Strīdi Latvijā par Stambulas konvenciju tikai lieku reizi atgādina to, ka divu ideoloģiju pretrunas turpmāk, iespējams, atrisināsies citādi nekā līdz šim – vienkāršoti tās var dēvēt par labējā liberālisma/globālisma un konservatīvisma/nacionālkonservatīvisma sadursmi. Līdz šim dominējis labējais liberālisms, līdz prezidents Donalds Tramps kļuva par šīs otrās ideoloģijas karognesēju, un tendences mainās ne tikai ASV, bet arī daudzās Eiropas valstīs.
Protams, ka neapmierinātība ar globalizācijas un labējā liberālisma rezultātiem pastāvēja gan lielā daļā vēlētāju, gan daļā valdošās elites, bet bija jāsagaida līderis Amerikā, lai rastos jaunas politikas sākums.
Liberāļiem Tramps pārmeta to, ka nevis Amerika esot bijusi "vispirms", bet nelabvēlīgo starptautisko tirdzniecības noteikumu dēļ – citas valstis. Ka globālie finanšu uzņēmumi pelna, bet "reāli" ražojošais sektors izzūd kopā ar darbvietām, un, protams, ka biznesam ir augsti nodokļi.
Ja uzvarējusi būtu H. Klintone (kuru atbalstīja tieši finanšu elite), naudas drukāšana, visticamāk, turpinātos, globālā finanšu pasaule to turpinātu saņemt un ASV ražojošais, "reālais" sektors turpinātu sarukt. Ženēvas pētnieks Sebastjans Bakaps aprēķinājis, ka finanšu sektors ASV nodarbina 4% no visiem nodarbinātajiem, bet "iekasē" 25% no visu ASV uzņēmumu kopējās korporatīvās peļņas. Tramps turpretī lielā mērā pauž pretējās ekonomiskās elites – "reālā" sektora – intereses.
Globālās finanšu elites bezprecedenta apjomīgā pretdarbība Trampam ir vienīgi cīņa par naudu un par reālo varu. Kopš 2015. gada vasaras jau prezidenta Obamas laikā dolāru "printēšana" tika apturēta, tātad jaunas naudas vairs visiem nepietiek.
Globālās finanšu elites bezprecedenta apjomīgā pretdarbība Trampam ir vienīgi cīņa par naudu un par reālo varu. Kopš 2015. gada vasaras jau prezidenta Obamas laikā dolāru "printēšana" tika apturēta, tātad jaunas naudas vairs visiem nepietiek. Daudz kas liecina par to, ka tieši šī cīņa ir pamatā it kā nesaistītiem notikumiem – ofšoru sagraušanai vairākās jurisdikcijās (izņemot atsevišķus štatus Amerikā), krievu oligarhu jeb tā sauktās "jaunās naudas" ekspropriācijai (piemēram, Anglijā), cīņai pret "negodīgi" iegūtu naudu vispār. Tematiski šeit iekļaujas arī Latvijas banku liktenis.
Trampa panākumi ir labi, ņemot vērā ārkārtīgi resursietilpīgo pretestību viņam. Viņš joprojām ir dzīvs, aktīvi pievēršas jauniem tematiem un veicis vairākas ievērojamas reformas. Ar šo bilanci republikāņi var cerēt uzvarēt rudens vēlēšanās. Republikāņu vadītāji atzīst, ka šim politiskajam spēkam nekad nav tik labi gājis.
Pieaugošā slānekļa izstrāde jau ļauj ASV sasniegt 10 miljonu barelu naftas ieguvi dienā, tādējādi pārsniedzot rekordu, kas turējās kopš 1970. gada. Pēc diviem gadiem tie būs 12 miljoni barelu, kas salīdzināms ar Krievijas ieguves apjomu. Enerģētikas dominēšanas politikā Trampam ir redzami panākumi, arī gāzes ieguvē ASV ir pasaules līderos. Protams, ka ieinteresētie industriālie klani, tostarp brāļi Kohi ar savu ietekmes aģentu un fondu tīklu, ir orķestrēti iespaidojuši lēmumus, lai iegūtu tiesības veikt jaunus urbumus un celt jaunus naftas un gāzes vadus. Brāļi Kohi ilgstoši virzījuši Maiklu Pompeo, kurš šobrīd kļuvis par valsts sekretāru un tātad sāk pildīt uzdevumus jaunā darbavietā.
Tikpat konsekventa pagaidām ir arī Trampa politika nodokļu un tirdzniecības režīma reformas laukos. Nodokļu sistēmas reformas rezultātā tika ievērojami samazināti nodokļi biznesam, un daudzi uzņēmumi, kuri līdz šim savu peļņu akumulēja ārpus ASV, paziņojuši, ka repatriēs savu peļņu un ieguldīs to ASV. Vēl nav skaidrs, vai un cik viņi ieguldīs jaunās darbvietās un ražošanā. Daudzi ASV uzņēmumi pārvedīs peļņu uz ASV, lai biržā atpirktu savu uzņēmumu akcijas. Analītiķi no "TrimTabs" saskaitījuši, ka summa (153,7 miljardi dolāru), kuru ASV uzņēmumi februārī paredzējuši izlietot akciju atpirkumam, ir jau divreiz lielāka nekā janvārī.
Tādējādi Trampa nodokļu reformas rezultātā valstī ieplūdīs milzīgas naudas summas – pirmkārt biznesam un nevis bankām. Tramps būs kļuvis par "ekonomiskā nacionālisma" līderi, varbūt ne tikai politretorikā.
Arī ārzemju bankas, piemēram, japāņu "Mizuho" finanšu grupa, sāk piedāvāt savu naudu ASV uzņēmumiem, kas paplašināsies un pārpirks citus. Tādējādi Trampa nodokļu reformas rezultātā valstī ieplūdīs milzīgas naudas summas – pirmkārt biznesam un nevis bankām. Tramps būs kļuvis par "ekonomiskā nacionālisma" līderi, varbūt ne tikai politretorikā.
Ticami, ka Tramps ieviesīs tirdzniecības barjeras un revidēs daudzpusējos tirdzniecības līgumus kā viņaprāt neatbilstošus ASV interesēm. Šajā loģikā viņam nav intereses par tām valstīm, kuras – kā Vācija – ir "pārāk" veiksmīgi eksportējušas savas preces uz ASV un "iedzīvojušās" uz ASV rēķina. Viņam varētu būt interese par valstīm, kuras objektīvi var daudz ko no Amerikas pirkt, –to skaitā arī Krievija vai Dienvidamerikas valstis. Ja Tramps ievērojami ierobežos ES valstu eksportu uz ASV, tad ar interesei vērosim, vai un cik lielā mērā tas ietekmēs Latvijas eksporta samazināšanos un/vai cik lielā mērā ES bagātās dalībvalstis vēlēsies samazināt struktūrfondu apjomu mazturīgajām ES valstīm. Pēc pirmā Trampa prezidentūras gada ASV tirdzniecības deficīts gan turpināja pieaugt.
Tramps labējā liberālisma sasniegumus "apkaro", pirmkārt, ekonomikā, virzot atsevišķu klanu intereses un pakļaujoties iekšpolitikas kalendāram, – lēmumu par tarifiem alumīnijam un tēraudam viņš parakstīja Pensilvānijas štata vēlēšanu priekšvakarā. Arī Latvijā labējais liberālisms valdījis gadiem, pat gadu desmitiem, un daudzi autori ir uzskaitījuši tā bēdīgo bilanci. Hronoloģiski raugoties, "liberāļu" valdīšanai tiešām var pārmest traģiski augsto emigrāciju, ienākumu pieaugošo nevienlīdzību, ražojošo sektoru norietu, nepietiekamo ekonomikas konkurētspēju, veselības sistēmas gandrīz vai pilnībā pārvēršanos par maksas pakalpojumu. Nostiprinājusies sajūta, ka valsts neīsteno savas nacionālās intereses, bet akli seko ārzemju rekomendācijām un uzticami kalpo svešām interesēm. Nav svarīgi, vai un cik šie pārmetumi ir apstrīdami.
Svarīgi ir tas, ka prezidents Tramps kombinācijā ar daudziem šova elementiem un tukšiem paziņojumiem virza "nacionālkonservatīvisma" idejas ar, iespējams, tālejošu ietekmi pat visā pasaulē. (Ticami, ka tagad pēc vēlēšanām šajās "kurpēs" drošāk iekāps arī prezidents Putins, kļūstot Trampam par savdabīgu "sabiedroto" daļā no globālās dienaskārtības.)
Tagad, kad ASV maina kursu virzienā uz "nacionākonservatīvismu", iespējams, arī Latvijai vajadzētu sekot mūsu stratēģiskā partnera ASV varas gaiteņos notiekošo tendenču maiņai un vecās, liberālās "paradigmas" nomainīt pret jaunām, nostājoties prezidenta Trampa komandas ierindā.
Kādreiz Latvijas labējie liberāļi bija "savējie" ASV valdošo kabinetos, jo ASV prezidents bija šīs ideoloģiskās nometnes vadonis. Tagad, kad ASV maina kursu virzienā uz "nacionākonservatīvismu", iespējams, arī Latvijai vajadzētu sekot mūsu stratēģiskā partnera ASV varas gaiteņos notiekošo tendenču maiņai un vecās, liberālās "paradigmas" nomainīt pret jaunām, nostājoties prezidenta Trampa komandas ierindā.
