"Kārtējo reizi vērojot somu armijas Rezerves virsnieku skolas -''Reserviupserikoulu'' kursa svētkus, kā ietvaros notiek arī "rožu cīņa"," savās pārdomas par karavīra dzīvi dalās Leons Stiprais.

''Krāšņākā sadaļa no šīm svinībām ir "Rožu kauja". Tas ir, publiska rozes pasniegšana savai draudzenei. Tā var būt draudzene, draugs, māsa vai pat māte. Kā kuram. Kauja tāpēc, ka puiši cenšas apsteigt cits citu.

Šogad vairāk nekā citus gadus salasīju kritušās rozes. Novietoju tās uz Rezerves virsnieku skolas virsniekiem veltītā pieminekļa pakājes. Uz tā rakstīts: "Ne velti jūs kritāt, Ne velti jūs gājāt kaujā."

Kāpēc rozes nenonāk līdz draudzenes rokām? Pieredzes trūkums. Roze jātur tuvāk savam vaigam. Lai garām skrienošais biedrs to nenolauztu.

Par šo tēmu runāju ar savu draugu, kurš armijā pavadījis vairāk nekā 30 gadus, un viņš piekrita. Karavīri iegūst smagas traumas un pat iet bojā miera laikā pieredzes trūkuma, vieglprātības, drošības tehnikas un reglamenta prasību neievērošanas dēļ.

Viens no biežākajiem iemesliem ir alkohola lietošana. Armija ir agresīva un paaugstināta riska zona jaunajam kareivim. Te ir piekļuve ieročiem, sprāgstvielām, smagajai tehnikai. Daži mirst no saindēšanās ar alkoholu. Citi sāk dižoties ar asiem priekšmetiem, šaujamieročiem un braukāt ar smago tehniku. Jāsaprot, ka jaunajam vīrietim paaugstināts testosterona līmenis organismā un alkohols veido neredzētas agresivitātes kokteili. Piedzērušos karavīru nedrīkst "audzināt" un atstāt bez uzraudzības. Nedrīkst bez mediķa apskates pamest aresta telpās. Kareivim var sākties plaušu tūska, ko nevar atšķirt no nesamaņā krācoša cilvēka. Nereti pamests puisis nosmok savos vēmekļos vai nosalst, jo alkohols katastrofāli veicina ķermeņa atdzišanu. Bijuši gadījumi, kad karavīrs nosmok mīkstajā dīvānā uz kura sasietā veidā ir nosviests.

Nākošais pēc bīstamības pakāpes ir elektrība. Piedzīvoju, ka vienā dienā no strāvas gāja bojā atsevišķās bataljona vietās divi karavīri. Viens izdomāja no paštaisītas ierīces uzvārīt tēju. Otrs nolēma patvaļīgi samainīt elektro lampiņu. Lampiņas mēdz norasot. Mitrā laikā veicot iekraušanas darbus vagonos, ir jāatceras, ka elektro vilciena līnijas vados ir augstsprieguma strāva, kas var "šaut" no pusmetra attāluma. Nepareizi savienoti vadi var dzirksteļot un izsaukt cementa putekļu, benzīna tvaiku, gāzes, koku pūku un ogļu putekļu sprādzienus. Tas attiecas uz visa veida rakšanas un remontdarbiem. Pērkona vai īssavienojuma laikā elektro rozetes var izšaut elektriskos lādiņus. Sēdēt vai gulēt tiešā tuvumā elektro rozetēm un slēdžiem nedrīkst.

Benzīns ir bīstama un sprādzienbīstama viela. Ar benzīnu vai tam pielīdzināmām vielām nedrīkst veikt nekādus kurināšanas darbus. Ne ugunskuram, ne krāsnīs. Pēdējās bieži mēdz uzsprāgt šķidrā kurināmā gāzveida agregātstāvokļa dēļ. Benzīns nokļuvis uz apģērba var izsaukt saindēšanos un ķīmiskos apdegumus. Apģērbs ir jānoģērbj un ķermenis jāmazgā remdenā ūdenī ar ziepēm. Nejauši norijot benzīna šķidrumu nekavējoties jāveic kuņģa skalošana pēc restorāna metodes. Strauji jāizdzer vismaz četras krūzes istabas temperatūras ūdens un noliecoties ar pirkstiem jākairina mēles sakne lai izsauktu vemšanas refleksu.

Benzīnā nedrīkst mazgāt formas tērpu. Pat būdams sauss, tas mēdz uzliesmot. Esmu mēģinājis glābt karavīru, kas šādā veidā zaudēja visu apģērbu uz sevis un, protams, arī dzīvību.

Gaistošas vielas - benzīna tvaiki, ēteris, nitrokrāsas un dažādu līmju tvaiki. Šīs vielas izsauc smagus centrālās nervu sistēmas, aknu, aizkuņģa dziedzera un kuņģa gļotādas neatgriezeniskus bojājumus. Invaliditāti, bezsamaņu, komu un nāvi. Tādās telpās atrasties ir nāvējoši bīstami. Ilgi lietojot mazās devās var novest pie šizofrēnijai līdzīga stāvokļa. Tas var novest pie neadekvātas rīcības un ieroča pavēršanas pret sevi vai biedru.

Tvana gāze ir viela bez krāsas un smaržas. Veidojas pie jebkura degšanas procesa. Sveces, lāpas, kurināmās krāsnis un iekšdedzes motori - visi ražo šo bīstamo gāzi. Tas jāatceras kurinātājiem, kuri atrodas pagrabtelpās. Jo tvana gāze ir smaga un uzkrājas zemākās vietās. Ir bijuši gadījumi, kad karavīri iet bojā, kad guļ cieši noslēgtās automašīnu kabīnēs pie ieslēgta motora. Nemaz nerunājot par atrašanos garāžās, kur strādā automašīnas motors. Karavīrus nedrīkst sūtīt degošos objektos parastajās gāzmaskās. Tās neaiztur tvana gāzi. Degot plastmasai un vadiem, gaisā rodas ārkārtīgi bīstamas gāzes, kuras nogalina dažu minūšu laikā.

Nereti nogalina gara zāle, kura atrodas telšu pilsētiņas vai atpūtas vietā. Gulošu karavīru auto vadītājs var neredzēt.

Bieži karavīri iet bojā vieglprātības un muļķošanās dēļ. Apstākļi var būt visdažādākie. Peldēšanas laikā, ākstoties ar aukstiem ieročiem, sprāgstošiem priekšmetiem un šaujamieročiem. Te grupas vecākiem un virsniekiem jābūt ļoti principiāliem. Nodarbības nekavējoši ir jāpārtrauc. Incidents ir jāizanalizē .Vainīgais no nodarbībām jāatstādina. Viens no galvenajiem likumiem, rīkojoties ar šaujamieroci, ir noteikums, ka ieroci vērst uz cilvēku pusi nedrīkst. Pat ja esi pārliecināts, ka ierocis ir tukšs. Vācijā Deļičas instruktoru skolā bija piemērs, kas palicis man atmiņā uz visu mūžu. Mūsu delegāciju uzaicināja uz izjauktu divu tipa ieroču sistēmu iepazīstināšanu un salikšanu.

Abi ieroči bija izjauktā veidā nolikti uz segām. Virsnieks neskatoties uz to ka izjaukto ieroču komplekti bija bez patronām, nesāka nodarbības, jo netālu priekšā atradās karavīru grupiņa, kas sarunājās savā starpā. Nodarbības sākās tikai tad, kad karavīriem bija palūgts atbrīvot pārredzamo telpu ieroču stobru priekšā. Vācijā pilsētas robežās ar likumu ir aizliegts veikt šaušanas treniņus ar īstām patronām. Šim nolūkam ir paredzētas plastmasas lodes.

Ja runājam par ieročiem, tad bija gadījums, kad rokas ložmetējā iestrēga lode stobra pārkaršanas dēļ. Jaunais virsnieks, kuram karavīrs atnesa ieroci, nenovērtēja draudošās briesmas. Ierocis tika nolikts malā uz "pēc tam". Patrona stobrā sprāga pati no sevis. Tikai laimīgas sagadīšanās dēļ neviens necieta.

Peldēšana. Šeit noteikumiem jābūt ļoti stingriem. Vācu armijas standarts:

  • ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par 17° C;
  • straumes ātrums nedrīkst pārsniegt 3 metrus sekundē;
  • zemāk par upes līniju jābūt novilktai drošības virvei, šai vietā jādežūrē laivai ar mediķi un glābējiem;
  • krastā jāatrodas ātrās palīdzības mašīnai, grupas vadītājam jābūt sakaru sistēmai helikoptera izsaukšanai;
  • krastā jābūt sausam veļas vai formas tērpa komplektam.

Ja kāds no šiem noteikumiem netiek ievērots, nodarbības rīkot ir aizliegts. Peldoties arī ir jāievēro vispārzināmi noteikumi:

  • nedrīkst uz galvas lēkt nepazīstamās ūdens tilpnēs;
  • ūdenī nedrīkst atrasties vairāk par desmit cilvēkiem;
  • laivā un krastā jābūt vismaz diviem novērotājiem-glābējiem;
  • Peldēt nemākošie apmācāmi atsevišķi. Ieiet ūdeni līdz krūtīm un peld uz krastu. Nedrīkst strauji ieiet ūdenī sakarsušiem.

Pastiprināta uzmanība jāpievērš tā saucamām ārpus reglamenta attiecībām. Tas nav neizpildāms uzdevums. Te kopā jāstrādā virsniekiem, instruktoriem, mediķiem, kapelāniem un psihologiem.

Ļoti asi jāreaģē uz vismazākajām kazarmas huligānisma izpausmēm. Kolektīvos kuros ir ieroči tas nav pieļaujams.

Armijā jāatceras galvenais princips. Nekādi uzdevumi miera laikā nedod tiesības graut karavīra veselību un pakļaut viņu nāves briesmām. Tieši tāpēc karavīru jāmāca, kas ir pavēle. Pēc tam māca atšķirt likumīgu pavēli no nelikumīgas. Visbeidzot, kādos gadījumos nelikumīgas pavēles nav jāpilda:

  • ja tas nav dienesta interesēs;
  • ja aizskar cilvēka cieņu un godu;
  • ja apdraud cilvēka veselību un dzīvību;
  • ja tas ir noziegums.

Pie neskaidrām situācijām un stāvokļiem, kas izsauc protestu un apvainojumu, vienmēr nekavējoties ir jārunā ar savu priekšnieku, kapelānu, mediķi, psihologu vai pat bataljona komandieri.

Ceru, ka padomi noderēs visiem jaunkareivjiem, skautiem un jaunsargiem,'' no Somijas raksta Leons Stiprais.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!