"Es biju šokēts par dažām Krievijas personībām, kuras pauda nepatiku pret austrieša godīgo uzvaru tieši savas nestandarta ārienes dēļ. Un sabiedrība tam piekrita. Nav nekāds pārsteigums, ka austrumu kaimiņam, Krievijai, vēl tālu līdz tolerancei termina eiropeiskā izpratnē.
Bet pārsteidzoši, ka kaut kādā ziņā mūsu dzimtā Latvija izrādījusies esam ar Krieviju vienā līmenī. Atklājās, ka arī pie mums nemīl cilvēkus, kuri atšķiras no pārējiem. Šķiet, ka pa šiem 23 gadiem, lai gan esam izrāvušies no totalitārās padomju sabiedrības, mēs tā arī neesam spējuši sevī iemiesot īstās eiropeiskās vērtības.
Nav jābrīnās, ka visapkārt sev redzam zemu dzīves līmeni, plaukstošu korupciju un starpetnisku spriedzi.
Bojājeja, kā teicis profesors Preobraženskijs, sākas galvās. Vai tomēr nav pienācis laiks sākt ar mazumiņu un kā pašsaprotamu pieņemt eiropeisko liberālo domāšanas veidu, nevis peldēt pret straumi?
Iespējams, tad, sakārtojot savas smadzenes, mums izdosies pacelties pāri tagadējai realitātei un atrasties tur, kur atrodas viņi.
Bet tagad es vienkārši nevēlos justies piederīgs ksenofobiskajai pozīcijai, kas raksturīga citiem sabiedrības locekļeim. Nevēlos, lai manā gadu vecajā dēlā jau no mazotnes ir neiecietības un naidīgas attieksmes aizmetņi pret sabiedrības locekļiem, kas ir tādi paši kā viņš, tiesa, varbūt ar citu seksuālo orientāciju vai ādas krāsu.
Tāpēc vēl līdz bērna piedzimšanai mēs ar sievu stingri nolēmām audzināt savu dēlu eiropeiskā garā. Par pirmajām viņa spēļmantiņām kļuva melnādainas lēdijas un garmatains transvestīts. Manā skatījumā, tieši šādā veidā vēl tikai topošā individualitātē var likt pamatus cieņai pret dažādājaiem sabiedrības slāņiem.
Nav nekāds noslēpums par to, kurā virzienā dodas Eiropa attiecībā uz toleranci pret dažādiem dzimumiem. Skandalozā portugāļu sociālistes Edītes Estrellas rezolūcija "Seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības", ko šoreiz noraidīja Eiroparlamenta deputāti, ir viens no piemēriem. Turklāt rezolūciju noraidīja ar minimālu balsu starpību. Bet, ja vien tikai daži no deputātiem, kas balsoja pret, nejauši būtu aizkavējušies bufetē vai Briseles sastrēgumos, tad pilnīgi iespējams, ka mūsu bērni vecumā līdz četriem gadiem jau no rītdienas būtu jāiepazīstina ar informāciju par dažādiem mīlestības veidiem.
Saprotams, ka Estrellas rezolūcija - tas ir tikai pirmais solis. Tam sekos otrais un trešais, līdz kamēr rezolūcija kompromisa variantā nebūs apmierinoša deputātu vairākumam. Tas ir tikai laika jautājums.
Vai nebūtu arī mums, vecākiem, jāgatavojas eiropeiskām pārmaiņām mūsu bērnu audzināšanā jau laikus? Jo visi taču mēs saviem bērniem vēlamies to labāko. Manuprāt, ieaudzinot toleranci jau no mazotnes bērni varēs pilnvērtīgi iekļauties pieaugušo dzīvē. Kāpēc mums, kuri atrodamies savu stereotipu varā, būtu jāierobežo savu bērnu brīvība, iedzenot viņus šaurpierīgajos priekšstatos par labo un ļauno?
Zinu, ka mana vēstule izraisa virkni nepatīkamu reakciju vecākos. Bet tā notiek vien Latvijā. Esmu pārliecināts, ka Nīderlandē vai Šveicē šādu viedokli uztvertu kā pašsaprotamu. Paskatīsimies patiesībai acīs: kur esam mēs un kur ir viņi? Varbūt tomēr ir vērts atzīt Končitu Desiņu par normālu, pilnvērtīgu cilvēku?"
Sūtiet savas reportāžas un saņemiet balvu - dāvanu karti restorāna apmeklējumam.
Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet nereģistrētajiem autoriem reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!
