Foto: Shutterstock
Jau vairākas vasaras, izejot no mājas Rīgas centrā, man nav pārliecības, vai es nokļūšu savā galamērķī bez zilumiem un nobrāzumiem. Bet tie nav kriminālie elementi, kas siro manā rajonā, apdraudot manu un citu mierīgo kājāmgājēju veselību, bet gan hipsteri, veselības entuziasti, jauni profesionāļi un vienkārši darbarūķi, kuri uzkāpuši uz velosipēda vai elektroniskā skrejriteņa.

Ik pa brīdim uz ietves ir jāizvairās no kāda steidzīga riteņbraucēja, kurš, apbraucot gājējus, visbiežāk ātrumu nesamazina. Labi, ka vēl riteņbraucējs ir pamanīts, jo adrenalīns sit augstu vilni, kad riteņbraucējs pēkšņi piebrauc no mugurpuses. Kā es saprotu, tad Latvijā velosipēda zvaniņš nav modē, un retais no braucējiem to lieto, lai novērstu "sirdstrieku" gājējam, kas tiek apdzīts. Daudziem negribas gaidīt pie luksofora, tādēļ izvēle krīt uz pārvietošanos pa ielas pusi kurā nav riteņbraucēju celiņa.

Man pašam ir velosipēds, ar kuru ik pa laikam izbaucu Rīgas ielās, un es atbalstu šo pārvietošanās veidu, tomēr es ceru, ka riteņbraucēju cilts drīzumā transformēsies no mežonīgo 90. gadu sabiedrības, kad likumi un līdzcilvēki bija sekundāri, uz sabiedrību, kura ne tikai saskata savu labumu no šī pārvietošanās veida, bet ciena līdzcilvēkus, kuri izvēlas tikpat ekoloģiski draudzīgu paārvietošanās veidu.

Pats bēdīgākais ir tas, ka kājāmgājēji bieži vien ir vecāka gadagājuma cilvēki un viņu trauslie kauli nav samērojami ar riteņa rāmi, kas pārvietojas lielā ātrumā. Šajā kontekstā ir neizpratne, kādēļ riteņbraucēji neredz analoģiju ar viņu bailēm no pārvietošanās pa brauktuvi, jo, kā viņi paši saka: "Autobraucēji nerespektē riteņbraucējus". Pārņem sajūta, ka ielu mežonīgajos džungļos valda likums, ka vienmēr uzvar stiprākais. Lielāka zivs apēd mazāko.

Es saprotu, ka pilsētas infrastruktūra nav piemērota riteņbraucējiem un ka riteņbraucēji jūtas izstumti no satiksmes. Visapbižotākie riteņbraucēji cer sev pievērst uzmanību ar ikgadējo Kritisko masu – pasākumu, kur paust sašutumu par riteņbraucēju tiesībām pārvietoties pa pilsētu, netiekot apdraudētam. Tomēr viņiem būs grūti sagaidīt respektu no līdzcilvēkiem, ja viņi paši nav gatavi respektēt līdzcilvēkus.

Es aicinu visus riteņbraucējus un elektronisko skrejriteņu lietotājus ne tikai pieprasīt tiesības, bet arī parādīt, ka viņi ir gatavi respektēt citu tiesības, ievērojot sekojošas veselā saprāta normas:

- Brauc pa riteņbraucēju celiņu, kur tas iespējams.

- Ja ietve ir pārāk šaura, izvēlies brauktuvi.

- Būtiski samazini ātrumu, apbraucot gājējus.

- Lieto riteņa zvaniņu, lai pabrīdinātu gājējus.

- Nemaini identitāti, pēkšņi no satiksmes dalībnieka pārtopot ietves izmantotājā, kad negribas gaidīt pie sarkanās gaismas.

Cerot uz pilsētu, kur ierobežotās riteņbraucēju infrastruktūras dēļ gājēji ir priecīgi dalīties ar ietvē ar pieklājīgajiem riteņbraucējiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!