Foto: DELFI Aculiecinieks

Brīvdabas muzejs aizvadītajās brīvdienās uz Lieldienu svinībām pulcējis tūkstošiem interesentu, tostarp arī portāla "Delfi" lasītāju Andri, kurš ievērojis, ka vairākas muzeja ēkas izvagojuši ķirmji. Tiesa gan, kā pastāstīja muzeja direktora vietnieks Mārtiņš Kuplais, Andris ievērojis senus kukaiņu nedarbus, un dažas no ēkām tikušas bojātas vēl pirms tās nogādātas muzejā.

''Pievienojos lielajam trakumam un iespīlējos jau tā pārpildītajā autobusā starp erasmusa studentiem, kuri tika vesti iepazīt latviešu kultūru, un gādīgiem vecākiem, kuri uzskata, ka stunda busā, pusstunda pie biļešu kasēm, dažas stundas pūlī meža vidū, pusstunda, gaidot autobusu, un stunda ceļā atpakaļ ir jauka laika pavadīšana pie dabas. Pēc nelielas svētkiem atvēlētās muzeja teritorijas apgaitas, nolēmu paveikt to, ko te ieradies darīt retais – apskatīt kopš agrīniem skolas gadiem neredzēto muzeja ekspozīciju,'' stāsta Andris.

''Nenoliedzami pirms gandrīz 100 gadiem kādam dzimusī ideja par šāda muzeja būvniecību ir ģeniāla. Tikai vietām Skandināvijā ir redzētas vājas atblāzmas no tā, kas mums ir tepat galvaspilsētas pievārtē. Ar lielu interesi izložņāju visus muzeja stūrīšus, kas tik ilgu laiku nemaz neprasīja, jo lielais ēku vairums uz Lieldienām savas durvis bija slēgušas, bet vismaz bija apskatāmas no ārpuses.

Tomēr sev tuvajā Kurzemes piekrastes ēku pudurītī pamanīju galīgi neglaimojošu skatu – vairāku ēku lielos baļķus tik ļoti sacaurumojušas ķirmju armijas, ka vietām pirkstu var izbāzt cauri. Padauzot pat izklausījās, ka ēkas no salmiem, ne baļķiem celtas. Vēl bēdīgāks skats bija pie tā dēvētajām Kurzemes piekrastes pļavām, kur acīmredzami šķidrais salmu jumts lietus ūdenim ļauj tecēt uz senajām konstrukcijām, tās vēl vairāk bojājot.

Protams, saprotu, ka ēkas vecas, jo galu galā tieši tāpēc muzejs pastāv, un daudzas seno namu detaļas drīz atzīmēs divsimt un trīssimt gadu jubileju, bet vai patiešām nav veidi, kā apkarot mums tik sen pazīstamos ķirmjus, lai tie mūdži šīs senās vērtības neapēd?

Prieks par restaurētajām ēkām, bet tomēr labāk redzēt ar cirvi tēstus dēlīšus, ne gateru zāģu pēdas, kādas, šķiet, rēgojas, piemēram, uz Usmas baznīcas sienas. Tāpat uzslava par plānu rekonstruēt 1697. gadā celto Liepājas ostas noliktavas ēku – tā man vienmēr šķitusi viena no iespaidīgākajām muzeja kolekcijas vērtībām,'' raksta Andris.

Kā portālam "Delfi" norādīja Brīvdabas muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja vietniece Līga Miklašēviča, muzeja pārstāvji regulāri veic restaurācijas darbus un par ēkām tiek gādāts. Jāņem vērā, ka ēkas tiek restaurētas pakāpeniski, proti, kad darbs pie vienas ēkas pabeigts, var ķerties pie nākamās.

Tāpat viņa uzsvēra, ka muzeja teritorijā notiek arī citi darbi, piemēram, tiek laboti jumti un krāsnis, kā arī veikti citi remontdarbi iekštelpās.

Kuplais skaidroja, ka aculiecinieka uzņemtajās fotogrāfijas nav redzami putekļi, kas liecinātu, ka ķirmji koku sacaurumojuši nesen. Savukārt, runājot par Tīklu būdu, viņš norādīja, ka satrūdējušos baļķus ir jāmaina.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!