinieki atklātā vēstulē sūrojās, ka solīto muzikālo un māksliniecisko izrāžu vietā īpašnieki visu uzmanību koncentrējot uz peļņu nesošo kazino un diskotēku. Kopš "La Rocca" atklāšanas, kad tas bija teju vienīgais lielais deju mūzikas klubs Rīgā, tai ir uzlikts "narkodīleru paradīzes" zīmogs.
Tiesa gan, policijā norāda, ka patlaban "La Rocca" šajā ziņā citu klubu vidū īpaši neizceļas. N. Sirotkinam piederošajai SIA "Baltijas distributoru grupa" (BDG) teātra ēka un tai piekrītošais zemesgabals tika iznomāti pirms septiņiem gadiem par 36 tūkstošiem latu gadā ar nomas līguma termiņu 25 gadi – līdz 2025. gada 14. jūnijam, nomas tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Līgumu slēdza Kultūras ministrija (KM), VNĪ īpašumu Brīvības ielā un ar to saistītās saistības pārņēma vēlāk. KM tolaik vadīja Karina Pētersone (tagad LPP/LC), kas uzsver – gan juridiski, gan faktiski Operetes teātris tobrīd vairs neeksistēja: "Mums bija tikai nekustamais īpašums, kas nesa valstij zaudējumus." Kad BDG uzvarēja atklātajā konkursā par nomu, tās direktors bija mūziķis Aivars Hermanis, kura koncepcija paredzēja arī džeza, latviešu un pasaulē populārās mūzikas koncertu, mūziklu un izrāžu rīkošanu.
Kā stāsta K. Pētersone, to uzzinot, KM vēlējusies līgumu lauzt, taču tā nosacījumi valstij šādā situācijā bijuši pārāk neizdevīgi – vajadzētu kompensēt BDG ieguldītos līdzekļus.
KM neesot arī varējusi pieķert BDG līguma nosacījumu nepildīšanā, atceras K. Pētersone: "Līdzko sūtījām komisiju pārbaudīt, tā viņi organizēja kādu izrādi. Mums nebija pamata teikt, ka tās nav mākslinieciski vērtīgas." Esot bijis skaidrs, ka īstas izrādes tur nevarēs notikt – skatuve tika samazināta un orķestra bedre aizbērta. Tāpēc tika noslēgta papildvienošanās, ka BDG apņemas pēc nomas līguma beigām skatuvi atjaunot. "Es cerēju, ka nākotnē tomēr tur varētu atgriezties teātris," teic Pētersone.
Vēlas privatizēt ēku (2006. g.). Tomēr pērnruden BDG bija pieteikusies privatizēt bijušā Operetes teātra ēku, taču valdība šī gada sākumā privatizācijas pieteikumu noraidīja. Pret ēkas nodošanu privatizācijai iebilda KM, pieļaujot, ka pēc nomas līgumu beigām ēka atkal varētu tikt izmantota kultūras vajadzībām. BDG, uzskatot, ka šis Ministru kabineta rīkojums bijis prettiesisks, to pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā (ART).
Argumenti: sākotnēji ēkā atradies kinoteātris, bet 1999. gadā, kad BDG pārņēmusi ēku, Operetes teātris vairs nav darbojies un ēka atradās avārijas stāvoklī. Savukārt MK paskaidroja, ka tas nemazina ēkas kā akustiski piemērotas vietas muzikālām un teātra izrādēm un koncertiem nozīmi. Turklāt nomas līgumā teikts: ja tas tiek lauzts vai izbeidzas, BDG jāatjauno skatuve sākotnējā stāvoklī. Tas nozīmējot, ka pēc līguma termiņa beigām objektu paredzēts izmantot kultūras funkciju īstenošanai.
14. decembrī tiesa N. Sirotkina firmas pieteikumu noraidīja. "Ēkā Brīvības ielā 96, Rīgā, vēsturiski atradies Muzikālais (operetes) teātris, arī šobrīd saskaņā ar noslēgto nomas līgumu ēka izmantojama vienīgi kultūras vajadzībām. Līdz ar to tiesa secina, ka arī ēkas turpmākā izmantošana saistās ar kultūras pasākumu attīstību," teikts spriedumā. N. Sirotkins "Dienai" teica, ka vēl pirms ugunsgrēka iesniegta apelācijas sūdzība, tomēr ART priekšsēdētājas palīdze Evita Elliņa sacīja, ka tiesā tā vēl nav saņemta. Darbiniekus neatlaiž. Šobrīd ēkas nākotne ir atkarīga gan no ugunsdzēsēju un celtniecības ekspertīzes, gan no policijas izmeklēšanas rezultātiem. "Dienai" Sirotkins skaidro, ka pie vainas ir nelaimes gadījums. Pagaidām arī nav skaidrs, ko segs apdrošināšana.
Pats N. Sirotkins stāsta, ka apdrošināšanu par ēku saņems valsts, savukārt no kluba aprīkojuma apdrošināta bijusi vien daļa. "Jauno ekrānu par 300 tūkstošiem vēl nepaspējām apdrošināt," teic "La Rocca" īpašnieks, kuram vēl nav skaidrs visu zaudējumu apmērs – "mūs vēl nelaiž apskatīt". Zināms, ka ēkai iebrucis jumts virs pašām naktskluba telpām, līdz ar to arī daļa no vienas sienas. Tās pamati gan esot saglabājušies. "Jauno ekrānu par 300 tūkstošiem vēl nepaspējām apdrošināt," teic "La Rocca" īpašnieks, kuram vēl nav skaidrs visu zaudējumu apmērs: "Mūs vēl nelaiž apskatīt." Zināms, ka ēkai iebrucis jumts virs pašām naktskluba telpām, līdz ar to arī daļa no vienas sienas. Tās pamati gan esot saglabājušies.
Klubā strādājuši vairāk nekā 200 darbinieku, kuriem N. Sirotkins darbu centīšoties saglabāt: "Daļa varēs strādāt atjaunošanas celtniecībā, citus pārcelsim uz filiālēm." Kāda "La Rocca" darbiniece "Dienai" pastāstīja, ka viņiem solīts: pusotru mēnesi strādāt nevajadzēs, bet algu maksās. Pēc tam kaut kur tikšot īrētas jaunas telpas, bet jau rudenī "La Rocca" būšot ierindā. Kāds avots Rīgas policijā "Dienai" norādīja, ka par īpaši sliktu kriminogēno situāciju "La Rocca" apkārtnē pēdējā laikā runāt nebija pamata: "Tas bija objektīvi, jo klubs ir liels. Jo vairāk cilvēku, jo vairāk problēmu." "La Rocca" bija viens no tiem klubiem, kurš sadarbojās ar policiju narkotiku apkarošanā. Vieta policistiem arī bijusi labi zināma un izpētīta, bet augšstāvā "Studio 69" VIP zonā uzturējusies "elitāra publika", kam līdzi gāja arī dārgas narkotikas. Tagad gan lietotāji, gan dīleri meklēs sev "jaunu nišu", kas policijas darbu apgrūtinās. ""La Rocca" pamatā bija krievvalodīgo klubs, un gaidāms, ka publika pāries uz klubiem "Roxy" un "Nautilus", līdz ar to varētu pasliktināties kriminogēnā situācija Vecrīgā," paredz policijas amatpersona."
Man ir viens secinājums – visas sabiedrības acu priekšā notiek līguma noteikumu pārkāpšana un neviena no valsts varas pārvaldēm neliekas ne zinis. Tātad – Ojārs Spārītis, būdams kultūras ministrs, ar savu parakstu apstiprināja Operetes teātra darbinieku atlaišanu un teātra likvidāciju, Karina Pētersone, būdama ministre, iznomāja ēku, Helēna Demakova cīnījās, lai ēku saglabātu valsts īpašumā kā nepieciešamu kultūras politikas īstenošanai.
Tad kam gan ir jānotiek, lai mūsu valstī tiesu sistēma izvērtētu līguma noteikumu izpildi, iejauktos šī nama funkcijās? Likvidētu porno- un narkobiznesu pilsētas centrā? Ja līgums tika slēgts 1997. gadā, tad jājautā – vai KM nav atbildīga par noziedzīgi noslēgto līgumu? Kurš atbildēs sabiedrībai un kultūras vēsturei par iznīcināto vienību – Operetes teātri?
Kāpēc KM tik vienaldzīgas ir tādas tēmas kā Operetes teātris, Jaunatnes teātris un Rīgas kinostudija?