Reiz, lasot par Romas impēriju, jo īpaši par romiešu dīvaino aizraušanos ar gladiatoru cīņām, man bija jānodomā – "fui, cik stulbi ir priecāties un piedalīties cilvēka mokpilnas nāves orģijās". Esmu pārliecināta, ka katrs no mums ir domājis līdzīgi.
Un tā nu atkal atrodamies arēnas skatītāju rindās, Latvijā gladiatoru cīņas notiek itin bieži. Tikai tagad par cīņu skatītāju nokļūstam, pašiem to nemanot, – neesam pirkuši biļetes, bet gan tikai nevainīgi nopirkuši kādu avīzi. Mūsu mediji ir parūpējušies gladiatoru cīņas mums piegādāt, gribam to vai nē, un pie tam jau sagatavotus kādā sev vien zināmā mērcē.
Visbiežāk par upuri arēnā met ministrus, un tad mēs, apmierināti par savu svarīgumu, griežam īkšķi uz leju, tā lai visi redz, kā mēs to iespaidīgi protam darīt!
Vēl nesen arēnā bija izgrūsts profesors Ķīlis. "Ai cik interesanti, kā viņš prata smuki spirināties un redz - beigās vēl nodzērās! Mēs taču visi teicām, ka kaut kas tur kārtībā nav!" Bet es profesoru Ķīli atceros no studiju gadiem un teikšu – ja kaut simtā daļa no mums būtu tik zinoši, enerģiski un tik pašaizliedzīgi patrioti kā profesors Ķīlis, mēs būtu ja ne Singapūras labklājības līmenī, tad vismaz ceļā uz to. Izrādās, mums interesantāk noēst Ķīli, nekā uzlabot savu bērnu izglītību. Teiksiet – Ķīlis pats vainīgs?
Es atceros kādu zīmīgu gadījumu – kad VVF kļuva par prezidenti, jau starp pirmajām ziņām bija publikācija avīzē "Diena", ka VVF mainīs mersedesu. Un toreiz mediji rakstīja – fui, Vaira Vīķe Freiberga! Kā viņa iedomājas mainīt savu mersedesu?! Situācija bija absurda, jo VVF nekādi nebija saistīta ar šo lēmumu, bet tauta ar mediju palīdzību bija gatava viņu samīdīt tūliņ pat, lai neceļas. Un tad vēl skandāls, ka komandējumā paņēmusi līdz cilvēku, kas palīdz ar praktiskām frizūras un apģērbu lietām. Un kas būtu noticis, ja VVF tiktu saplosīta gabalos par šiem "drausmīgajiem pārkāpumiem pret cilvēci"? Daudz netrūka. Mums nebūtu visu laiku labākās prezidentes, ar ko tik ļoti lepojamies!
Nu, bet tagad esam arēnā, lai piespiedu kārtā noskatītos Žanetes Jaunzemes Grendes saplosīšanu. Ak, cik aizraujoša izrāde! Mums tiek piedāvāts popkorns un krekliņi – kā īstā hokeja spēlē! Sak, tauta – izklaidējies! Kamēr valdniekiem un izrādes rīkotājiem savas darīšanas, lai tauta skatās izrādi un netraucē.
Bet man nepatīk šī izrāde, paskaidrošu kāpēc. Man ir 20 gadu pieredze vadošos posteņos uzņēmējdarbības vidē. Konfliktu risināšana biznesā ir ikdiena, bet katrs uzņēmējs vēlas maksimāli lietot enerģiju, lai radītu ko būtisku un konflikti tam traucē, tāpēc ir nevēlami. Vispirms konfliktā vajag apzināties – kādas ir juridiskās tiesības katrai no pusēm. Un raugoties uz operas un Kultūras ministres konfliktu – ir ačgārni! Īpašnieks ir valsts, kurš vēlas atlaist, viņaprāt, nederīgu vadītāju. Īpašnieks redz, ka viņa īpašums tiek pārvaldīts negodprātīgi, viņam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums – atlaist to, kas nebauda uzticību. Savukārt, šeit nez kāpēc izskatās, ka Opera pieder Žagaram, viņam ir tiesības atlaist īpašnieku.
Kļūstiet par DELFI Aculiecinieku! Sūtiet foto, video reportāžas vai savu viedokli par sabiedrībā aktuāliem notikumiem uzaculiecinieks@delfi.lv vai reģistrējieties un kļūstiet par DELFI Aculiecinieka autoru! Reģistrētie autori par publikācijām saņem DELFI dālderus, kurus iespējams apmainīt pret vērtīgām balvām.