Jānis Miežagrauds: 100 dienas ceļā uz Nekurieni
Foto: F64

Latvijas sabiedrība sadalījusies pesimistos un optimistos, kaut gan, pēc gudro atziņas, pesimisti ir tikai mazliet informētākie optimisti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bonopartiskās 100 dienas pagājušas kā Markesa simt gadu vientulības - citā realitātē un vērtību skalā - tikpat dīki un bezjēdzīgi. Patiešām nekas jauns, ja neskaita valsts uzņēmumu valžu sastāva maiņu, nenotiek. Tagad ir pat nepieklājīgi atcerēties kaut kādus šo partiju vēlēšanu solījumus reformēt valsts pārvaldi (lasīt: veikt strukturālās reformas), apkarot ēnu ekonomiku un palīdzēt izveidot jaunus uzņēmumus. Vienīgais izņēmums ir "Rīgas acs". Asprāši sauc to krieviskotā variantā par "acīti". Manuprāt, trāpīgs apzīmējums, kas pilnībā raksturo visa šī pasākuma būtību. Modernizācija un papildus informācija? Rūpes par pasažieru drošību? Kā gan citādi. Pie mums teroristi lēkšo riņķī kā traki un viņu galvenais paveids - "zaķi" savādāk nav apkarojami! Vēl par "kukuļautobusu" pirkšanu, "zelta kuprainīti" un E-taloniem visi nav sasēdināti, bet gaišās galvas Rīgas domē sarūpējušas jaunu "skaldāmo gabalu".

Ja būtu konkurss par valstij visneizdevīgāko projektu, līgumu nesodītu noslēgšanu un realizāciju, mēs būtu līderu grupā kopā ar Krieviju, Nigēriju un Kolumbiju. Vissvaigākais: nupat izveidotais kultūras interneta portāls par nieka 750 tūkstošiem latu. Tas ir vismaz 10 reizes par traku! Ja KNAB šo gudrīšu bariņu kopā ar pasūtītājiem neiesēdinās...

Vispār Latvijas budžets atgādina ar asinskārām ērcēm aplipinātu brūnaļu. Nabaga zvēriņš pats neko izdarīt nevar, atliek tikai gaidīt, kad visi asinssūcēji pārrīsies un no tā nosprāgs vai atradīs citu aizraujošu nodarbi.

Par kādu stabilitāti, rūpēm par visu sabiedrību var runāt, ja katru dienu valsts tērē apmēram 1,5 miljonus vairāk nekā nopelna? ZZS fans neesmu, bet PAPUS vārdos iesaku ieklausīties (manuprāt: gudrs, zinošs un gana drosmīgs indivīds, visu cieņu), kā pēdējā gada laikā valsts aparāta administratīvie izdevumi palielinājušies par 55 miljoniem latu, tai skaitā vairāk nekā 20 miljoni uz algu rēķina! Patiešām - "rūpes par cilvēkiem", domāt – dažiem cilvēkiem.

Vai ir reāla izeja? Mazliet atkārtošos:
1. Valsti pārvaldošo ministriju reorganizācija par skaitliski nelielām saimniecības nozaru pārvaldēm ar vienotu infrastruktūru, loģistiku, personāla un vadības politiku.
2. Likvidēt nevajadzīgās valsts aģentūras, kas dublē citu valsts iestāžu, tai skaitā ministriju jeb pārvalžu darbību, atbrīvojot vietu privātam biznesam.
3. Valsts uzņēmumu valžu aizstāšanu ar uzņēmuma valsts pārvaldnieka - profesionāļa institūtu.
4. Visu banku aktīvu aplikšana ar 1% krīzes nodokli uz 5 gadiem.
5. Valsts uzņēmumu audits un darbības kvalitātes, rentabilitātes uzlabošana, nevis to izpārdošana.

Lūk, tās ir strukturālās reformas, īsta budžeta konsolidācija un rūpes par Latvijas iedzīvotāju labklājību. Tagad principā līdz pilnīgam strupceļam ir atlicis gads "ar kapeikām". Nākamo "konsolidāciju" mēģinās realizēt izpārdodot valsts uzņēmumus ārzemju firmām un "onkām", bet tas jau velk uz nozieguma pusi.

Nodokļu, akcīžu un dažādu tarifu paaugstināšana ir ceļš uz Nekurieni! Tieši pa šo ceļu mēs šīs 100 dienas arī dipinājām. Ja mēs vismaz apzināsimies, kas un ko ar mums dara, ir cerība, ka tautai kādreiz atradīsies arī adekvāta atbilde! Spēks ir cerībā:

Jānis Miežagrauds

Interviju ar J.Miežagraudu lasiet šeit

DELFI Aculiecinieks
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form