Godmanis gribēja izveidot Banku republiku, bet, kā par nelaimi, 22 bankas bankrotēja, nodarot valstij un cilvēkiem kolosālus zaudējumus, acīmredzot nespēja pašregulēties. Liberāļi izlaboja sociālisma lielāko kļūdu, atļāva kooperatīvo darbību, bet pieļāva rupju kļūdu – atļāva kooperatoriem pašregulēties, šādi tika ielikti pamati organizētajai noziedzībai – pārpirka rūpnīcu vadītājus un saņēma preces par valsts cenām, bet pārdeva par tirgus. Tagad saimnieko zviedru bankas, kas izmanto zviedru pensiju fondus un katru gadu pārsūta uz Zviedriju simtiem miljonu peļņu Zviedrijas pensionāriem. Iznāk, ka nabadzīgā Latvija sponsorē bagātos zviedru pensionārus. Liberāļi veica totālu naudas un īpašumu nacionalizāciju. Strādnieki pazaudēja visas rūpnīcas, kas reāli tiem piederēja. 120 000 iedzīvotāju tika izlikti no dzīvokļiem, kas tiem reāli piederēja par darbu, tos savāca korumpēti mantinieki līdz ceturtajai (!!!) pakāpei, kas 27 gadus nezina, ko ar tiem iesākt. Vēl stāv graustu mājas kā apsūdzība liberāļu saimniekošanai.
Visas valstis, kur liberāļi tika pie varas, arī Latvija, Lietuva, Ukraina, Moldova, Gruzija, Krievija, tika novestas smagā krīzē vai bankrotā. Valstis zaudē patstāvību un tiek gatavotas kolonizācijai. Visi likumi tiek pieņemti pēc iekšējās pārliecības, nevis objektīvās nepieciešamības. Valstīs, kur liberāļi netika pie varas, tostarp Ķīnā, Vidusāzijā, Baltkrievijā, sākās strauja attīstība. Komunistu reforma atšķiras no liberāļu ar to, ka tā tika izdarīta, balstoties uz sociālisma sasniegto, bet liberāļi pilnīgi zaudēja orientāciju un sāka skriet atpakaļ līdz pēckara līmenim, dažas pat 100 gadus atpakaļ. Par to nāksies ļoti dārgi maksāt, valsts pēc 10 gadiem nespēs nodrošināt savas vajadzības. Kā piecdesmitajos gados izteicās CIP pirmais priekšnieks Alens Dalles, kā rāda prakse, slāvus ar varu pieveikt nevar, slāviem vajag piedāvāt viltus ideju un viņi paši sevi pievarēs. Tika izstrādāta speciāla programma, "šoka doktrīna". Kā par brīnumu, Gorbačovs un Jeļcins šo programmu realizēja pilnībā. Visu tautsaimniecību sagrāva līdz pēckara līmenim, naivi cerot, ka visu atregulēs brīvais tirgus, jādot tikai maksimāla brīvība.
Spekulācijas, mahinācijas, "prihvatizācija" tiek uzlūkota kā bizness. Sekss, vardarbība kā piedevas. Piespieda valstis pārdot zemi, bankas, valsts nedrīkst nodarboties ar ražošanu. Komunisti nav pārdevuši nevienu hektāru zemes. Visas stratēģiskās ražotnes pieder valstij. Liberāļu valstis kļuva neaizsargātas pasaules oligarhu priekšā. Te sākās valstu izpārdošana. Cik absurda situācija izveidojās – valstis ir spiestas izmantot privātfirmas savu objektu celtniecībai, tā radot augsni korupcijai un "otkatiem", pēc tam izveido nākamo organizāciju, kas nodarbojas ar to ķeršanu. Pēc maniem novērojumiem, ielu remonta projekti tiek sadārdzināti 2–3 reizes salīdzinājumā ar objektīvi nepieciešamo. Ja skatāmies no naudas apgūšanas viedokļa, tad viss ir pareizi. Savukārt asfalta kvalitāte, it sevišķi trotuāru, ir neticami zema, iršana sākas jau no pirmā gada.
Liberālisms ir tikai puse no nelaimes, otra lielākā daļa ir galēji labējais kapitālisms, ko iesmērēja ASV padomnieki, tas ir klasiskais oligarhu kapitālisms pēc ASV parauga, kad politiķus pērk un sponsorē privātais kapitāls un tie ir spiesti atstrādāt. To, ka klasiskais oligarhu kapitālisms ir noiets etaps, pierāda pašas ASV – industriāli varena valsts izveido milzīgu ārējo parādu, pustriljona tirdzniecības deficīts, bezjēdzīgi tērē enerģētiskos resursus, nespēj starptautiski konkurēt. Katrs cilvēks tērē 8 tonnas degvielas ekvivalenta, kamēr Vācijā tikai 4 tonnas pie liela sociālā nodrošinājuma. Galvenā oligarhu kapitālisma pataloģija – totāla nevienlīdzība un visa privatizācija – tika ielikta ideoloģijā, to var izdarīt tikai prāta aptumsumā. Transportlīdzeklim, piemēram, automobilim un lidmašīnai, nav nekādas vainas, ja nebūtu smagas patoloģijas, kas maitā gaisu, bet gudri cilvēki no muļķiem atšķiras ar to, ka visu negatīvo mēģina neitralizēt, bet liberāļi to ieliek ideoloģijā, ka 20% cilvēku tērē 50% nacionālā ienākuma. Jau viduslaiku filozofs Bekons izteica oriģinālu domu, ka naudai, dabiskiem mēsliem un minerālmēsliem ir viena un tā pati īpašība – jo smalkāk tiek kliedēti, jo lielāku ražu dod. Oligarhu kapitālismā viss ir otrādi. Ķīnā pēc Mao nāves varu pārtvēra četru banda. Latvijai ir arī sava četru banda: Repše, Rimšēvičs, Kehris, Osis, kas ASV izgāja īso kursu un atveda galēji labējo oligarhu kapitālismu. Visu nelaimju pamatu pamats: jo lielāka nevienlīdzība, jo slimāk attīstās sabiedrība. Tas "sātaniskais" izgudrojums SIA, kas ierobežo atbildību.
Sociālismā ierobežota atbildība bija tikai psihiski slimiem cilvēkiem, pārējie saņēma pēc nopelniem. Tagad biznesmeņi un politiķi piesavinās šo apkaunojošo principu, lai nav jāatbild par savu darbu, bet ar laiku ierobežota atbildība veido ierobežotu domāšanu, un viss sākas no gala. Igaunija pārņēma Somijas tautas kapitālismu, un rezultāti ir acīmredzami. Šādi ir iespējams tikt pie varas kreisajiem un izlabot labējo kļūdas, Latvijā ar 200 partijas biedriem veidojas tikai grupu intereses. Visu liberālo valstu traģēdija ir tā, ka nav iespējams galēji labējo kliķi nomainīt demokrātiskā ceļā, kā rāda Ukrainas piemērs, pat revolucionārā ceļā. Visi masu saziņas līdzekļi ir pakļauti naudai un politiķiem. 27 gadu laikā vispār nav kritizēta galēji labējā ideoloģija, naivi cerot, ka sistēma pati sevi uzlabos. Kā zināms, pret sistēmu var cīnīties tikai ar sistēmu.
Boļševiki arī neļāva kritizēt savu galēji kreiso ideoloģiju. Ar ko tas beidzās, mēs zinām. Kā vienā kongresā izteicās Brežņevs: ģenerālā līnija ir pareiza, trūkumi un nebūšanas ir. Ja boļševikiem būtu pieticis dūšas paanalizēt stratēģisko līniju, tur kļūda ir acīmredzama, jāatļauj tikai kooperatoriem un individuālā darba darītājiem privātīpašumu uz ražošanas līdzekļiem. Tas nerunā pretī sociālisma principam, un sociālisms būtu pasaulē aizgājis rūkdams. Man ir lielākas pretenzijas pret masu saziņas līdzekļiem nekā politiķiem. Kā zināms, politiķi nekas tā nemaitā kā nauda un vara. Bet kāpēc masu saziņas līdzekļi baidās kritizēt pastāvošo sapuvušo ideoloģiju, kā sociālismā? Reāli valda labējais totalitārisms. Kā avīzē NRA izteicās Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, ir noruna ar politiķiem, ka viņi nejauksies masu saziņas līdzekļu darbā, bet arī viņiem nav jājaucas politiķu darbā, jāsaprot – ideoloģijā. Kā strādā "brīvie" masu saziņas līdzekļi, beidzot saprata arī Donalds Tramps.
Vislielākais politiskais kuriozs ir tas, ka uz galēji labējās bāzes tika izveidota bezšķiru sabiedrība. Cik katrs iemaksā pensiju fondā, tik saņem, neskatoties uz to, ka viens ekspluatē 10–100 cilvēkus, bet otrs strādā par minimālo algu. Viens pensijā saņems 1000–10 000 eiro 20–30 gadus, otrs 200 eiro. Ir tādi speciālisti, kas iemanās, pateicoties slimības lapai, saņemt līdz 200 eiro dienā! Tika ieviesta aplamākā reforma pasaules vēsturē. Tas "sātaniskais" izgudrojums vaučeri, taloni, kuponi, sertifikāti automātiski rada oligarhu kapitālismu, jo ir iespējams izmantot varu īpašumu dalīšanā. Neviena liberālā valsts 27 gadu laikā nav iemācījusies sevi pārvaldīt bez ārzemju padomiem un naudas. Tieslietu sistēma pārvēršas par ziepju operu. Nopietni tiek ņemti vērā tādi argumenti kā spiediena izdarīšana pirms 20 gadiem. Simtiem tika slepkavoti katru gadu, mantu dalot. Krievijā katrs no 40–50 tūkstošiem var būt laimīgs, ka uz viņu izdarīja tikai spiedienu. Tā saucamo Grinberga lietu sociālismā atrisinātu piecās minūtēs: prokurors piezvana vainīgajam un brīdina, ka dokumenti jānoformē pareizi, citādi būs lieta. Cilvēks ir spiests darīt to, kas jādara.
Rezumējums. Te rodas galvenais jautājums: kā tautas gaišākie prāti, gods un sirdsapziņa, demokrātiskā ceļā ievēlēti, pārvēršas par bandu visās liberālajās valstīs pēc vienāda scenārija? Te viss ir likumsakarīgi. Kā zināms, cilvēki jau pie pieckārtīgas peļņas neapstājas nekādu šķēršļu priekšā, slepkavo, šantažē, pārpērk tiesu varu un politiķus, bet te radās unikāla vēsturiska situācija – varēja tikt pie miljonkārtīgas, miljardkārtīgas peļņas, līdz ar to morāle un likumi vairs neeksistēja, jo liberāļi izveidoja jaunu politisko šķiru, "likumīgos zagļus", kas likumus pieņem sev, ne valstij. Paši pieņem likumus, otri savāc naudu, trešie atmazgā, ceturtie noliek tīru naudu ofšoros, viss iet kā smērēts jau 27 gadus visās liberālajās valstīs. To ļoti labi parāda OIK afēra, kur simtiem miljonu izkrāpta nauda netiek uzskatīta par noziegumu, jo viss ir likumīgi. Mahinatori "prihvatizēja" zem daudzstāvu mājām zemi 230 miljonu vērtībā – tāpat likumīgi. Jebkura sistēma ir pakļauta evolūcijai. Lidmašīnas, motora, automobiļa stratēģiskā shēma nav izmainīta simt gadu laikā, ir notikuši tikai uzlabojumi, un nevar salīdzināt pirmos modeļus ar pēdējiem.
Liberāļiem viss iznāca otrādi, izvilka no vēstures mēslaines sapuvušo mafiozu oligarhu kapitālismu un tagad brīnās, ka nevelk. Daudzi tagad glābiņu saskata ārzemju investīcijās, bet te slēpjas liela nelaime, jo jebkurš investors izvedīs daudzreiz vairāk, nekā ielicis. Pienāks brīdis, kad vietējiem piederēs tikai karogs, himna, dejas un dziesmas. Jo naudai ir tāda īpašība, ka tā plūst no nabagajiem pie bagātajiem. Lai remontētu mašīnu vai ārstētu cilvēku, vispirms ir jānosaka diagnoze. Ja diagnoze ir nepareiza, situācija pasliktinās, nevis uzlabojas. Izglītībā, tieslietās, medicīnā, dzīvokļu celtniecībā sistēma ir daudz sliktāka nekā sociālismā. Administratīvo rajonu sistēmu vispār nevajadzēja reformēt. Tādu briesmīgu organizāciju kā VDK varēja viegli reformēt, nomainot tikai vadošos darbiniekus, bet "stukačiem" izvirzīt noteikumus, ka tagad jākalpo Latvijai, citādi tiks publicēti to uzvārdi. Šādā variantā būtu ļoti lielas problēmas organizētajai noziedzībai.
Te atļaušos liberāļiem pasniegt patiesības ābeci. Patiesība savā sākumā ir neticami vienkārša, bet, to ignorējot, sistēmā notiek neatgriezeniski procesi. Lai iegūtu labu ražu, vajag tikai trīs minerālvielas, mūzika sastāv no septiņām notīm, matemātika – no desmit cipariem, lai stabilizētu morāli, pielietojam desmit baušļus. Lai labi strādātu politika un ekonomika, jāpielieto seši pamatprincipi, tie ir – darbs, kārtība, taisnīgums, tiesiskums, izdevīgums, vispirms valstiskais, un demokrātija. Demokrātija ir pārvērsta par fikciju, jo visi MSL pieder galēji labējiem. Visi principi tiek īstenoti ar lielām novirzēm, tāpēc gala rezultāts ir bēdīgs. Te var salīdzināt jaunu cilvēku ar vecu. Vecam arī visi orgāni strādā normāli, tikai ar lielām novirzēm, un gala rezultātā nav jaudas.
